Jaungada vēstule

hiperkeri
hiperkeri 8. janvāris 2016 21:36
2193

Nu jau nedēļu esam pāri jaungada slieksnim un tomēr, tomēr - lai Jums dāsns šis gads ar visu, ko no tā sagaidiet - kurš veselību, kurš mieru starp karojošiem, kurš algas pielikumu - lai visiem viss piepildās :)

Gribēju uzrakstīt savu, nu, tādu parasto - mazliet juceklīgo (nu kā jau man tajā galvā tas dots) vēstuli Jums ar savām pārdomām par pagājušo, un topošo... Tīri tajā ziņā - mani pie rakstīšanas te piesaista kaut kāda veida mērķis, regularitāte - man ļoti lika savākties ikmēneša nogrieznis, kas teica - meičukiņ, nu tā - mēnesis ir cauri, rādi, kas Tev tur sakrājies :) Interesanti, bet iepriekšējos gadus tas tā nav bijis, bet arī nebija tā problēma, ka speciāli par ko ir jādomā, lai rakstītu - nu man ir tāds ritms darbos, ka, sevi pazīstot, ja man nebūs tēmas, par ko rakstīt, tad, visticamāk, pusgadu gaidīsiet no manis ko samocītu :D Un tas Tev nav vasaras brīvlaiks, kad vienkārši nodarbojies ar citām lietām un šim nav laika - nē, tā būs noteikti rutīna, darbs, atkopšanās no darba un darbs :D

Nu labi, varbūt es pārspīlēju. Bet man vajag idejas ;)

Idejas kā mājas :D

Vispār es negaužos. Man ļoti patīk mani darbi, un tas vien, ka esmu aizņemta katru dienu līdz vēlam vakaram un saņemu par to naudu nozīmē, ka tas ir awesome. Tas ir nenormāli forši. Jā, grūti, bet viss ir grūti, pirms tas top viegls. Jā, šķiet, Gēte tā ir teicis.

Un es nespēju iebraukt grāmatu lasīšanā. Nez, varbūt tiešām laiks sākt to darīt? Viena iesākta jau ir, sākšu, redzēs, kā būs..

Bet varbūt varētu rakstīt par Cilvēka - reālā mēģinājumiem šodienas Latvijā atrast Skaisto Latviju? Vispār man ir diezgan bail, kad es palasu ziņas, bet vēljoprojām varu teikt - Jelgava ir viena no fantastiskākajām vietām, kur cilvēkam dzīvot. Šodien, mīnus entajos grādos*sazinviņcikos, pāri 20.mīnusā., izeju uz darbu un, treniņa nolūkā, ikreiz 3 km mēroju ar kājām. Uhh, dāmas, cik daba ir skaista! Šodien pat, nu tiiiiik pasakaini skati uz kokiem! Es ne uzrakstīt, ne aprakstīt nevaru, atveriet acis, kur dzīvojiet! Tas ir vārdos neizsakāms skaistums, ka varu to piedzīvot!

JĀ, man patīk ziema un aukstums, jo varbūt tieši tas mūs pasargās no visām silto zemju nebūšanām, kurām te nav vietas, bet vairāk par to es te nerunāšu, jo gribu to labo uzmagnetizēt šeit, sev klāt. Un tā man, paldies dieviņam, ir samērā daudz. 

Pēdējā laikā arī mani sākusi aizķert doma par ģimenes dibināšanu - vajadzētu domāt par bērniem. Un gribētos varbūt 3 vai 4, lai draudzīgāk. Jā, tas esot nogurdinoši, daudzi mani biedē (ui, mans vecākais brālis papriekš visiem citiem), bet, manuprāt, mīlestība un bērni ir primārais, kam mēs esam domāti, un pašlaik daudziem tās vērtības ir līdz ar laikmetu aizgājušas uz savu pusi. Ai, nē, tas ir tikai mans viedoklis. Es vēl arvien pieturos pie tā, ka `kad izaugšu liela`, gribu būt vecmāmiņa, kas var uzadīt zeķi, pagatavot ēst, iedot gudru padomiņu un iemācīt to darīt arī citiem. Tas taču būtu lieliski :)

Līdz ar to  jau gribētos lielāku dzīvokli. Varbūt pat māju. Bet tagad pašiem savs arī ir, tik šaurs. Bet pašu. Atkal - divas dilemmas - citās paaudzēs bērni arī vienistabas dzīvoklī ir izaudzināti un ne mazāk cilvēcīgi izauguši kā citi. Nebūtu kredīti jāmaksā... Nu tādas lielas lietas manu galvu apņēmušas. 

