Es uzzināju, kas ir dzīves jēga!

pece
pece 8. decembris 2013 19:35
7615

Kurš gan nav lauzījis galvu par to, kas ir dzīves jēga? Īpaši brīžos, kad apjaut - dzīvei ir sākums - piedzimšana un nobeigums - nāve. Laika spŗīdis starp šiem atskaites punktiem ir dažāda garuma, bet jau piedzimstot ir skaidrs, mēs te būsim tikai caurbraucēji!

Daudz tiek runāts, ka dzīves jēga ir apgūt noteiktas mācības, bet mani šī atbilde neapmierināja. Iespējams, ka mācības ir jāapgūst, bet tas vairāk ir dzīves uzdevums ne jēga!

Kādreiz jaunībā domāju, ka dzīves jēga ir bērnu radīšanā un audzināšanā. Sapņoju par kuplu ģimeni. Bērni - tas ir dikti forši! Tomēr šobrīd uz šo dzīves aspektu skatos citādāk.

Reizēm tā vien šķita, ka dzīve ir savā ziņā bezjēdzīga - piedzimstot, zināt, ka būs jāmirst....

Pavisam nesen, laiku īsinot garā pārbraucienā, lasīju vārdos skopu interviju ar Dalailamu. Daudz kas no tās likās, tādi pliki vispārzināmi teikumi - bagātībā nav laime, skaistums ir mūsos un taml. Līdz nokļuvu pie jautājumu "kas ir dzīves jēga?" un izlasīju atbildi, kurā bija tikai viens vienīgs vārds "Prieks!"

Prieks uzlabo manu omu, prieks ir tas, ar kuru varu dalīties ar saviem mīļajiem un tuvajiem, viņus iepriecināt. Neaizmirst savus mīļos un tuvos, neatlikt tkšanos uz nenoteiktu laiku, būt kopā šodien un tagad! Tas ir ļoti, ļoti daudz! Un ko tur liegties, labie darbi un prieks citu acīs, liek manai sirdij justies siltāk!

Kā jums šķiet - kas ir dzīves jēga?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 10. decembris 2013 21:15 pece

Nea. Bērni ir tie, kuru dēļ tomēr ceļos , eju un darbojos, jo mazais nav un nevar būt vainīgs, ka mammai reizēm gribas satīties segā un klusi nomirt. Bērnos glabājas vecāku jēga dzīvot... vismaz daļēji. Nu tā, bet tas ir mans skatījums, nepretendēju uz Guru tituliem.

vecsprofils 9. decembris 2013 21:33 pece

Es domāju, ja cilvēks nav iedomājies par to, ka gleznošanas vietā viņam būtu jāstudē saskarsme, tad tas arī neietilpa vispār viņa interesēs, līdz ar to tāda mērķa arī nevar būt :) Pavisam cita lieta, ka mērķi nav tiesnvirziena, ir mainīgi, tieši tāpēc pēc gadiem cilvēks var pievērsties gleznošanai.

mazaa raganina 9. decembris 2013 15:59

Es par to padomāšu rītdien!:D

Rebeka 9. decembris 2013 13:23

Es daru vienkāršāk, vienkārši par to nedomāju, jo kāda no tā jēga, atrast dzīves jēgu? No tā jau nekas nemainīsies :D

pece 9. decembris 2013 11:33 Kerstyna

Jo vairāk bērnu, jo lielāka dzīves jēga?

pece 9. decembris 2013 11:32 Spotorno

Un kā mēs varam zināt, ka mūsu izvirzītie mērķi ir pareizi un vajadzīgi mūsu attīstībai? Varbūt tā vietā, lai gleznotu, bija jāizkopj saskarsmes māksla?

Kerstyna 9. decembris 2013 11:07

Nu var jau domāt, ka katra dzimšansdiena mūs tuvina kapam... Es par to nedomāju, cilvēks vispār nav programmēts domāt par savu nīcību, ir jau indivīdi, kuri par to domā daudz, kuri no tā baidās, kuri nesaprot savas eksistences jēgu, bet.... varbūt domāju šauri, bet - es metu laukā no prāta domas par lietām, ko es nevaru mainīt, ietekmēt.... mana dzīves jēga ir manos bērnos.

Linduchy 8. decembris 2013 20:15

Man šķiet, ka vēl precīzāk par Dalailamas atbildi nevar pateikt. Piekrītu tam par 100% :)

vecsprofils 8. decembris 2013 20:06

2005. gadā biju īstena filosofe un tajā laikā pierakstīju daudzas savas atziņas.
Tā, kopš tiem laikiem, man patīk šis savs definējums, kas pagaidām nav mainījies:
"Cilvēka dzīves jēga nav mērķos, ko mēs sev izvirzām. Cilvēka dzīves jēga ir tajā attīstībā, ko mēs saņemam cīnoties par saviem izvirzītajiem mērķiem. Galvenais ir nevis ceļamērķis, bet gan pats ceļš".

Un jā, protams, ka šis ceļš arī iekļauj gan gandarījumu, gan arī prieku par ikdienā paveikto :)