Dzīve savā ziņā ir kompromiss - arī seksā

pece
pece 20. augusts 2010 16:50
893

 

Esmu bijusi daudzās ierakuma pusēs attiecībā uz seksa gribēšanu un negribēšanu, tāpēc esmu pētījusi to, kas nosaka gribēšanu un negribēšanu, lai atrastu atbildi uz jautājumu, kāpēc man gribas par daudz vai par maz un ko tad īsti nozīmē kompromiss šajā jomā.

 

{smallpic:1}

 

Cilvēkiem, kuriem pastāv problēma, kad vienam vai otram partnerim ir daudz izteiktāka vēlme pēc seksa, pateikt meklē kompromisu ir tas pats, kas nepateikt neko!


 

Esmu piedzīvojusi periodus, kas man seksu vajadzēja daudz un bieži un kvalitatīvu – daudz vairāk kā partnerim, gan to kad partnerim vajag daudz un bieži, bet pat mana hiperseksualitāte nobāl tā priekšā, gan tādā situācijā kad man vienkārši negribas, vai gribas ļoti reti un vajag piespiesties, lai sagribētu, lai gan zinu, ka beigās būs super.

 

 

Pamatu pamatos seksualitāti nosaka hormonu līmenis mūsu ķermenī. Lai cik dīvaini neizklausītos, cilvēka (arī sievietes) seksualitāti nosaka vīrišķais hormons testoterons. Tāpēc sievietes, kurām ir paaugstināts testoterona līmenis ir seksuālākas un gribošākas, nekā tās, kurām ar hormoniem viss kārtībā. Normāli daba ir iekārtojusi tā, ka sieviete visvairāk neapzināti vēlas seksu ap ovulācijas laiku un ap mēnešreižu laiku, pirmajā gadījumā organisms ziņo – esmu gatavs radīt mazuli, otrā vairāk nostrādā tie gadījumi, kad neplānojam mazuli – varam mīlēties ar mazāku risku.

 

 

Ir svarīgi mēģināt saprast kas ir par iemeslu negribēšanai – nepareizi hormonu līmeņi organismā, piemēram, lietojot hormonālo kontracepciju, kā blakne var būt seksa negribēšana, jo to hormonu darbība, kuriem būtu jāsignalizē un jādod impulss organismam, klusē un to darbība tiek nomākta. Ne vienmēr var vainot hormonālo kontracepciju, jo mēdz būt gadījumi, kad organismā tāpat vien kaut kas nestrādā kā nākas. Ar hormonālo darbību saistās arī grūtniecības laiks un bērna zīdīšanas laiks, kad organisms orientējas uz ko citu, nevis seksu.

 

 

Bieži vien nevēlēšanos veicina nelāga pirmā seksuālā pieredze vai arī audzināšana bērnībā. Šādā gadījumā var līdzēt sevis un partnera izzināšana. Ļoti labs sevis un partnera izzināšanas veids ir aprakstīts vecajās labajās Zālīša grāmatās, bet idejiski – vienojās, ka seanss būs vērsts vismaz iesākumā tikai uz vienu no partneriem.

 

Viens ir pasīvais, kuru izzina un otrs ir aktīvais, kurš izzina. Lēnām ar dažādu intensitātes glāstu palīdzību iepazīst otra ķermeni, talkā ņemot kādu eļļu vai ķermeņa krēmu slīdamībai. Sāk ar glāstiem mugurai, rokām, kājām, pēdām, krūtīm, puncim un tikai visbeidzot ķeras pie ģenitālijām. Izmanto dažādus glāstus, mainot stiprumu, intensitāti, izmantojot skūpstus un savu ķermeni, pasīvajam ir jādara zināms tas, kur un kā glāsti ir vispatīkamākie. Nevajag izdarīt pirms tam secinājumus un ļauties, jo var izrādīties, ka vispatīkamāk glāstus ir saņemt, piemēram, ausīm, nevis standarta teritorijās, bet tas ir normāli.

