Domā, ko runā!

pece
pece 9. decembris 2010 09:14
528

Nolēmu uzrakstīt par vienu kuriozu jeb smieklīgu, bet pamācošu atgadījumu no savas dzīves.


 

 

 

Studēju un paralēli strādāju vielā palielā Latvijas pašvaldībā. Un kā jau pieklājas, katrai kārtīgai pašvaldībai ir savas sadraudzības pašvaldības. Tā nu arī šī izdomāja, ka pietiek tāpat vien draudzēties un vajadzētu tā kā noslēgt sadarbības līgumu. Līgums uztop un Latvijas puse saņem uzaicinājumu doties to parakstīt pie partneriem.

 

 

Laiki bij tādi kādi nu bij un pašvaldībai ar naudām arī tā kā ir, vajadzību daudz un ekonomēt gribas, tāpēc resursu ekonomijas nolūkos nolemj, ka parakstīt līgumu dosies delegācija divu cilvēku sastāvā. Par vienu ir skaidrs – Mērs, kurš gan cits! Bet par otru noris ilgas diskusijas, bet beigu beigās par līdzbraucēju ieceļ mani, jo nāksies būt arī par tulku. Mērs ir vīrietis labākajos gados tuvāk pensijai nekā jaunības dienām, bet es tai laikā knapi pāri divdesmit.

 

 

Aizbraucam vizītē uz sadraudzības pašvaldību citā valstī. Ir karsta vasaras diena un tā nu dienas laikā plāni sagrozās un mums piedāvā doties uz brīvdabas koncertu vakarā. Piestiprina mums pāris atbildīgas darbinieces, kuru uzdevums ir mūs pavadīt. Aizbraucam uz koncertu, bet ir jau pavēls vakars un tā kā plānā tas nebija, man mugurā ir vien plāna kleitiņa, bet vakars un vējš, sāk mākties mākoņi, laika apstākļi dara savu. Man ir auksti. Priekšnieks, kā jau džentlmenis man piedāvā savu žaketi. Sākumā spurojos pretī, bet beigās pieņemu piedāvājumu.

 

 

Te sadzirdu sarunu starp abām pavadošajām darbiniecēm viņu valodā . Viena jautā otrai, kas tie tādi ir. Otra atbild – nu tas ir Latvijas pašvaldības Mērs un viņa mīļākā! Pirmā – kā zini, ka mīļākā! Otra – kā kā, paskaties viņš viņai savu žaketi iedevis un viņa tāda jauna, bet viņš vecs kā pasaule!

 

 

Sasmejos un izstāstu priekšniekam. Šis tik nosmej vien. Pēc brīža pagriežos pret atbildīgajām un viņu valodā gluži nevainīgi pajautāju pāris jautājumus. Jums vajadzēja redzēt šo darbinieču sejas izteiksmes! Tas bija tā vērts!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Aggie 9. decembris 2010 18:01

...jāuzraksta blogu pa šito... varētu tieši atsevišķi dienas rituālā - domā ko runā! blogus izveidot...

banderoso 9. decembris 2010 14:21

Mācoties resorāna specialitāti es vienu vasaru praksi izgāju UK un kā jau meitene bieži ķemēju vietējos veikalus. Vienā šādām reizēm es meklēju sev jaunas botes un iegriezos vietējā sporta veikalā, kur tajā brīdī iepirkās bariņš krievu tautības puišu. Kamēr es izvēlējos apavus, puiši sāka krievu valodā apspriest mani, ka man ir skaist augums un kolosāls dibens. Es aiz smiekliem nenoturējos un pagriezos un apstiprinoši krievu valodā pateicu - jā, es zinu, ka man ir skaists dibens! Puiši aiz šoka, ka es zinu krievu valodu un saprotu, ko viņi ir runājuši palika sarkani kā bietes :D

kalliope 9. decembris 2010 09:25

labs :D
es kad Lietuvā strādāju, kolēģe stāstīja, ka reiz ieiet veikalā un dzird kā pārītis latviski spriež, kazi ar ko tie salāti varētu būt un vai gardi - šī ņem un latviski sāk stāstīt, ka gardi gan un kas nu tur ir viņos - tie divi tādā šokā bijuši un fiksi laidušies prom, a viņa, cilvēks, tak tikai labu gribēja :D