Brīvā tēma. Bet par sevis pieņemšanu.

hiperkeri
hiperkeri 14. augusts 2014 16:03
1892

Sveikas,dāmas! 
Gribēju brīvā formā pastāstīt,kas ar mani noticis,un vēl tikai notiks. Sapratu,ka esmu iekšējā pārejas posmā un ar šo `dokumentēšanu` tieku pati cauri sev,lai pēc gadiem vērotu,kāda bijusi mana izaugsme.

Ir tik sasodīti grūti pieņemt sevi tādu,kāds tu esi. ar visām bagāžām+vēl to,ko skolā esi samācīts darīt,jo sabiedrībai savs kumoss arī ir jāatmet,lai būtu,pie kā piegrauzties.

Tā vienmēr ir bijusi mana seja.

Tas ir mans akmens.

Taču pagājšnedēļ es izlīdu oficiāli laukā. Nometnes laikā. Es gribēju zināt, kā mani pieņem tie,kas vēl nav sabojāti un tie,kas tādi ir. Iepriekšējā reize bija pāris gadus atpakaļ,taču tas nebija pasākums,kur man vajadzēja sevi eksponēt publikā līdz 30 cilvēkiem.

(vispār,tieši blogi Sieviešu Klubā mani ir ieaudzinājuši atklāties vairāk tādai,kāda es esmu)

Jā,izdomāju kādu vakaru vienkārši agrāk ieiet dušā,nomazgāt visu nost no A līdz Z , un tādai doties vakara gaitās- vakarā bija paredzēts mazs mēģinājums un tad priekšnesums uz izgaismota balkona. Un pēc tam tusiņš ar lielajiem,līdz mazie aizies gulēt.

Kā gāja un kā tas lika justies?

Godīgi sakot,izrādot to,ka ir vienalga un Tu nāc tieši tādā konfigurācijā- ir vieglāk. Taču pirmais impulss vienmēr ir šokējošs-ka uz tavu visvairāk slēpto detaļu atskatās ne tikai vienu,bet visas divas,pat trīs reizes. Skumji redzēt,ka mūsu bērni ir ieaudzināti neuzdot jautājumus,bet spriest un radīt aizspriedumus paši pie sevis.

Tāpat bija arī ar pieaugušajiem. Reakcija tāda pati- konkrēta blenšana,bet neviens neko nesaka. Varbūt pat tā var likties vieglāk,taču ,ja notiek tā,kā ar mani- atvieglojums būtu vienkārši izrunāties un tad abām pusēm būtu vieglāk. Bez tā rozā ziloņa pa vidu.

Te nu būs-mana atskaite. Ar konkrētu tehniku un programmu esmu tikusi tik tālu-

manuprāt- liela laime:)

20140814155537-99352.jpg

Šeit esmu ar tikko notīrītu seju,bet vēl ar acu meikapu. 

Es jau 2 nedēļas esmu savaldījusi iekaisumu rašanos ar apvienoto salicilskābesseruma un benzolperoksīda pumpiņsmēres metodi,un izskatās- absolūti veiksmīgi.

Manuprāt,dramatiska atšķirība no tā, kas bija veiksmīgi manās iepriekšējās pieredzēs. 

Katrā ziņā grūti tad,kad es patiešām sāku justies skaista un pārliecināta savā ādā,un tik un tā,tas nav pieņemami daudzu standartiem.

Un tad ir vēl kas. Daudzu reižu gravitēšanas ap vegānu video,esmu sapratusi,ka tas ir tas,ap ko vēlos pašlaik meditēt. Parādīju visu arī savai otrai pusītei. Ir tā,ka esam kopā nolēmuši nedēļu mēnesī veltīt šim dzīvesveidam,bet atstājot pietiekoši daudz vietas arī parastām maltītēm,jo tas nav ne ticības dēļ,ne pat cietsirdības. Man ļoti garšo gaļa un piena produkti,bet ir arī izpētīts,ka var arī bez tās.Un dažiem jau- gadiem ilgi. Es pamazām ieslīdu uz to pusi,un tiešām novērtētu,ja kāds man dotu padomu ar informāciju-kur ko atrast un ko ar ko aizstāt,ja tāda ir. Pamēģināšu kādu laiku,tad redzēs,vai esmu gatava saistīties ar šo visu,bet pagaidām var teikt,ka esmu zaļš gurķis:)

Nu re:) Šoreiz beigšu,lai neiepeldu dziļos memuāros:)

Lai jauka diena!