 

Atklāti sakot, šī te izpēte parasti beidzas ar kaislīgu pasākumu un atklāj partnerim veidus, kā uzkurināt brīžos, kad vienam tik ļoti negribas.

 

 

Svarīgs ir arī psiholoģiskais noskaņojums ģimenē, materiālo un sadzīves lietu sakārtotība un taml. – jo vairāk problēmu maisās pa galvu, jo mazāk var gribēties nodarboties ar seksu.

 

 

Pēc savas pieredzes es teikšu, ka man visgrūtāk ir bijis situācijās, kas man negribas, bet partnerim gribās. Ir tik grūti pakāpties pretī partnerim, jo šķiet nafig to vajag. Manā gadījumā gan es zinu, ka partneris māk, var un vēlas mani uzkurināt un beigu beigās arī es tikšu pie orgasma un sava prieciņa. Tikai otram vajag vairāk pacietības un vairāk vēlēšanās radīt noskaņu un pavedināt, kas reizēm ir apgrūtinoši un nomācoši (to es ar no savas pieredzes). Reizēm palīdz ļaušanās netradicionālākām lietām – iesākumā, piemēram, seksam dušā vai uz virtuves galda.

 

 

Ja nav vaina hormonos, pašiem kompromisu atrast neizdodas, var doties pie kāda seksologa pēc padoma un konsultācijas, ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem viņi spēj palīdzēt. Pati esmu bijusi vien uz dažām konsultācijām, bet tāpat īsti neko jaunu man nav spējuši ieteikt – meklējiet kompromisu un eksperimentējiet. Bet varbūt nebiju atradusi savējo.

 

 

Mans ieteikums un kompromiss – ļauties otram sevi pavedināt, bet otram censties saprast un izprast partneri un viņa vēlmes. Viegli tas noteikti nav, bet ir tā vērts!

 

 

Nenoliedzu, ka ir aseksuāli un laimīgi cilvēki, un to, ka ir dažādi ne tik tradicionāli risinājumi, tieši tāpēc ir svarīgi atrast kompromisu, tādu, kurš ir pieņemams abiem partneriem.

 

 

Kā ir jums?

 

pece

Foto: flickr.com

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
21. augusts 2010 15:18

Aranza, tas turpinās kopš dzīvojam kopā. nu jau ir 2 gadi..
varbūt iemesls ir tas, ka viņam pirms manis nevienas nav bijis...??
un vecums viņam ar tāds, kas lika aizdomāties- pašļaik viņam 31

paldies jums, meitenes, par padomiem!

21. augusts 2010 09:44

Ja vīrietis pēkšņi negrib seksu, tad es liktu uz to, ka noguris no darba, stresa, sadzīves problēmām, vismaz tāda ir mana pieredze. Metodes pārvarēšanai - individuāli tas viss, parasti sāku ar te jau ieteiktām metodēm - ne tik ierastu pavedināšanu, viena no ideālākajām metodēm, kas ir nostrādājusi vienmēr - sarīkot kopīgu izgājienu uz teātri/koncertu/kino un pusceļā paziņot, ka tev nav biksīšu. Ir gadījies atgriezties mājās :D otra metode ir izrunāšanās par visu, kas uz sirds - bet runājot tikai pa vienam, nejaucoties iekšā un neuzplijoties ar savu viedokli (turēt muti aiz zobiem, kamēr otrs visu ir izsāstījis), tad tiek norunāta nost problēma un sāk ieraudzīt risinājumu, tikai šī metode darbojas ne visiem un ne vienmēr, bez tam tiešām brīzīem nav viegli ļaut otram runāt un pašam klusēt.
Tā biju es pece, tik slinkums logoties

lotte 21. augusts 2010 08:05

Bet par tēmu.... jā, tas laikam nav viegli. Es ieteiktu aizbraukt kopā uz kādu īsu eksursiju - uz Stokholmu vai Parīzi... Vai tepat Latvijā aizbraukt uz kādu viesu māju ar pirtiņu - tagad daudzi internetā visādas tik relaksējoši un romantiski piedāvājumi. Varbūt izdodas satuvināties atkal...

