Kamēr valstī vadošie ekonomisti un tiesībsargu iestāžu darbinieki meklē vainīgos Krājbankas likstā, Sieviešu Klubs jautā bioenerģētikas speciālistam Andžejam Reiteram, kādus dabas likumus neievērojam, ja atkal un atkal kāpjam uz tā paša grābekļa. Banka Baltija, Parex, Krājbanka… Kura būs nākamā?

„No enerģiju viedokļa nekā neparasta tajā, ka sabrūk uz materiālām vērtībām balstītā banku sistēma, nav.

Visu bēdu varu raksturot ar piemēru par kafijas dzeršanu. No rīta dzeram kafiju, it kā nav nekas traks. Bet traki ir tajā, ka pēc kāda laika kafijas radītais pacēlums beidzas. Ir enerģijas kritiens. Tad atkal iedzeram kafiju, bet pēc laika enerģijas kritums ir pat trīs reizes lielāks.

Līdzīga problēma no enerģiju viedokļa vērojama banku sistēmā. Protams, var vainot bankas, cik tās ir sliktas un cik slikti, ka tās mudināja ņemt tik daudz kredītu. Bet mani vairāk interesē tā cilvēku īpašība, kas lika ņemt kredītus. Kādēļ domājām, ka tas ir normāli sadarboties ar tiem, kas dabā nav paredzēts? No dabas mums katram ir paredzēts noteikts spēka apjoms, ko varam īstenot arī finansiālajā jomā. Ja kaut kas trūkst, tad jādomā – ko man sevī mainīt? Nevis ņemt kredītu un kādā mākslīgi radītā institūcijā meklēt drošības sajūtu. Tērēt vairāk, nekā esam nopelnījuši, ir pret dabas likumiem.

Globalizācijas laikmetā esam aizgājuši prom no sevis. Šobrīd jāmācās dzīvot tik pilnvērtīgi, cik varam paši nopelnīt. Nevar cerēt, ka kāds no malas atnāks un mūs izglābs.

Tas, ka šobrīd brūk baknu institūcijas, nav nekas dīvains. Daba nav paredzējusi dzīvot kredītā.

Kādreiz bija cita kārtība: bija noteikts naudas daudzums bankā, kas bija tieši piesaistīts zelta stieņiem. Tagad šāda seguma naudai nav. Ir tukša nauda. Tukši solījumi. Cilvēkiem ir jārūpējas nevis par materiālām vērtībām, bet gan par to, lai viņa prasmes, intuīcija un talanti būtu visu laiku pieprasīti. Nevis jāsatraucas, vai būs institūcijas, no kuras saraust finansiālu labumu.

Jebkurā jomā, kura šobrīd ir apstājusies, sāk trūdēt enerģija. Tas, ko darām, jābūt ar enerģisku virzību uz priekšu. Ja daba šobrīd ir kaut ko atņēmusi, tad nejēdzīgākais, ko varam darīt – apvainoties. Sadusmoties, jā – tas ir normāli! Bet nevajag ilgi turēt sevī aizvainojumu, jo pieķeroties šīm emocijām, neļauj ienākt nekam jaunam savā dzīvē.

Pasaki sev – Dievs deva un Dievs ņēma. Un tad dzīvo tālāk.

Viegli tā teikt – dzīvo tālāk, ja bankas kraha dēļ zaudēti visi mūža uzkrājumi, kā tas noticis, piemēram, ar Raimondu Paulu. Daudzi zaudēja naudu. Kādēļ tā? Tas ir tāds liktens, caur ko kaut kas jāmācās?

Kad runājam par likteni, karmu, nolemtību vai celoņu un seku likumu, domājam par personisko likteni. Kaut ko esmu savārījis neriktīgi. Bet tas nav vienīgais aspekts, kas jāņem vērā. Vēl ir valsts, organizāciju, planētas liktenis… Ja redzam, ka pasaulē krīze iet pāri vieglāk, bet Latvija to izdzīvo smagāk, joprojām domājam, ka nāks kāds cits un atrisinās mūsu problēmas. Latvijā mēs visi neesam netīšām piedzimuši. Mums jāiemācās uzņemties par savu dzīvi atbildību, nevis gaidīt, ka mūsu problēmas atrisinās kāds cits.

Ko vari ieteikt cilvēkiem, kuri iespējams zaudējuši daudz naudas?

Raimondam Paulam ir citādāk. Ir pazuduši mūža ieguldījumi, bet lielākais dzīves ieguvums palicis – talants. Tas nevar pazust. Katram būtu jāspaskatās, kas esmu un ko varu darīt. Iemācīties neuzticēties materiālām lietām. Varu nomierināt – cilvēki neatkarīgi no savas gribas ir ievilkti dažādās maksājumu sistēmās, bet tās agrāk vai vēlāk sabruks. Mānīt nevar bezgalīgi. Ir pienākušas loģiskas beigas. Un labāk taču briesmīgas beigas, nekā bezgalīgas briesmas, vai ne?

Šī ir jau trešā banka Latvijā, kas sabrūk. Banku krahs turpināsies?

Latvijā sabrukušas tikai trīs bankas. Pasaulē šis skaits ir krietni lielāks. Tas liecina, ka globalizācija nenotiks ilgi. Viss, kas notiek šobrīd, aicina cilvēku atgriezties savā dvēseles mājoklī. Ja visu laiku domājām, ka laime ir kaut kur ārpusē, tad tagad izrādās, ka tā ir tieši tik liela, cik manī ir iekšējā spēka un siltuma apjoms.

Visu uzmanību vajadzētu atkal pārvirzīt un lokālo redzesloku. Uz katras valsts iekšējo valsts bagātību. Uz pilsētas iekšējo bagātību… Tad katra uzņēmuma bagātību. Katras ģimenes bagātību… Katra cilvēka dvēseles īpašību kopumu. Kas ir tavs talants? Tā arī ir atslēga uz harmonisku ikdienu.

Bet kā ar kredītmaksājumiem? Kādēļ tos maksāt, ja reiz banka iet pa pieskari?

Kredītņemšanas brīdī iesaistītas bija divas puses – persona, kas ņēma kredītu un banka, kas to deva. Kad process beidzies, abas puses ir brīvas. No enerģiju viedokļa viss ir skaidri. Kā rīkoties šajā situācijā? Kredīti jāmaksā, bet nākotnes perspektīvā visi šie slimīgie saķēdējumi beigsies. Būt viens otram parādā – tas ir pret dabas likumiem. Bībelē arī ir skaidri teikts – tev nebūs solīt. Kredīta došana un ņemšana – tas ir solījums.

Nezinu, vai nomierināju cilvēkus, kuri šobrīd stāv garajās rindās pie Krājbankas bankomātiem. Bet ir jāturpina dzīvot. Jāsaprot, ko jau šodien varu savā dzīvē darīt un ķerties pie darba. Negaidi palīdzību no citiem un visu atbildību uzņemies pats.

Kintija Bulava, www.sieviesuklubs.lv

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kādas ir tavas pārdomas par Krājbankas epopeju?