Jogas skolotāja: pavasaris ir tāds drosmīgs laiks, vai ne?

17. maijs 2012 11:00
426

Kad atnāk pavasaris, kļūst siltāks, saulīte spīd, putniņi čivina, gribas pašai būt un kļūt labākai, vai ne? Labākai, skaistākai, mīlēt un būt mīlētai. Kad domāju par pavasari, man uzreiz jādomā par drosmi, jo pavasaris ir tāds drosmīgs laiks, vai ne? 

Lai mīlētu, jābūt drosmīgai, par to nav šaubu. Drosme vajadzīga arī iekšējās "inventarizācijas" veikšanai - nu par to labumu, smukumu... tauku un muskuļu proporciju uz sava ķermeņa, garastāvokļa novērtējumu.

Lai vai kā, veicot šādu iekšējo inventarizāciju (un daudzas prātīgas sievietes tādu veic arī savā skapī), reti kura no mums apmierināti noņurd: "ak, es brīnišķā, dievīgā, ideālā!". Lai arī mēs visas tādas (brīnišķas, dievišķas... nu ideālas gan ne:)...) esam, pavasarī daudzas no mums nolemj ļauties šādām vai tādām pārmaiņām.

Tikko uz savas ādas piedzīvoju divas pilnīgi atšķirīgas pieejas pārmaiņu realizēšanai.

Tā viena ir "pātagas" attieksme: sak', man pašai nav "iekšu" ar sevi un savu slinkumu tikt galā, tad nu es meklēju kādu, kurš ar kliegšanu, laušanu un plēšanu izplēsīs no manis ārā to manu stipro un skaisto kodolu, to dārgakmeni, kurš katrā ir, bet pie kura tik viegli netikt: tas prasa regulāru, disciplinētu darbu, atteikšanos, noteikumu un ierobežojumu pieņemšanu, savas komforta zonas pārkāpšanu.

Saku godīgi, šāda "no ārpuses uz iekšpusi" vērsta aktivitāte man neliekas pieņemama, lai arī sākumā šķiet efektīva. Man liekas, ka tas nav uz ilgu laiku un palikšanu. Un, ja nav uz palikšanu, tad nav nemaz "mans" - sveša iniciēts process ir un paliek svešs pēc būtības.  

Otrs pārmaiņu īstenošanas veids ir saudzīgāks pēc būtības ar klusumu, mīlestību, ļaušanos atrast "vietu" pārmaiņām, ļaut atklāties, kam tad īsti ir jāmainās un kā to izdarīt?

Tas nozīmē kādu brīdi pasēdēt klusumā gatavai, ka var atklāties ... daudz kas un jebkas:)... dažas iedomu pilis, protams, tā sabrūk, piemēram, var atklāties, ka sliktās pašsajūtas un biežās slimošanas vaininieks var būt nīstais, bet labi atalgotais darbs. Tas tikai tāds piemērs.

Šādi atklājumi ir ļoti vērtīgi, bet tie prasa arī milzīgu drosmi, jo to efekts līdzinās zemestrīcei. Šī piemēra kontekstā tas nozīmē, ka nekādi "kosmētiski" uzlabojumi darba jomā ievērojamus rezultātus pašsajūtas uzlabošanā nedos. Tomēr ir labi to zināt. Kā jau agrāk rakstīju, ļauj sev pabūt klusumā, klusumā sāk runāt Dievs jeb tava dvēsele. Tai būs taisnība, un tā parādīs patieso problēmu.

Citiem vārdiem sakot, ne vienmēr viss ir tā kā izskatās un kā ir "pieņemts" domāt. Izrādās, ka muguras sāpes var "izārstēt" ar afirmācijām, atbrīvoties no liekā svara - ar mantrām, bet no migrēnas - ar dārzkopību!

Buda ir teicis, ka, ja nezini, ko darīt, nedari neko.

Izrādās, mums ir daudz "grūtāk" neko nedarīt, gaidīt, kad būs tas "a-ha!" brīdis... mēs esam tik nepacietīgas un mērķtiecīgas, ka dažreiz gatavas pat darīt kaut ko tikai darīšanas pēc. Bet.

Ja tomēr spēj sagaidīt to "a-ha!" mirkli, tas "atmaksāsies" - pārmaiņas būs, tās nesīs svētību un būs uz palikšanu.

Mērķtiecība bieži mums traucē rūpēties par savu labsajūtu un veselību. Mums bieži šķiet, ka vissvarīgākais ir atrast risinājumu kādai problēmai - tikt no kaut kā vaļā vai tieši otrādi - kaut ko iegūt. Un tad tik' sāksies - TAD es būšu laimīga.

Joga māca, ka mums kā garīgām būtnēm tieši šī risinājuma meklēšana ir svarīga! Process, kurā meklējam risinājumu savai problēmai, ir svarīgs, jo tā laikā mēs daudz ko par sevi iemācāmies, disciplinējam sevi un redzam savu mazo problēmas puzles gabaliņu lielajā puzles bildē. Tas reizēm visu maina.

Turklāt, viss tas, kas mums ir (švaki nervi, neelastīgas saites vai līka mugura), gluži tāpat kā tas, kas mums nav (laika, darba vai pacietības),- tam visam ir kāds iemesls!

Vēlu veiksmi šo kopsakarību izprašanā - tas parādīs, kādas pārmaiņas ir patiešām nepieciešamas.
Tās nāks tev par labu un svētību un varbūt sapratīsi, ka pārmaiņām vēl neesi gatava. Arī to ir labi zināt:)

Pavasarī iesaku daudz staigāt, jo tā arī ir meditācija; elpot un dzīvot ar pilnu krūti, smaidīt (kaut negribas, bet līdz brīdim, kad pati tam notici!), ēst visu zaļo un zaļu; dzert ūdeni un tējas; mīlēt un ļauties mīlestībai!

Noteikti atrodi veidu, kā atbrīvoties no ziemā uzkrātajām "rezervēm" - visa nevajadzīgā gan liekā gan šķidruma un tauku, gan liekās enerģijas un vecu pārdzīvojumu veidā. Kā zināms, joga palīdz atbrīvoties no visa liekā, atbrīvojot vietu kam jaunam, kam "tavam" ar vienu nosacījumu: tā ir jāpraktizē. Katru dienu!:)

Novēlu, lai šīs pārmaiņas ir uz palikšanu arī tad, kad pavasaris jau būs beidzies!:)

Agnese Guļāne, Kundalinī jogas skolotāja

Parunājamies: vai arī jums ir daudz "grūtāk" nedarīt neko un gaidīt? Un vai piekrītat tam, ka mērķtiecība bieži mums traucē rūpēties par savu labsajūtu un veselību? Kā ir jums? 

Vairāk par Kundalini jogas centru lasi šeit!>> 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
17. maijs 2012 11:11

uzskatu, ka no negatīva/lieka/utt var atbrīvoties tiešī darot, neviss gaidot kad "vēzis un kalna svilpos". atstājot vēco līdz X brīdīm, pareizi, mēs to ATSTĀJAM sevī. darot, mēs rādam kaut ko jauno, kas atnāks šī vecā vietā.