lotte 21. augusts 2010 08:02

:) par to smaku man arī tā bija, kad biju stāvoklī ar mazāko meitiņu! Man likās, ka vīra un vecākās meitiņas dabiskais aromāts, it sevišķi, ja pat nedaudz sasvīst, ir vienkārši neizturams! Bet pats no sevis pargāja...

magdala 21. augusts 2010 01:13

šitos rakstus par seksu palasoties atceros, kā man bija, kad biju stāvoklī...mans deguns bija kļuvis īpaši jūtīgs un likās, ka vīram ir smaka...nevis smarža, bet smaka no kuras man metas nelabi. tas bija tā ap 8-9 mēnesi, pēc tam, protams, pārgāja, bet grūti bija viņam un man arī. tā smaka, es pat gulēt blakus nevarēju kādu brīdi, tā tālāk pavirzījos. tagad atceroties smiekli nāk... :) ... tad nenāca. labi, ka vīrs man tāds jauks gadījies :)

morphis 20. augusts 2010 23:00

mīļā, mellene, ielūko šeit http://sindromz.wordpress.com/2006/12/02/aseksuali-un-antiseksuali/
es gan neuzstāju, ka šis jautajums būtu izmelts ar doto linku, tomēr. man pašia ir bijusi pieredze, kad vīrietis negrib seksu, negrib tuvību - nekādās izpausmēs. esmu tikusi ar to galā. tici man, tas ir smags fizisks darbs :)

aranza 20. augusts 2010 22:52

mellene
viņš ir noguris, bet nevis no dienas darbiem, bet no t.s. saguris no dzīves. Man pirmā doma - viņam vajadzīgs atvaļinājums. Vai jums ir duša? Ejiet abi kopā un piedāvājies viņu nomazgāt :D Ja tad negribēs turpinājumu, tad nez.. piedāvā kaut ko netradicionālu, ko viņš no Tevis negaida.. Reizēm viņiem šķiet, ka zin mūs kā savu kabatu un paliek garlaicīgi, tad nu ir pēdējais laiks pierādīt pretējo :)
Jautājums jau arī , cik ilgi tas velkas.. varbūt iemīlējies? Bet tas būtu pēdējais, ko es domātu.. Svarīgi, kā viņš pret Tevi izturas ikdienā.

20. augusts 2010 19:17

man šobrīd ir situācija tāda, ka mans vīrietis vispār negrib! un viņš nespēj pateikt kāpēc! viņam nepatīk kad pieskarās, katru vakaru aizbildinās, ka ir noguris un rīt agri jāceļas. sapērkos skaistu veļu, mēģinu pavedināt, bet viss kaķim zem astes. nezinu ko iesākt, esmu runājusi ar viņu, vainoju sevi, jo šķiet, ka neesmu pietiekami skaista utt., taču viņš mierina, ka ar mani viss ir o.k. Mīļākās viņam toč nav, jo pēc darba vienmēr laicīgi pārnāk mājās, kā arī brīvdienas pavadām kopā.
vispār murgs! šķirties ar negribās, bet ko iesākt ar nezinu....:(
noteikti nenovēlu nevienai to, ko pašlaik jūtu

merfija 20. augusts 2010 17:31

Šķiet, ka grūti ir saprast, kāpēc otrs nevēlas seku. Viņš varbūt pats neprot izskaidrot, kāpēc to nevēlas. Man pieerdze ir skumja, jo manam vīram ir problēmas ar darbu, bija emocionālas problēmas ar manis novērtēšanu pēc piecu gadu laulības, un seksu viņš nevēlas. Viņu nav iespējams pavedināt, viņš saka, ka šobrīd viņš nevēlas. Un domā, ko gribi!