Dienas sarunas - Kaimiņu būšana >>>

Linduchy
Linduchy 28. maijs 2013 21:43
4080

 

Manā bērnībā kaimiņi bija fantastiski…gluži kā otra ģimene - vienmēr varēja paļauties, ka izpalīdzēs grūtā brīdī, visi kaimiņi svinēja svētkus kopā (Līgo un Ziemassvētkus), ciemojāmies viens pie otra un apsveicām ģimenes svētkos, katru piektdienas vakaru rīkojām kāršu spēļu turnīrus. Par kaimiņiem no manas bērnības laikiem man ir vissiltākās un  visjaukākās atmiņas.

Uzsākot patstāvīgu dzīvi, mājvietu vajadzēja īrēt. Savā nepilnus 30 gadus vecajā mūžā ir sanācis īrēt mājokļus vairākās vietās. Katrai vietai bija savi plusi, savi mīnusi….bet pie treknākajiem mīnusiem vienmēr varēja pieskaitīt kaimiņus. 

Īrējot dzīvokli vienā no Imantas deviņstāvenēm, mums bija ''paveicies'' ar sportiskiem kaimiņiem - katru vakaru šie mājās spēlēja boulingu vai ko tamlīdzīgu -  kaut kas smags tika mests uz grīdas un tas kaut kas ripoja pa visu istabu. Un tā katru vakaru…izņēmumi bija dažas brīvdienas, kad mūsu kaimiņi kaut kur devās izbraukumos - laikam uz kādu boulinga halli piedalīties sacensībās. Tas tik bija pārbaudījums mūsu nerviem.

Nākamajā dzīvesvietā mums nepaveicās ar kaimiņiem trīskārtīgi. Pirmkārt, mūsu kaimiņi vienlaicīgi bija arī mūsu dzīvokļa saimnieki. Ilgi nevarēju saprast, kāpēc mums ir tik milzīgi elektrības rēķini, beigās  izrādījās, ka viņu alkatībai nebija robežu…viņi zaga no mums elektrību. Otrkārt, vēl vieni citi kaimiņi, kas dzīvoja turpat, bija visai īpatnēja ģimenīte. Mājā, kurā ir ļoti slikta skaņas izolācija, mēs zinājām par viņiem visu…nu labi, gandrīz visu - gan, ka sieva nofenderējusi tualetes papīru vienā no sabiedriskajām tualetēm, gan, ka vīrs apēdis bez atļaujas visu dārgo desu (neatceros summu, bet bija padārga). Un šo kaimiņu pēkšņie remontdarbi nakts vidū…uhz, neizteikšos. Tajā un blakus mājā bija nolasījušies vēl  daži īpatņi - viens, kurš nepārtraukti (vismaz 2-3 reizes  dienā) sēdēja savā mašīnā un gāzēja…. Un večiņa ''ar cauru jumtu'' no blakus mājas - katru rītu kā modinātājs gāja uz ielas un bļaustījās par visu ko, kas uz sirds sakrājies. Ehz, jā…tur dzīvot bija ļoti ''jautri''.

Toties tagadējā dzīvesvietā blakus dzīvojošie kaimiņi ir feini cilvēki (nu labi, gandrīz visi…ir arī izņēmumi ar smagām novirzēm), kuriem varu droši lūgt palīdzību nepieciešamības gadījumā.

 

Un kādi ir tavi kaimiņi?

 

Iesūti tēmu dienas sarunām arī tu... 

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ivetta 31. maijs 2013 12:22

Čau, čau! :)

Mana kāja, kā par brīnumu, neprotestē... Laikam nobijās, ka vakar pieteicos uz šodienu vizītē pie ģimenes ārsta :D Bet vēl jūtams tāds kā žvingulis galvā, tas laikam no tā ka tikai nupat atkopusies+karstais laiks.
Galvenais neaizrauties ar ilgu sēdēšanu pie datora, kas man ir liels niķis.

