Čelliste Māra Botmane: dzīvesbiedriem nelaimē trūkst aizsardzības (VIDEO)

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 23. februāris 2021 12:34
87

Māra Botmane ir čelliste kamerorķestrī “Sinfonietta Rīga”, šogad nominēta Lielajai mūzikas gada balvai par izcilu darbu ansamblī. Pirms pusotra gada pēkšņi mūžībā devās viņas 29 gadus vecais līgavainis Jānis Tretjuks. Viņš bija godalgots un klausītāju iemīļots klarnetists. Jānis no dzīves šķīrās divus mēnešus pirms abu kāzām. Īsfilmā Māra dalās ar savu stāstu, atklājot, cik patiesībā neaizsargāti nelaimes brīžos ir nelaulātie pāri Latvijā, un kādēļ valstij ir jāpieņem dzīvesbiedru regulējums.  

“Lai arī baznīcā apmeklējām pirmslaulību kursus, mēs bijām nelaulāti dzīvesbiedri. Kad notiek nelaime, ir pilnīgi vienalga, vai mani nosauc par laulāto, par dzīvesbiedru vai par vēl kaut ko,” stāsta talantīgā Māra Botmane. Čelliste atzīst, ka Latvijā nelaulātiem dzīvesbiedriem nelaimē trūkst jebkādas likumiskās aizsardzības, jo likuma priekšā viņi ir pilnīgi sveši cilvēki. Dzīves grūtākajā brīdī, kad ilgi gaidīto kāzu vietā nākas plānot līgavaiņa bēres, viņai nācās iet cauri neskaitāmiem formāliem šķēršļiem un lieliem, neplānotiem izdevumiem, bet pats process bija ilgs, sarežģīts un emocionāli nogurdinošs. 

Kā norāda kustība “Dzībvesbiedri”, laulība Latvijas sabiedrībā vairs netiek uzskatīta par vienīgo attiecību formu, un arvien biežāk attiecības tiek veidotas ārpus laulības institūta. Taču līdz šim likumdevējs ir vairākkārt izvairījies no nelaulāto pāru, tostarp tādu pāru kā Māras un Jāņa, kas ir tikai ceļā uz laulību, tiesiskās atzīšanas un aizsardzības. Valstij ir jāaizsargā un jāatbalsta ģimene. 

Lai novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos, kustība “Dzīvesbiedri” aicina pieņemt visaptverošu tiesisko regulējumu ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru aizsardzībai. Kustība “Dzīvesbiedri” aicina ieviest jēdzienu "dzīvesbiedri" un "dzīvesbiedru savienība" Latvijas tiesību aktos, kas apzīmētu pastāvīgi kopā dzīvojošus cilvēkus un divu cilvēku kopdzīvi, kuri nedzīvo laulībā, bet atrodas kopdzīvē un uzskata sevi par ģimenes locekļiem.  

Likumdevējam ir jāparedz arī tiesisks regulējums tiem gadījumiem, kad nelaulāti pāri nav reģistrējuši savas attiecības, tomēr pāra attiecībām ir ģimenes dibināšanas raksturs, piemēram, kopīga bērnu apgādība, kopīgas saimniecības uzturēšana vai ilgstošas faktiskās attiecības. Šādos gadījumos pāriem ir jābūt tiesībām tikt atzītiem par ģimeni un izmantot no tā izrietošās tiesības uz ģimenes aizsardzību, tostarp arī brīžos, kad viens no dzīvesbiedriem ir gājis bojā. 

Juridiska dzīvesbiedru savienības atzīšana novērsīs gadījumus, kad vienam no dzīvesbiedriem nomirstot, otram par tiesībām uz mantojumu ir jāveic 60 reizes lielākas valsts nodevas, kā tas ir pašreiz. Ārkārtas brīdī cilvēkiem būs iespēja būt klāt, kad otra veselība ir kritiskā stāvoklī, kā arī sniegt tiesības pieņemt lēmumu, ja otrs dzīvesbiedrs to nespēj pieņemt pats. Regulējums novērsīs arī gadījumus, kad, izbeidzoties attiecībām, kāda no attiecībās esošajām personām paliktu bez ienākumiem un mājokļa, Tas palīdzēs risināt ēnu ekonomikas jautājumus, jo cilvēki varētu droši veikt savstarpējus bezskaidras naudas darījumus, nebaidoties par to nepamatotu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Regulējums aizstāvēs arī bērnu intereses, īpaši aizgādības jautājumos.  

Īsfilmas autori ir Eva Johansone un Aleksandrs Okonovs, operators Jānis Kešāns, skaņu režisors, ieraksts Gustavs Ērenpreiss, asistente Una Cekule, video producents Kaspars Zālītis. Video tapis sadarbībā ar kustību “Dzīvesbiedri” un Frīdriha Eberta fondu Baltijas valstīs. 

Manabalss.lv iniciatīvu par dzīvesbiedru tiesisko un sociālo aizsardzību joprojām iespējams parakstīt šeit

Foto: Ģirts Raģelis / no personīgā arhīva

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies