Dienas atziņas: hiperkeri

hiperkeri
hiperkeri 3. maijs 2011 00:00
679

Paldies par Zvaigžņoto sistēmu iekš SK , un ceru tagad savu brīvo laiku mājās vēl bez grīdu mazgāšanas un maltīšu cepināšanas tikpat organisku pasākumu ieviest arī bogu rakstīšanu iekš šī klubiņa.

 



Manī pārdomas raisīja Makvīna pieredze par ietaupīšanu jebšu izdzīvošanu-tiešām grūti lasīt par dzīves veidu,kad mēģini savilkt jostas katru dienu ,ne tikai mēneša beigās.. savu laiku arī mūsu ģimene to ir pieredzējusi,tikai mūsu mamma mums ir sagādājusi lielisku bērnību,un ,par to aprunājoties,mēs-sīči(kuriem tagad var pašiem būt savi bērni),nekad neesam jutušies ne nabadzīgi,ne kā. Mamma man nesen jautāja-kā Tev liekas-kā mēs dzīvojam? Un ziniet-neskatoties uz to,ka tomēr nevaru atļauties visu,ko vēlos,atbilde tomēr bez domāšanas atskanēja-labi!! un  forši bija manīt,ka tas tomēr mammas omu uzlaboja:)

 

Jo vienmēr var apkārt redzēt cilvēkus,kam iet vēl grūtāk..un tieši tādēļ tu pats vari apskatīties sev apkārt un ieraudzīt-cik gan patiesībā tu labi dzīvo..piemēram-šodien man no bezomas uzlabojās garastāvoklis uz foršo garastāvokli tādēļ,ka tomēr sapratu-hei-man tomēr ir izdevies iekārtoties savā istabiņā,kura sākumā vispār bija 5 m2..aptuveni-ielīda tikai gulta un maza vietiņa,kur pārģērbties..caur vairākām nelaimēm,tomēr es esmu iedzīvojusies uz saviem 15 m2,kur nu es varu mazliet izvērsties un veidot savu miteklīti,kur pabūt vienai,vai arī ataicināt draugus,jo man vairs nav kauna dzīvot tā,kā es dzīvoju.laikam tomēr manas smadzenes ir nobriedušākas un saka,lai es nekaunos par to,kā es dzīvoju,jo es esmu darījusi visu iespējamo,lai uzlabotu savu dzīves telpu un kvalitāti!!

 

un es priecājos par to un novērtēju!!

 

es priecājos par to,ka man vēl ir mana mamma,kas ir vēl pietiekoši stipra un vesela,un rukā kā čukčukbānītis pa savu dārzu un darbu. Lai gan attiecības ir ļoti slikta,vairāk jau manas vainas dēļ,jo,atnākot nogurusi mājās,es nespēju veikt nekādu dialogu,kur nu vēl kvalitatīvu,tādēļ mēdzu būt rupja. tomēr es atkal-pēc kādām dažām frāzēm tomēr secinu-nu ir mīlestība ūber alles šajā ģimenē,IR:)

 

un par to atkal es priecājos:)

 

un vēl es ļooti priecājos par šo jauko vietiņu,kas vienmēr man ļauj justies daudz labāk,kā pirms tam,jo burvīgās meitenes,kuras man jau ir kļuvušas par īstām draudzenēm,vienmēr man uzlabos omu,gan arī šī blogu rakstīšana tiešām strādā kā tādas zāles pret ikdienas rutīnu-sakārto smadzenes pa sievietēm tik iemīļotajām smadzeņu kastītēm..

 

bez tam-ja par šādām savām terapijām es varu kaut kur virtuāli iezīmēt sev `zaigznīti`-es esmu vēl daudz,daudz priecīgāka:)

 

starp citu-es šodien nosmējos par to nelaimes gadījumu apdrošināšanu-žēl,ka man šogad jau ir pagājusi katastrofu diena-kad ar mani notiek visādas nelaimes-tad man šāda apdrošināšana ļoti noderētu:D:D:D daudz reizes vienā dienā:D  tas tiešām likās kā anekdote manām ausīm,kad atcerējos,cik apavu pāri ir cietuši no manas `ļaunās` kājas..:D

 

un vispār-nespēju sagaidīt bildes no piektdienas ballītes:) tas ir mans iekšā sēdošais prieks:)

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
lauritta123 4. maijs 2011 17:52