Īsti nevaru ielikt rāmjos, bet gribētos tikt pie kaut kāda veida apgaismības, lai nāk par mani, sakārto manas lietas un sniedz iedvesmu šajā gadā :) Ar darbaspējām man viss kārtībā un apņēmību arī, kā nekā, katru dienu 70 pietupjos pie zobu tīrīšanas - tas garantē, ka pietiekoši ilgi tīru zobus, un arī uzlabo manus neesošos treniņrezultātus :D :D Eh.

Kā jums dzīvē iet? :)

Piedalies Janvāra blogu konkursā

20151008140647-14371.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 10. janvāris 2016 19:16

Man patīk,kā Rasas saka- var iedzīvoties...manā gadījumā- Veterinārajā Dienestā?:D Man nebūtu ne iebilduma:D:D:D
Un forši Pece pateica-kā Biznesa plāns:) arī Vitas (bez Krā:D) vēstulīte mani vedina uz pārdomāt- arī ,he,par blogiem! Varbūt uzrīkot mēneša atskaites- ko es izdarīju šomēnes tādu,kas man un citiem dos labumu ne tikai šodien...

Kerstyna 9. janvāris 2016 10:06

Kā vienmēr - labi (Y)to es par Tav u stāstiņu :)
Par mani - Kā pa kalniem :) , šobrīd esmu kalna smailē un domāju, uz kuru pusi doties tālāk, vai palikt turpat.

pece 9. janvāris 2016 09:44

Tādas foršas pārdomas par dzīvi. Dzīve savā ziņā ir kā biznesa plāns - ir mērķi, ir rīcības kā to sasniegt un sadaļa, no paša neatkarīgi apstākļi, kas to visu ietekmē. Nospraud mērķi un ej uz to, bet ne par katru cenu un ļaujies dzīvei!

Es mācos dzīvot šodienā. Tas gan nenozīmē, ka neko neplānoju, bet mēģinu nedzīvot visu laiku atmiņās un nākotnes plānos. Mācos baudīt mirkli.

Ciao 9. janvāris 2016 09:37

Kādreiz patika un formulēju mērķus un domas, tagad apzinos, ka sapņot ir lieki. Ja kaut ko gribas, tas ir vienkārši jādara. Neteikšu ka dzīvoju vienai dienai, tas būtu melots, daru īstermiņā un sēju sēklu ilgtermiņam gan karjerā, gan ģimenes dzīvē. Nekad jau nevar zināt, kā dzīve pagriezīsies, bet jābūt gatavai uz visu :) P.S. Nē, nē es neesmu pesimiste. Cenšos būt reāla optimiste :D

rasas 9. janvāris 2016 08:27

Izjusti uzrakstīts. :)
Personīgi, kopš sapratu, ka pārlieku domāšana noveda pue VD, cenšos ar sevi sarunāt, lai nepārcenšos ar domāšanu, citadi..

LosOjosVerdes 8. janvāris 2016 23:58

Ļoti daudz kas aizķēra. Bet nu Tavi 70 pietupieni-cepuri nost(Y)

hiperkeri 8. janvāris 2016 22:54 Catwoman

Esam uz viena viļņa:D

Linduchy 8. janvāris 2016 22:08

Dzīvē iet kā pa Himalajiem - te augšup, te lejup. Bet vismaz nav stāvēšana uz vietas, visu laiku notiek kustība :)
Arī es par daudz ko domāju. Brīžiem par daudz domāju...un tad gribētos izslēgt prātu kā kompi. Un vispār ļaut arī citiem domāt, vai tad nu es vienīgā domātāja. Bet tā nu ir ar mani, es domāju par sevi, par citiem un par vēl puspausauli. Nu vai man to vajag? Figviņzin :D