Bet jāsaka, ka palasīt palasīju caur telefonu jūsu pļāpiņas :) Šad tad jau arī iesaistījos, bet vakar gan visu laiku klusēju, jo vairumu pļāpiņas izlasīju vēlu vakarā, kad jau bijām pazudušas :) Bet caur telefonu jau tā grūtāk ar to pļāpāšanu ;)

hiperkeri 31. maijs 2013 10:47

sveikas,dāmas! Man laikam ir paveicies ar šo tēmu,nekādi baigie incidienti nav bijuši.Izņemot,kad mūsu suns laukos pamuka un iekoda dibenā vienai kaimiņtantei... bet vēl arvien nažus neturam viens uz otru.Rzd visi bija no mājas kaut kur darīšanās izgājuši,gājām pie kaimiņienes puzles likt..Sagaidījām vecvecākus,kad atgriezīsies un nācām mājās.Bet jaunajā dzīvoklī principā ar kāpņutelpas kaimiņiem baigi nesarunājamies(tikko,kad draudzēties sāku ar savu otro pusīti,nācu ciemos un kaimiņiene paspēja pateikt`boļnaja`.nez,vai tas bija man vai kādam citam adresēts..nu jā,pēc tam nekas tāds nav atgadījies:D),bet tā sakarīgi ļautiņi.lielākais kontakts ar visiem vienlaikus bija,kad kāpņutelpā varēja gāzi sajust diezgan stipri,tad gan visi izskrējām ārā no savām alām.paldies dievam,visiem dzīvoklī viss bija kārtībā.tādi man piedzīvojumi:D

Linduchy 31. maijs 2013 10:14

Ivettiņai varētu gan pajautāt, bet viņa klusē :)
Nu re, būsi pārdzīvojusi savus caurumus kājās :)

Lab, mani darbi sauc, vēlāk piekāpšu papļāpāt (hi)

31. maijs 2013 10:12

Vel ivettai pajauta par kaju,bus pilns komplekts,bet man jau paliek labak,protams,kurpes vel nevelku,staigaju kedas,labi,ka sodien nav loti karsts,vismaz pagaidam. Nakot uz darbu pat nosalu

Linduchy 31. maijs 2013 10:02

Nu gandrīz vai :D

31. maijs 2013 09:59

Pec taviem jautajumiem liekas mes te tada slimo banda:D

Linduchy 31. maijs 2013 09:56

Čau, čau! (hi) (hi) (hi) (hug) (hug) (hug) Kā tava pašsajūta, kā kājas?

Linduchy 31. maijs 2013 09:56

(hi) jauku dienu!

Linduchy 31. maijs 2013 09:56

Labāk pārbaudīties, ar muguru joki mazi. Ceru un novēlu, lai viss būtu labi! (hug)

31. maijs 2013 09:49

(hi)

Rebeka 31. maijs 2013 09:48

Atā... līdz 16.00 pazūdu no datora, nu redzēs varbūt sanāks ielūrēt te caur telefonu, bet nu jā.. skrienu pieņemt vēlētājus tūlīt ;)

VIT@ 31. maijs 2013 09:48

Hi, paldies labāk :) Bet šodien esmu pierakstīta jau pie ģimenes dakteriem :D Vīrs kad ieraudzīja kā es vakar mocoties eju, sāka apzvanīt visu ģimeni (mums daudz dakteru ģimenē)

Linduchy 31. maijs 2013 09:45

Labrīt visām pļāpiņām! (hi) (F)

Linduchy 31. maijs 2013 09:44

(hi) (hug) (F)
Kā tava mugura?

VIT@ 31. maijs 2013 09:25

Labrīt,

esmu laikam laimes bērns, man vienmēr apkārt ir bijuši labi kaimiņi, es iespējams pati kādā gada gājumā esmu bijusi uz nerviem krītošais kiamiņš ar skaļu mūziku, pārtijiem :)
Domāju, ka kaimiņu būšana ir ļoti svarīga tāpat kā draugi, šīs attiecības ir jākopj, jo nereti beigās kaimiņi paliek par uzticamajiem draugiem, kas atvaļinājuma laikā, kamēr esam kādā pludmales stūrī, citā pasaules malā ir vienīgie, kas pieskata mājokli. Vai arī skatoties uz savu vecmammu, viņai kaimiņienes ir lielās draudzenes, kur katra otrā diena tiek pavadīta kādas dārzā malkojot tēju, kafiju un smalkmaizītes.
Vispār manai ģimenei kopumā ir lielais draudības gēns - mēs esam draudzīgi visi, un jo pats esi draudzīgāks un labvēlīgi noskaņots, jo tādus arī pamani apkārt pārējos cilvēkus, arī kaimiņus :)

