Franču kino vs Holivudas grāvējs

Linduchy
Linduchy 29. jūnijs 2013 00:00
1109

Kad man jautā, kāda ir mana mīļākā filma, es īsti nezinu, ko atbildēt, jo man nav vienas mīļākās filmas. Mans mīļākais kino žanrs ir vēsturiskās flmas. Bet tāpat ar lielu interesi skatos franču kino darbus - laikam esmu uz viena viļņa ar frančiem, jo, piemēram, amerikāņu komēdijas, jo īpaši pēdējā laikā, šķet tik  seklas un trulas, savukārt franču komēdijas - o, jā, tās ir domātas man. Un vispār, ja tā godīgi, esmu garastāvokļa cilvēks - ir vakari, kad varu jūsmot par Tarantino darbiem vai Zvaigžņu kariem, savukārt citā vakarā gribās pašņukstēt pie kādas sirdi plosošas filmas, jo īpaši par dzīvniekiem.

 

 

 

Lai nu kā, šodien jums pastāstīšu par vienu no manām mīļākajām franču komēdijām. Viegla un jautra filma, kaut arī ar sāpīgu tematu pamatā - Neaizskaramie (The Intouchables)

Filmas stāsts ir balstīts uz reāliem dzīves faktiem - stāsts par paralizētu, bagātu aristokrātu Filipu un tumšādainu iebraucēju no Senegālas, bijušo noziedznieku un dzīves baudītāju Drisu, kuru Filips pieņem darbā par savu kopēju, kaut arī jaunais puisis ir absolūti nepiemērots šim darbam. Divi dažādi cilvēki, ar atšķirīgiem raksturiem, audzināšanu un dzīves redzējumu…cilvēki, kuri citos apstākļos NEKAD nekļūtu par draugiem, taču liktenis ir savedis viņus kopā. 

Filma ir lieliska - laba aktierspēle, pārdomāti dialogi un joki, interesants stāsts. Papildus tam divas tēmas, kas liek uz mirkli aizdomāties. 

Filmas sākumā Driss ierodas darba intervijā pie Filipa ar domu ātri saņemt parakstu ar atteikumu iekārtošanai darbā, lai varētu mierīgi tikt pie valsts pabalsta. Redz, cik elementāri Francijā - saņem trīs atteikumus darba intervijās un tiec pie pabalsta. Tādā veidā cilvēkiem nedod motivāciju censties atrast darbu un pelnīt naudu…vieglāk ir saņemt pabalstu un baudīt dzīvi. Skumji, bet fakts…un Latvijā notiek ļoti līdzīgi.

Otrā doma, par kuru aizdomājos, skatoties šo filmu, bija par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām - paralizētiem invalīdiem. Šajā gadījumā Filips ir bagāts aristokrāts, kurš var atļauties labu aprūpi, medikamentus, viņam tiek nodrošināta maksimāla dzīves baudīšana arī tādā stāvoklī. Bet, kāda ir dzīve tiem cilvēkiem, kuriem nav neizsmeļami resursi bankas kontā? Noteikti viņiem piedāvā sociālo palīdzību, kādu kopēju, sanatoriju vai pansionātu, bet neko vairāk…un Latvijas gadījumā noteikti šī palīdzība būtu vēl mazāka un vēl paviršāka. 

Vakar vakarā skatījos šo filmu jau ento reizi…un domāju, ka ne pēdējo. Manuprāt, šī ir viena no labākajām pēdējā laika franču komēdijām ;)

 

 

Un tagad pievērsīšos neskatāmākajai filmai. Tā kā es filmas skatos ļot daudz, tad atkal jau bija baigās grūtības izvēlēties visvisstulbāko filmu, kuru izcelt un ieteikt neskatīties. 

Lai nu kā, paliku pie plaši izreklamētā Cietā rieksta 5 (A Good Day to Die Hard 5) - filmas stāsts norisinās Krievijā, kur Džons Makleins ierodas glābt savu dēlu no nepatikšanām, nemaz nenojaušot, ka dēls ir CIP aģents…un, protams, pasaules glābšana no neģēļu grupējuma, kas ir sadomājuši mega plānu ar kodolieroču arsenāla izmantošanu. 

Kā lai maigāk apraksta šo filmu - SVIESTS, SVIESTS un vēlreiz SVIESTS…nopietni! Ideja jēla un nenoslīpēta, aktierspēle (lai man piedod Brūss Viliss) nebaudāma, specefekti sabāzti visur kur vajag un kur nevajag, operators…hmm, laikam nedēļu pirms filmēšanas dzēris, jo tādu rokas trīcēšanu…man pat galva sāka sāpēt, skatoties šo meistardarbu, nemaz nerunāsim par to, ka pamanījos pāris reizes iemigt, skatoties šo filmu :D Īsāk sakot, filma nebaudāma - ļoti sasteigta un pavirši uzfilmēta - amatieru līmeņa HALTŪRA!!! 

 

Vai esat redzējušas šīs divas filmas un kādas ir Jūsu domas?

 

 

Piedalies blogu konkursā "Blogu konkurss kino mīļiem"arī tu...

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
avalda 1. jūlijs 2013 18:06

Minēto franču komēdiju redzēju pirmoreizi oriģinālvalodā, kad mums vēl nebija pieejama. Burvīga! Par "Cieto riekstu" gribas teikt - veltīgi tur meklēt kādu mākslu...ja nu vienīgi kā pašam par savu vecumu paironizēt! Un Brūss uz to ir spējīgs... Tādā ziņā arī "terminatora" "The Last Stand" bija liela ironija par savu vecumu, un tāpēc cepuri nost un visu cieņu aktierim, kurš visiem spēj atzīties, ka ir vecs!

Linduchy 29. jūnijs 2013 12:21

Luc Besson (Y) (Y) (Y)

VIT@ 29. jūnijs 2013 10:17

Eiropas kino vienmēr ir tā teikt jūtīgāks garšā, lai gan bieži vien tieši frančiem ir tieksme visu pārvērst komēdijā, man šī filma tomēr nelika noticēt līdz galam. No franču režisoriem man vispār favorīts ir tieši Luc Besson :)