Es esmu :)
…un kad tu balta nāc pār pelniem… - stāstot par sevi, man fonā pēdējā laikā ieskanas tieši šī dziesma.
Es esmu – mūžīgi mainīgā pastāvība. Mainās cilvēki ap mani, mainās notikumi, bet es palieku tā pati – mazā naivā meitenīte, kura tik ļoti alkst… mīlestības un stiprā pleca blakus…
Bet nu, viss iesākās kādā 6.jūnija vakarā ap pulksten sešiem, kad es ieraudzīju šo pasauli. Patiesībā viss iesākās vēl mazliet agrāk, kad mana mamma satika manu tēti un viņiem sākās skaists mīlas stāsts, kura laikā pieteicos es. Izcīnījusies par tiesībām dzīvot /es dzimu septītajā grūtniecības mēnesī/, es joprojām turpinu cīnīties ar pasauli par iespēju būt sev pašai un nepazust apkārtējo prasībās un viedokļos par mani.
Tātad es esmu – lietus pievilgusi zeme, kas ir pilna jaunu asnu. Šie jaunie asni plēš mani pušu, tiecoties uz sauli.
Es esmu – nakts, kurā paslēpties no dienas. Maigā, saudzējošā nakts ar zvaigzņu pārpilnību un neizteiktiem solījumiem – viss vēl tikai būs!
Es esmu – karsts bula laiks, kurā deg visa pasaule. Iznīcinošais spēks, lai radītu jauno – fenikss, kas sadeg, lai piedzimtu.
Es esmu – mazs tīģerbērns, kurš nesaprot, kāpēc apkārtējos iedveš piesardzību, un kuram tik ļoti gribas rotaļāties.
Es esmu – Mazā Prinča Lapsa, kas tik ideāli ir apguvusi gaidīšanas un skumšanas nokrāsas.
Es esmu – trauslā feja ziloņa ādā, kas nesaprot, kāpēc viss plīst, kam vien pieskaros…
Es esmu – Mīlestība, kas ir labi noslēpusies arī no sevis. Pagaidām...
Mans dzīves moto ir uzrakstīts šai dzejolī
līku mīlesteibai mandalu
bosys kuojis
rosuots kļevers
niuļe lācūša saule
līku mīlesteibai mandalu
korsts bula laiks
ducinej Vacais Tāvs
treis nazynuomū gaidūt
vyss pasauļs
līku mīleisteibai mandalu
piešķi satymst pamaļs
zibsnej dabasūs
stuovu pļovys vydā
klaidā laisti moti
salīku mīlesteibai mandalu
palīku par leitu
leistu puori zemei
asu augleiga
MĪLESTEIBĀ
es arī
jā
Latgaliete?!
atvainojos - septītajā tomēr, nevis sestajā grūtniecības mēnesī.
var var tekstā arī izlabot?
paldies