Ja es pirmām kārtām būtu izmainījis sevi
Viss ir mūsu pašu rokās un sākums ir mūsos, nevis citos.
Šodien mani uzrunāja sekojoša atziņa:
1100. gads, Vestminsteres abatija, Londona. Uzraksts uz kapakmens:
“Kad es biju jauns un brīvs un manai iztēlei nebija robežu, es sapņoju izmainīt pasauli.
Kas es kļuvu vecāks un gudrāks, es atklāju, ka pasaule nemainīsies, un tāpēc sašaurināju savus sapņus un nolēmu izmainīt tikai savu valsti. Bet arī tā šķita nesatricināma.
Kas es sasniedzu sirmu vecumu, ar pēdējiem izmisīgiem centieniem es nolēmu izmainīt tikai savu ģimeni, tos, kuri man ir vistuvākie, bet arī tas nenotika.
Un tagad, kad es guļu uz nāves gultas, esmu nonācis pie atziņas, ja es pirmām kārtām būtu izmainījis sevi, tad es ar savu piemēru būtu spējis izmanīt arī savu ģimeni. Pateicoties savu tuvinieku iedvesmai un iedrošinājumam, es būtu spējis uzlabot savu valsti un kas to lai zina – varbūt būtu izmanījis arī visu pasauli.”
Avots: www.tikainesakinevienam.lv
VN:F [1.9.7_1111]
Man šis bija atgādinājums, jo pie šī jautājuma sāku piestrādāt kādu laiku atpakaļ un ir vieglāk dzīvot un paveras citāds skats uz dzīvi un notikumiem. Lai gan reizēm man tas piemirstas.....
Taisnība vien ir, ja vēl tas būtu viegli izdarāms
Dzīve būtu daudz vienkāršāka...
Lieliska atziņa! Turklāt to ļoti bieži nākas dzirdēt, tikai reti kurša tajā ieklausās. Kaut vai tās visvienkāršākajā formā - ja nevari izmainīt situāciju, izmaini savu attieksmi pret to.
Paldies par atgādinājumu!