Noelle 31. maijs 2013 09:19

Labrīt :)
Es laikam esmu paspējusi tik daudz reizes nomainīt dzīvesvietu, ka man viss vēl pa plauktiņiem jāsaliek :D
Agrā bērnībā dzīvoju laukos. Tuvākie kaimiņi bija super, bet ar to arī viss beidzās, jo tālākajās mājās visādi dīvaiņi dzīvoja :) Pēc tam, kad pārvācāmies dzīvot dzīvoklī, man bija "kultūršoks" - tik daudz kaimiņu un katram savas nepārspējamās īpatnības. Visdullākie bija augšējie kaimiņi, kas scēnas rīkoja katru vakaru. Policiju vienubrīd saucām visai regulāri, vēlāk gan mums apnika saukt, gan policijai apnika braukt. Kāpņutelpā regulāri bija asinis no ģimenes drāmām, dažkārt sieva vīru kā izdzina nakts laikā laukā, nelaida iekšā. Tad nu šis visu nakti auroja laukā. Vienu reizi naktī pamodos no dīvaina trokšņa - vīrs bija aizgājis pāri ielai pie kaimiņiem uz privātmāju, dabūjis trepes, pieslējis pie sava balkona pāri mūsu balkonam (mēs dzīvojām pirmajā stāvā) un tās meta garu ēnu pār manu gultu - es, protams, pārbijos kā diegs, vēl jo vairāk brīdī, kad kaimiņš sāka kāpt augšā pa tām. Man pirmā doma nebija par kaimiņu, bet gan par zagļiem. :)
Kad uzsāku patstāvīgu dzīvi un pārvācos, man blakus dzīvoja mājas vecākā (kundze 70+) ar vīru. Tas bija savdabīgs pāris. Regulāri mēdza iedzert, tad kaut ko sadomājās un nāca mūs lamāt, savukārt citas reizes gribēja kopā iedzert un kaut ko nosvinēt - tad citu dziesmu dziedāja un stāstīja, cik mēs lieliski kaimiņi esam :) . Pie mums bieži nāca arī nelūgti viesi - dzērāji, kas acīmredzot nāca ciemos pie bijušajiem mūsu dzīvokļa iemītniekiem. Lauzās iekšā, lamājās, sauca kaut kādu Vasjku... Bet apakšējai kaimiņienei visu laiku likās, ka mēs viņu nopludinām, savukārt viena kaimiņiene no augšējiem stāviem regulāri aplēja mūsu mašīnu ar kaut kādu zaņķi (tad taukiem pēc gaļas cepšanas, tad traukūdeņiem). Tā bija ļoti īpaša kaimiņu būšana - mēs bijām vienīgie jaunie cilvēki tai kāpņutelpā, tad nu manījām paaudžu cīņas pēc pilnas programmas.
Esmu pamainījusi vēl pāris dzīvesvietas, bet tur īpaši nav ko teikt, jo kaimiņus sevišķi bieži netiku redzējusi, arī dzīvoju tur pārak īsu laiku.
Šobrīd man ir jauki kaimiņi, ar dažiem īpašiem izņēmumiem (bet tur vairāk ir mājas apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašnieku cīņas, kas bieži atsaucas uz īrniekiem). Par to cenšos nedomāt. :)

pece 31. maijs 2013 09:15

Ir bijuši visādi kaimiņi, bet tagad pa lielam es nevaru sūdzēties, vismaz par tuvākajiem, īpaši gan nečupojamies, bet dzīvot viens otram ar netraucējam :)