Man arī šķiet, kad augu, nejutos basa un nabaga , kā arī neēdusi, tik un tā bija visādi kārumi, lai gan jāatzīst, ka tolaik vairāk izjutām lietu vērtību, vairāk centāmies, lai kaut ko iegūtu. Un bija lielāks gandarījums, kaut ko sasniedzot. Šodien šajā informācijas pasaulē, kur i-nets pienes visu gatavu (atbildes uz jautājumiems, dažādas iespējas, utt), viss ir ātrāk, vienkāršāk, jāprot tikai ņemt. Ko lai saka mūsu senči un senču senči, kad vēl pat reti kuram mājās/ miestā telefons bija, un telegrammas "rullēja", bet mobilais pat vēl nebija izgudrots? Tolaik, kad augu, šķiet, ka mamma bija tik pat aizņemta darbā, bet ne tik ļoti kā es šobrīd, kad ar vienu roku drukāju komentāru, ar otru pieturu meičuku, lai neizveļas no dīvāna (vēl nestaigā). Man bērnībā tika lielāka uzmanība, vairāk reālas spēles, radošais process- leļļu taisīšana, teātra spēlēšana aiz krēslu atzveltnēm, "mājiņas celšana"zem krēsliem, apsegtiem ar segām un palagiem, daba, pastaigas. Apzinos to, bet tajā pašā laikā grūti mainīt savu ikdienu, jo vēlos būt arī sev pašpietiekama.. nevis naktīs zagt sev miega stundas, lai paspētu parūpēties par sevi, kamēr vīrs un bērns guļ. Es laikam vnk nemāku to visu salikt pa plauktiņiem, lai visiem būtu labi.

kinkazhu 3. maijs 2011 17:32

Mož uzrakstīšu blogu par šo tēmu. Ja saņemšos:)

rasas 3. maijs 2011 15:17

mātes un meitas atiecības vispār ir ļoti interesanta tēma, īpaši, kad tuvojas Mātes diena (kaut tas ir tikai formāls atgādinājums).

banderoso 3. maijs 2011 15:07

man arī ar mammu dažreiz sarunas nevedas :(

kinkazhu 3. maijs 2011 14:07

Nu, tur tā situācija ir duāla. Nereti mātes neapzināti gaida no meitām, lai tās piepilda visu viņu dzīvi, tostarp, aizstājot attiecību trūkumu ar citiem pieaugušiem cilvēkiem. Un tas nodara pāri meitām, iesaistot viņas emocionāli atkarīgās attiecībās un neļaujot atdalīties.
No otras puses - jūs ar māti esat divas pieaugušas sievietes. Un divām pieaugušām sievietēm var būt arī citas sarunas, ne tikai kā mātei un meitai.

hiperkeri 3. maijs 2011 13:58

kinkazhu-paldies par ierosmi:) taūc,ka gribas pabūt vienai KATRU vakaru,un tikai labi,ja reizi mēnesī jūtos pietiekami pacietīga , lai `runātos`? es saprotu,smags gadījums,bet tāda ir realitāte..

kinkazhu 3. maijs 2011 13:56

Daudzas lietas par savām mātēm mēs tā īsti saprotam tikai tad, kad pašām ir bērni. Tu raksti, ka vakarā esi nogurusi. Bet arī mammas nogurst, turklāt, ja jārūpējas par bērniem vienai - un kā vēl nogurst! Padomā par to, pirms atkal gribas izspļaut kādu asumu. Bet, ja vēlies vienkārši pabūt viena - tā arī pasaki mammai. Viņa sapratīs:)

aurora 3. maijs 2011 13:17

Paldies, ka dalījies savās pārdomās... tās liek arī man aizdomāties..

hiperkeri 3. maijs 2011 11:45

cheery-nu dažreiz arī rupja,kad man GALĪGI nav garastāvoklis,bet varbūt šoreiz nepareizi izteicos.drīzāk tāda-raupja. kā ezītis..

cheery 3. maijs 2011 11:34

ak Tu foršā zvaigznīte Kerry, es nevaru iedomāties, ka Tu varētu būt rupja! :P

mazaa raganina 3. maijs 2011 11:32

:)

heima 3. maijs 2011 10:02

Jaukas pārdomas. Un arī man gribas teikt-m'ēs dzīvojam labi,par spīti tam,ka visu nevaru ko gribu,bet cenšos būt laimīga par to ,kas man ir. Es arī gaidu bildītes.

kintijasieviesuklubslv 3. maijs 2011 09:47

paldies par tavām pārdomām! zvaigznīte tev! par 5dienas bildēm - tās mūsu fotogrāfs jau gatavo. gaidām, gaidām :)) kā būs manā epastā, tā likšu portālā :)