Būt kopā, bet atstāt brīvu telpu

kalliope
kalliope 27. jūnijs 2016 00:25
2740

Nupat jūlija sākumā apritēs apaļi 10 gadi, kopš beidzot viens otru ievērojām (jo pirms tam gadus četrus gājām viens otram garām, vien sasveicinoties).

Kas ir pamatā mūsu kopumā visai labajām attiecībām? Domāju – būšana kopā, vienlaikus atstājot vietu katram sev.

20160627001807-71318.jpg

Mūsu attiecībās nav greizsirdības (nu varbūt pavisam minimāla un ļoti retu reizi :) un pārspīlētas kontroles. Es uzticos viņam un viņš man – godīgi sakot, neredzu jēgu attiecībām, kurās nav uzticības un paļāvības. Meli (nav runa par maznozīmīgu mānīšanos, piemēram, gatavojot kādu pārsteigumu, vai vienkārši – lai nesāpinātu ar tiešumu) ir tas, ko vienkārši nespēju pieņemt. Tāpat kā uzvedības modeli “vienmēr un visur kopā” – manuprāt, ir jāļauj vīram izdzert pa aliņam vīriešu kompānijā, tāpat kā sievai paklačoties ar draudzenēm, bez kontroles, īsziņām, zvaniem vai slapstīšanās apkārt.

Mūsu attiecībās ir savi slepeni kodi, kā pateikt “es Tevi mīlu”, citiem nemanot. Mūsu attiecībās ir radusies brīnišķīga meita, kurai vīrs ir fantastisks tētis, bet es noteikti ne tik perfekta, kā man gribētos, bet tīri laba mamma gan :)

Mūsu attiecībās nav īpaši daudz laika un iespēju pabūt diviem vien – te pietrūkst laika, te līdzekļu, te vienkārši spēka un gribēšanas. Jā, esam no mājās sēdētājiem. Jā, vīram darbs paņēma ļoti daudz laika – tomēr ļoti ceram, ka šovasar viss mainīsies uz labo pusi :)

20160627002349-73451.jpg

Mūsu attiecībās ir diezgan daudz, laikam dažkārt pat pārāk daudz klusuma. Abi esam izteikti introverti ar visām no tā izrietošajām sekām un ieradumiem. Tiesa, pieturos uzskatam, ka dažbrīd lieti der paklusēt, nevis izgāzt savu īgnumu par neizdevušos dienu vai problēmām darbā, vai pārāk asi kritizēt otra (ne)izdarīto.

Mēs iedvesmojam viens otru uz pārmaiņām, nelaužot, vienkārši mainoties paši un rādot priekšzīmi. Mēs nepārmetam “pagātnes grēkus” un neplēšam šķīvjus. Tomēr nav jau viss tikai ideāli vien – es mēdzu apraudāties, ja “sakrājas”, šķietami par neko vai uzmest lūpu par “nepareizu intonāciju”, viņš nedaudz pacelt balsi vai pārmest kaut ko, bet tā noteikti nav ikdiena.

Domāju, šī spēle varētu būt lieliska dāvana mūsu gadadienā un perfekts veids, kā mācīties vairāk sarunāties, ticu, arī daudz ko jaunu uzzināt un galu galā atrast to laiku – pabūt diviem vien. Un, kas zina, varbūt beidzot ieplānot kādu tuvāku vai tālāku ceļojumu mums diviem vien.

20160627001119-33023.jpg

p.s. bildītes atrastas iekš google

Konkurss: Ceļojums mīlestībā

 

20160601091800-90380.jpg

 

Atklāj sevi, izproti otru, dalies priekā un iedvesmo citus!

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies