Lēmumu pieņemšana, īpaši tad, ja uz spēles likta paša galva, zirgs vai naudas maciņš, ir diezgan sarežģīts process. Nereti pasakās tēva dēlus krustcelēs jau sagaida ceļazīmes, kas vēsta par to, kas notiks, ejot taisni, pa labi vai pa kreisi.

Savukārt dzīvē, nonākot lēmumu pieņemšanas krustcelēs, cilvēks visai bieži nezina, kas viņu sagaida vienā vai otrā gadījumā, jo ceļa zīmju nav un īpaši jau pārmaiņu laikos, kad atrašanās krustcelēs kļuvusi teju vai par ikdienu, tas, kas, sperot soli izvēlētajā virzienā, var tik iegūts vai zaudēts, ir miglā tīts.
Ikdienas dzīves ritms ilgi stāvēt krustcelēs neļauj, tāpēc lēmuma pieņēmējam ceļā uz mērķi ir jāzina vismaz tikpat daudz, cik pasaku varonim, kas ir nonācis krustcelēs un zina, ka, ejot pa labi, zaudēs zirgu, ejot, pa kreisi - galvu, bet taisni - naudu. Kā tad rīkoties tiem, kuri dzīvo pasakā, ko sauc par dzīvi, un meklē pareizās ceļazīmes, kas novedīs pie izraudzītā mērķa?
Nekā sarežģīta - palecieties, ieturiet pauzi un leciet lejā!
Kad kādam slavenam dejotājam esot jautājuši, kā viņam izdodas neparasti skaistie palēcieni, kas no malas izskatās it kā viņš uz mirkli apstātos lidojumā, viņš esot atbildējis: ļoti vienkārši – es palecos, ieturu pauzi un lecu lejā.
Arī sekmīgi uzņēmēji nereti atzīst, ka, pieņemot pareizos lēmumus, nekādas īpaši sarežģītas veiksmes formulas viņi neizmanto, tikai paļaujas uz savu ņuhu, poņu un čuju, kas, pēc būtības tulkojot šos vārdus no krievu valodas, nozīmētu, ka veiksmei vajadzīgs tik vien kā attiecīgi sajūtas, izpratne un intuīcija. Izklausās tikpat vienkārši kā palēkties gaisā, ieturēt pauzi un lēkt lejā. Patiesībā, ir daudz jāstrādā, jātrenējas un arī jādabū pietiekami daudz punu, lai iemācītos “lēcienā ieturēt pauzi” vai pieņemt īsto lēmumu pareizajā laikā.
Ar ko sākt lēmuma pieņemšanu
Ik dienas mēs vairāk vai mazāk apzināti vai neapzināti pieņemam daudz un dažādu lēmumu. Gan tādus, kuri noteiks, vai uzņēmums gūs peļņu, zaudēs konkurentiem, atradīs labus sadarbības partnerus, iekaros klientu uzticību, apgūs jaunus tirgus u.tml.
Gan tādus, kuri skar jūs personiski un kuru sekas varētu izpausties šķietamos sīkumos un arī “lielās lietās”- kādam nepatika dāvana, ko izlēmāt viņam pasniegt un sarunas ar šo cilvēku jums īsti nevedās, jums negaršoja salāti, ko izlēmat nopirkt kafejnīcā un jūs nevarējāt no sirds izbaudīt maltīti, paziņas ieteikums, ko izlēmat uzklausīt, izrādījās aplams un jūs tagad esat vēl sarežgītākā situācijā nekā pirms tam.
Ar ko sākt, iekams izdarīt izvēli?
Lēmumu pieņemšanai veltītu interneta vietņu un biznesa grāmatu autori lielākoties ir vienisprātis, ka viss sākas ar atbildi uz jautājumu, kāpēc un kādu mērķu vārdā vispār kaut kas jādara. Pasaku “terminoloģijā” runājot, jums jāsaprot, kāpēc vispār vērts seglot zirgu un kur vēlaties doties un vai, nonākot galamērķī, iegūsiet to, ko vēlaties.
Kā identificēt problēmu
Gan vēlmju, gan ieceru, gan neatrisinātu jautājumu, gan neatklātu, vēl snaudošu talantu un iespēju ikviena cilvēka un arī uzņēmuma dzīvē ir daudz. Lai arī darbā visai bieži risināmo problēmu kāds cits (parasti vadības līmenī) jau ir nosaucis vārdā, katram pašam ir svarīgi izprast konkrētās problēmas vietu un nozīmi savā darbā. Prasme nosaukt īstās lietas īstajos vārdos ir svarīga arī ārpus darba, personiskajā dzīvē. Kā identificēt problēmu?
Viena no iespējām ir izmantot radošas problēmu risināšanas metodi. Tā aprakstīta izdevniecības Lietišķās informācijas dienests izdotajā biznesa romānā Džeka piezīmes. Grāmatas autors Gregs Freilijs (Gregg Fraley), cita starpā, ir inovāciju konsultants un viņa klienti atrodami arī prestižajā uzņēmumu sarakstā Fortune 500, par kuru panākumiem salīdzinājumā ar sāncenšiem liecina ievērojami lielāki ienākumi un peļņa, kas savā ziņā ir apliecinājums, ka pieņemtie lēmumi bijuši pareizi. Grega Freilija aprakstītā metode ļauj identificēt problēmu, izpētīt faktus un sajūtas, strukturēt un pārstrukturēt problēmas, ģenerēt idejas, izveidot risinājumus un plānot darbības. Un tas viss lieti noder lēmumu pieņemšanas procesā, jo tikai tad, kad cilvēks visu lēmumu pieņemšanas procesu būs izjutis uz savas ādas, skaidri apzinoties un izpētot konkrētā lēmuma iemeslus, frāzei “lēmumu pieņemšanas process sākas ar problēmas identificēšanu un izpratni par to, kas un kāpēc jādara” nebūs tikai tukša skaņa.
Lūk, daži Grega Freilija ieteikumi.
- Problēmas identificēšanai nosauciet mērķus, vēlmes vai problēmas, pat tās, kas ir acīmredzamas. Sastādiet sarakstu, kas sākas ar vārdiem “Es vēlos…”, ” Būtu liekiski, ja…”. Sastādot vēlmju sarakstu, savas vēlmes nevajag uzreiz kritizēt, lai nekavētu radošo procesu un “neaizcirstu ideju priekšā durvis”. Kad jūs no sirds sākat teikt, ko īsti vēlaties, neapstājaties, lai teikto analizētu, lai idejas pašas plūst.
- No izveidotā saraksta izvēlieties vienu vēlmi, faktu vai problēmu ar pārliecību, ka tā atbilst jūsu vēlmēm un motīviem.
- Sastādiet sarakstu, kurā uzskaitiet visas faktus, sajūtas un jautājumus, ko rada jūsu izvēlētā vēlme.
- Formulējiet problēmu, uzdodot jautājumus - kas, kad, kur, kādēļ un kā. Piemēram, “Kā mēs varētu sasniegt…” un izvēlieties vienu no jautājumiem, kas visskaidrāk raksturo problēmu. Tam ir jābūt jautājumam, uz kuru atrodot atbildi, problēma tiek atrisināta.
- Ģenerējiet pēc iespējas vairāk ideju, kas atbild uz šo jautājumu, un no tām izvēlieties pāris ideju, kas ir aizraujošas un varētu dot gaidīto rezultātu. Radot jaunas idejas, apsveriet arī savas jūtas un domas par pārmaiņām, piemēram, bailes no panākumiem vai talanta trūkuma, lai nojauktu barjeras, kas kavē ideju īstenošanu.
- Izvēlieties kritērijus, pēc kuriem izvērtēt izraudzītās idejas. Kritērijiem ir jābūt konkrētiem, piemēram, “izmaksas nepārsniedz 500 latus” vai “darbs jāpaveic līdz 1. septembrim.” Izvērtējiet idejas un, ja nepieciešams, uzlabojiet tās.
- Izstrādājiet darbības plānu, kā īstenot idejas - minot visu, kas tam vajadzīgs (iesaistītās personas, termiņus utt.). Un īstenojiet to.
Gregs Freilijs uzsver: ja ir pozitīva attieksme un cerība, tad maz ticams, ka pieņemsiet sliktus lēmumus, kas balstīti uz izmisumu.
Inga Radžabova, Lietišķās informācijas dienests. Šis ir raksta fragments no Biznesa psiholoģijas.