31. maijs 2013 09:14

Labs rits.
Nevaru atcereties nevienu sliktu vai labu kaimini,visi tadi neitrali,pat vienaldzigi. Kad maja dzivoju,tad sveicinajos ar kaiminiem,bet tagad...to kaiminu ir tik daudz...ja mani sveicina,pasveicinu. Es pat oec sejam nezinu nevienu,mes gan esam tadi populari... Ja kads meginatu apzagt,saubos ka kads ko manitu vai zinotu. Visi tadi vienaldzigi. Man vel paveicies,blakus maja dzivo krustmate ar gimeni,tad nu viena otrai izpalidzam ja nu dodamies kur arpus pilsetas un vajag pieskatit kaki vai vel ko...latviesi vispar nav baigi tendeti uz kaiminu busanam...varbut tadas mazas pilsetas,majas...

Rebeka 31. maijs 2013 09:02

Labrīt!!
Man kaimiņi ir kolosāli...
Vienā sētas pusē dzīvo sieviete( atraitne) , kura ir absolūti sakarīga, sveicināmies, ejam viņu apsveikt jubilejās un nekad nav bijušas nekādas problēmas, pat tad ja taisām skaļas dārza ballītes :) Otrā pusē dzīvo, jauni kaimiņi, tos vēl līdz galam neesam iepazinuši, bet viņiem ir meitiņa mana dēla vecumā un tad laižam šos kopā spēlēties un tas ir forši...

Bet mums viss rajons ir vien kaimiņu būšana... visi pazīstami jau no bērnības, visi viens ar otru sazvanās, pavada kopā vakarus ,brīvdienas un kopīgi brauc ceļojumos... Ejot pa ielu rajonā sanāk nepārtraukti sveicināties un papļāpāt pie katra stūra :D

Man ir ļooooti paveicies, nav nekur tuvākajā apkārtne neviens kaitinošs kaimiņš :)

KRX 31. maijs 2013 08:43

Labrīt, labākajā nedēļas dienā! (F) (party)

Ar tagadējiem kaimiņiem (kuri blakus durvīs) vienkārši sveicinamies, pārējos neredzu. Man ir dusmas, ka es vienīgā regulāri mazgāju kāpņu laukumiņu. Īpaši tas ziemā, kad viss sastaigāts (labi, ka 9.stāvs).
Bērnībā dzīvoju arī tādā 4 dzīvokļu mājā. Tur kaimiņos dzīvoja mana bērnības draudzene, līdz ar to attiecības bija labas un draudzīgas.
Es daļēji apskaužu tādu paraugkaimiņbūšanu. Forši, ka aizbrauc prom un zini, ka tavu māju pieskatīs. Citi jau pat atstāj atslēgu kopiju un viens otram aplej puķes, baro kaķus utt.

emmanuelle 31. maijs 2013 07:18

Tik kolosaali uzrakstiits!Man patiik cilveeki ar labu humorinu!!!Es jau te piemineeju muusu mormonus.Man veel kaiminos arii austirsi,indiesi ,kiiniesi...sajaukums ka tik turies!!
Vecos laikos dziivoju maajaa ,kur bija tikai 4 dziivokli...tur veel joprojaam dziivo mamma!Taa maaja man ir kaut kas iipass,jo kaimini faktiski muus ar braali pieskatiija!
Mamma peec teeta naaves ,straadaaja no riita liidz vkaram!Toreiz nebija modee beernaukles,kaa manaa pusee tagad-aukle gandriiz vienaa vecumaa ar pieskataamo beernu!!!
Muus sktiijaas kaimini!Kolosaalas atminas-kaa gan nav gaajis-esam kaavusies,blaavusi,ka visa ielina skaneeja...beigaas mamma pat pusi neuzzinaajaa,ka bija iisteniibaa!Taad laiki vairs nekad nebuus-zeel,palikusas atminas...Mees bijaam triis beerni ,kuri sastaadija kompaaniju...Cik toreiz kaimini tomeer bija izturiigi-pacieta to muusu loznaasanu gan pa beeniniem ,gan pagrabiem...!Taa bija savaa zinaa tada romantika! (inlove)

1 ... 12 13 14 15