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 16. augusts 2014 23:13

NIkte- Tu atrauj manu būtību:D:D Kas mainīsies,tas pastāvēs..

Nikte 16. augusts 2014 14:51

Var jau smieties,bet daudz kas ir atkarīgs arī no iekšējām sajūtām (līdzīgi ka domu spēks).Ja "iekšēji" esi nemierā,tad viss nāk uz āru kā pumpas,slimības utt. ;) Varbūt vienkārši vajag piebremzēt ar visa izmēģināšanu? ;)

hiperkeri 15. augusts 2014 14:28

nosiguldas- paldies par linku,noskatījos!
Taču,jā,skaidrs ir tas-
ne kontracepcija,ne antibiotikas man nav palīdzējušas. Kad ginekoloģe secināja,ka ar savu lēmumu bija nošāvusi greizi,vienīgais,viņa noplātīja rokas,uz mani vērīgi paskatījās un pateica- ziniet,jums vajag vairāk ūdeni dzert .
nu smieklīgi jau ir. bet taisnība! Šovasar kā vēl nekad es dzeru šķidrumus,burtiski visu laiku dzīvoju uz arbūziem un tā tas arī viss sāk nomierināties. Tā kā negribas ēst treknas gaļas dēļ temperatūras,tad tie produkti sāk izzust no manas ēdienkartes,un līdz ar to arī visi pievienotie sliktie tauki un hormoni,kas nāk kā neredzamie draugi līdz ar porciju,un tas,savukārt,uzlabo manu ādas stāvokli tajā ziņā,ka aktīvās pumpas neuzrodas tik bieži. Vecās es ārstēju ar kompleksu,kuru beidzot atklāju-kas patiešām beidzot strādā un neesmu atkarīga no konkrētas firmas produkcijas,un arī ar laiku iekaisumi mazināsies. Jā,rētas nepazudīs un būs manāmas,bet vismaz pašlaik tās mani neuztrauc. Iespējams, kādu dienu dēļ tām pati meklēšu palīdzību,taču pašlaik tās ir daļa no manis,manas personības.

hiperkeri 15. augusts 2014 14:08

dermabrāzija manā gadījumā būtu jāveic regulāri. Zinu meitenes,kurām mājās ir nopirkts šāds komplektiņš un reizi 2 nedēļās veic.
Tas pat ir ļoti feini,ja tāds būtu.
Es tiešām vairs nevēlos dzert antibiotikas ,kur nu vēl ilgākā posmā. Tāpēc es pāreju uz zaļo dzīvesveidu,kas daudziem ir atrisinājis jau hroniskas kaites, tāpēc vēl pirms izmisīgām procedūrām jāiztīra ķermenis sākot jau no saknes- dzīvesveids,kas dara pāri ķermenim!
Es saprotu,ka tagad nemāku visu paskaidrot,jo man nav grāds dietoloģijā,ne arī zinātnēs, taču ticu pati tam,ka visas kaites ir radušās tieši mūsu rīcības dēļ.

