Dāvināt kopābūšanu

Ikdiena ne reti paiet steigā. Vasarā visu gribas paspēt, visu gribas redzēt, visu gribas izbaudīt. Jo nav jau gara tā vasara. Šogad mans atvaļinājums izvērtās nesteidzīgā kopābūšanas laikā.

Ar vecākiem kopā nedzīvoju kopš studiju laikiem un tas tiešām bija sen. Attiecības mums labas, bet ikdiena paiet katram savā vietā. Attāluma dēļ katru dienu ciemos neieskriesi. Vecāki jaunāki nepaliek, bet viņiem tāpat gribas sabiedrību, parunāties un pabūt kopā.

Tā kā atvaļinājuma plāni ar lielu brīkšķi apmeta kūleni, nolēmu kopā ar mazāko bērnu, doties padzīvot pie vecākiem. Brīžiem sajūta bija kā atgriežoties bērnībā pašai. Kopīgas nesteidzīgas brokastis. Rušināšanās dārzā.

Brīvprātīgi obligātā ēst gatavošana divas reizes dienā – jo siltam ēdienam būs būt. Lavierēšana starp “mēs jau ēdam visu”, bet “kas tā par ēdienreizi bez kartupeļiem”. Tik daudz es pat ikdienā negatavoju un mēdzu pa laikam izšmaukt ar pusfabrikātiem, kas te neiet cauri. Jutos vienlaikus nogurusi no nemitīgās ēst gatavošanas un vienlaikus priecīga par iespēju mammai dot mazo atvaļinājumu no ēst gatavošanas.

Vienu dienu tētis nolēma visus palutināt ar badpankūkām. Bērnībā gan tēvs ar ēst gatavošanu neniekojās.

Un kas gan vasara bez zivīm? 

Pa dienu gājām ar bērnu pastaigā, zvilnējām jūras krastā.

Vakaros devos pastaigā ar mammu. Mammai patīk pastaigas, bet tēvs tāds praktiskais latvietis – ko tur bez mērķa pa apkārtni klīst.

Īsināt laiku spēlējot kāršu spēles ar vecākiem. Tādas jocīgas izjūtas, jo bērnībā kārtis spēlēju ar vectētiņu. Vecākiem nebija laika. Domāju, ka objektīvi nebija laika.

Izbraucām arī nelielā ekskursijā tepat pa Latviju. Izskatījās, ka vecākiem patika.

 Lauksaimniecības tehnikas muzejs, kur varēja kavēties atmiņās par laiku, kad pašiem bija kuļmašīna (starp citu ne tik sen) un pastrīdēties ar gidi par pareizo lietu pielietojumu:

Kuldīga - bērnībā tur braucām diezgan bieži:

Akmeņraga bāka, kurai ir ļoti liela loma navigācijā pa Latvijas ūdeņiem. Mamma kavējās atmiņās par laiku, kad strādāja un "ganīja"kuģus:

Nosvinējām arī vecāku zelta kāzu jubileju – sabildējāmies krāšņā rožu daiļdārzā un svinējām ģimenes lokā.

Nu jau zinu, ka nākamgad atvaļinājumā vismaz nedēļu veltīšu mierīgai kopābūšanai ar vecākiem. Kopābūšana ir vērtīgākā no dāvanām, ko varu saviem vecākiem sniegt!

Konkurss: Augustam pa pēdām