Dāvināt kopābūšanu

pece
pece 26. augusts 2017 09:30
693

Ikdiena ne reti paiet steigā. Vasarā visu gribas paspēt, visu gribas redzēt, visu gribas izbaudīt. Jo nav jau gara tā vasara. Šogad mans atvaļinājums izvērtās nesteidzīgā kopābūšanas laikā.

Ar vecākiem kopā nedzīvoju kopš studiju laikiem un tas tiešām bija sen. Attiecības mums labas, bet ikdiena paiet katram savā vietā. Attāluma dēļ katru dienu ciemos neieskriesi. Vecāki jaunāki nepaliek, bet viņiem tāpat gribas sabiedrību, parunāties un pabūt kopā.

Tā kā atvaļinājuma plāni ar lielu brīkšķi apmeta kūleni, nolēmu kopā ar mazāko bērnu, doties padzīvot pie vecākiem. Brīžiem sajūta bija kā atgriežoties bērnībā pašai. Kopīgas nesteidzīgas brokastis. Rušināšanās dārzā.

Brīvprātīgi obligātā ēst gatavošana divas reizes dienā – jo siltam ēdienam būs būt. Lavierēšana starp “mēs jau ēdam visu”, bet “kas tā par ēdienreizi bez kartupeļiem”. Tik daudz es pat ikdienā negatavoju un mēdzu pa laikam izšmaukt ar pusfabrikātiem, kas te neiet cauri. Jutos vienlaikus nogurusi no nemitīgās ēst gatavošanas un vienlaikus priecīga par iespēju mammai dot mazo atvaļinājumu no ēst gatavošanas.

Vienu dienu tētis nolēma visus palutināt ar badpankūkām. Bērnībā gan tēvs ar ēst gatavošanu neniekojās.

20170826091341-17612.jpg

Un kas gan vasara bez zivīm? 

20170826091618-77202.jpg

Pa dienu gājām ar bērnu pastaigā, zvilnējām jūras krastā.

20170826091452-72572.jpg

Vakaros devos pastaigā ar mammu. Mammai patīk pastaigas, bet tēvs tāds praktiskais latvietis – ko tur bez mērķa pa apkārtni klīst.

Īsināt laiku spēlējot kāršu spēles ar vecākiem. Tādas jocīgas izjūtas, jo bērnībā kārtis spēlēju ar vectētiņu. Vecākiem nebija laika. Domāju, ka objektīvi nebija laika.

Izbraucām arī nelielā ekskursijā tepat pa Latviju. Izskatījās, ka vecākiem patika.

 Lauksaimniecības tehnikas muzejs, kur varēja kavēties atmiņās par laiku, kad pašiem bija kuļmašīna (starp citu ne tik sen) un pastrīdēties ar gidi par pareizo lietu pielietojumu:

20170826091750-72869.jpg

Kuldīga - bērnībā tur braucām diezgan bieži:

20170826091850-72337.jpg

Akmeņraga bāka, kurai ir ļoti liela loma navigācijā pa Latvijas ūdeņiem. Mamma kavējās atmiņās par laiku, kad strādāja un "ganīja"kuģus:

20170826092033-26962.jpg

Nosvinējām arī vecāku zelta kāzu jubileju – sabildējāmies krāšņā rožu daiļdārzā un svinējām ģimenes lokā.

20170826092900-93972.jpg

20170826092913-36486.jpg

Nu jau zinu, ka nākamgad atvaļinājumā vismaz nedēļu veltīšu mierīgai kopābūšanai ar vecākiem. Kopābūšana ir vērtīgākā no dāvanām, ko varu saviem vecākiem sniegt!

Konkurss: Augustam pa pēdām

20170319094751-96374.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Shalako 30. augusts 2017 02:02

Cik patīkami un sirsnīgi! Es arī jau gribu pie vecākiem uz dzimtām mājām paciemoties. Tieši tie kopīgie rīti un vakariņas ir tik forši, tā ģimeniskā sajūta ar bērnības garšu (angel)

Kerstyna 27. augusts 2017 23:06

Skaisti (Y)

Linduchy 27. augusts 2017 10:56

Mīlestības un siltuma piepildīts blogs. Paldies :)

VIT@ 27. augusts 2017 08:53

ļoti mīļi :)

mazaa raganina 26. augusts 2017 09:50

(F)Cik skaisti! Atmiņas un sajūtas, ko neviens neatņems!

rasas 26. augusts 2017 09:40

Izcili. :)