GALVAS TARAKĀNI

Autors: SARKANIEMATI, 2018. gada 11. janvāris, 00:45:37
GALVAS TARAKĀNI

Esi dzirdējusi par tarakāniem galvām? Šoreiz apcerēšu tos. Hmm nu ar saviem es ne īpaši tieku galā. Dažreiz tie sarīko tādas dzīres, ka mans vīrs stāvot man blakus nobāl un bailēs sāk trīcēt.

Viena grupa no tiem es dzirdu VISU sakāmo 100% un reaģēju atbilstoši. Nu šitie tarakāni ir izteikti skandalētāji bez maz grib būt galvenā cilts visiem citiem tarakāniem. Labākā gadījumā viņi dzird un reaģē atbilstoši kādus 40%. Pārējo nedzird vai reaģē neadekvāti.

Otra grupa, ar kuru vēlos jūs iepazīties, ir tarakāni PR speciālisti. Svētās šausmas, ko viņi tik man stāsta kādai man ir jābūt, ko pārējie cilvēki par mani domā un uzskaita, no kā man jābaidās. Ņemot vērā, ka tarakāni nav nekāds pozitīvais tēls, tad ir loģiski, ka viņi ir hroniski melotāji jebšu kārtīgi dzeltenās preses pārstāvi.

Trešā grupas nosaukums varētu būt hronoloģiskie. Šitie tarakāni zina, ka šitā ir bijis un noteikti arī būs. Nu praktiski to mērķis ir bloķēt radošumu, spontānu rīcību un sasaistīt Tevi pelēkā čupiņkamoliņā un apbērt ar aizmirstības putekļiem.

Hmm... Kādi vēl tie tie? Ieraudzīju vēl iestāstītājus. Nejaukt ar PR speciālistiem, jo šie mēģina iestāstīt gan to kāda Tu esi, gan to, kas Tev nepadodas vai padodas... nu kas kuro reizi viņiem ir izdevīgi.

Laikam šie ir visi tie tarakāni, kuru dzīru laikā mans vīrs visvairāk baidās.

Ir arī tādi foršuļi, kas pamudina, iedrošina un iekur uguni dzirkstelēm, lai Tu varētu būtu tas, kas Tu esi un īstenot savus sapņus. Šie foršie tarakāni ļauj piedzimt ģēnijam Tevī. Šos mans vīrs būtu gatavs pat piebarot, lai tie vairotos. Paldies viņam par to.

 Tarakānu uzturs ir mani hormoni, mans pašapziņas stāvoklis, manas pašsajūtas mijiedarbība ar vidi, manas bailes un prieki, mani es varu vai nevaru, mans gribu un nevaru.

 Tarakāni Tavā galvā ir pat forši, jo, ja esi godīga pret sevi un Tavi tarakāni, visticamāk, apvienosies baleta izrādē, lai viņus neviens neaizmirstu.

Un apkārtējie raudzīsies šinī izrādē un apbrīnos Tevi, ka Tu esi tik īsta un patiesa

 Hmm kā varu būt godīga pret sevi? Es piedāvātus šādus variantus:

1) atzīt, ka Tev galvā ir tarakāni

2) beigt uzskatīt, ka Tu esi perfekta

3) neuzskatīt, ka Tu nekļūdies

4) pieņemt savus bioloģiski iedotos knifiņus (hormonus, biomehāniku, savas formas)

5) pasaki sev ka Tu SIEVIETE un pasaulē tas ir jāredz.

Es sāku palikt godīga pret sevi, kad atzinu, ka es esmu sieviete. Kad jau sāku atzīt, ka esmu sieviete, tad jau varēju trenēties meistarībā, kā savus bioloģiskos knifiņus izmantot sev par labu un lai pasaule redz to, ka esmu sieviete. Ak, šausmas! Man ir tik grūti sev atzīt, ka neesmu perfekta un ka es kļūdos un ka drīkstu kļūdīties. Nu ar saviem tarakāniem lēnām iepazīstos - precīzāk to darbību izpausmi un sekām uz apkārtējo. Nākas atzīt, ka dažreiz atļauju tarakāniem rīkot dzīres. Tad maisam ir gals vaļā un apkārtējiem ar Tevi ir grūti (tas vēl tā maigi teikts).

Tev ir jābūt savu tarakānu diriģentam, nevis Tev ir jādanco pēc viņu stabulēm. Es saviem tarakāniem varu norādīt vietu, ja spēju atšķirt viņu melus vai patiesību par sevi. Ja nemāku taisni nogriezt papīru, tad nemāku nevis ļauju kādiem tarakāniem sev iegalvot, ka nav nemaz tik traki, vai Tev jau viss forši sanācis, vai arī Tev jau nekas nesanāk....

/par tarakānu dresūru paturpināšu turpinājumā, šoreiz gan beigšu /

Novēlu iepazīties ar saviem tarakāniem savā galvā.