nosiguldas 15. augusts 2014 13:41 hiperkeri

es tev nosūtīju vienu linku iepriekšējā rakstā. Ārēja kopšana, ir protams ļoti būtiska, bet te ir runa par hormonālās sistēmas sakārtošanu. Pameklē internetā, nevar būt, ka pie mums nav kāds gudrs dermatologs ārsts, kas padziļināti pēta šo problēmu un var palīdzēt. Bet sākumā var iztikt arī bez lielām naudām, pirmkārt doties pie ginekologa-endekrinologa , kas nozīmēs hormonu analīzes un kad tā bilde būs skaidra, iespējams, ka ārstēšanai tiešām nepieciešams kāds hormonāls preparāts, vai antibiotikas ilgāku laiku. Par izvirtībām runājot, tad ļoti saudzīgu dermabrāzijas procedūru es tev labprāt uzdāvināšu. Ir tikai jāatrod laiks un vieta, kur satikties.:)

hiperkeri 15. augusts 2014 10:17

Nosiguldas-jā,es jau saprotu,ka man būs nepieciešami lāzeri,lai tās rētas dabūtu nost. Pašlaik vienīgais,ko es patiešām varu darīt- strādāt,pelnīt,un vēlreiz strādāt.
Tad arī,kad jaunas pumpas vairs tik nedabīgi bieži neparādīsies, tad arī nodošos tādām izvirtībām kā mikrodermabrāzija, lāzerprocedūras utt

nosiguldas 15. augusts 2014 09:24

sveika, es ļoti uzmanīgi sekoju tavām aktivitātēm. Cepuri nost, galvenais nepadoties, bet te tomēr vēlējos Tev ko ieteikt. Viss ko dari ir pareizi, bet te ir papildus nepieciešama nopietna ārsta dermotologa palīdzība, jo rētas no iekaisumiem ir dziļas un pašas par sevi nepazudīs. Pie tagadējām tehnoloģijām ir iespējams tavu ādiņu savest kārtībā. Lai Tev veicās.

hiperkeri 14. augusts 2014 20:42

catwoman-sirsnīgs paldies gan par mīļajiem vārdiem,gan informāciju!!

Linduchy 14. augusts 2014 20:18

Turies! Tev nav nevienam nekas jāpierāda! Uztver dzīvi un cilvēkus mierīgāk, mazāk satraucies par to, ko viņi domā (jo mazums, bet varbūt viņi nemaz nedomā par tevi :D )
Par vegānu dzīvesveidu:
http://www.peta.org Viss, viss, viss, kas varētu intersēt - receptes, kosmētika, apģērbi utt.
Un tad man personīgi ļoti iemīļota ir šī vietne http://www.rawmazing.com
Lai veicas! Un atceries, ka tu anyway esi visvislabākā, ja ne visiem (un vispār, uzspļaut VISIEM - katram savi prusaki, ideālu nav), tad vismaz kādam noteikti :)

hiperkeri 14. augusts 2014 18:50

jā,reāli mēs esam viens liels pulksteņmehānisms,kur katrs ir zobrats.ja kāds nepilda savu uzdevumu,tikai tad visi sāk meklēt vainu,bet,kamēr tu funkcionē-tikmēr viss tikšķ:D:)

vecsprofils 14. augusts 2014 16:57

Par pieaugušu cilvēks kļūst tad, kad viņš spēj sevi pieņemt tādu, kāds viņš ir :) Prieks, ka tev izdevās! Gadu gaitā ikviens tomēr nonāk pie secinājuma, ka sevi ir jāmīl tādu, kāds esi un ir pilnībā vienalga par to, ko domā citi. Tāpat gandrīz ikvienam no mums ir savi mazāki vai lielāki vizuāli defekti vai nepilnības. Jāprot to pieņemt un jāiemācās ne tikai nepievērst uzmanību, bet arī, kur iespējams, noslēpt defektu, bet vēl labāk, ja to pārvērš par efektu :) Man arī bija kādreiz pāris kompleksi, bet esmu tos pieņēmusi un dzīvoju mierīgi. Starpcitu, vēl kas, ir tiešām taisnība, jo mazāk pati ieciklējies, jo mazāk citi to pamana. Katrs aizņemts ar sevi un, pat, ja kāds kaut ko ievēro vai padomā, tad tā ir viena sekunde...

hiperkeri 14. augusts 2014 16:19

vai. Un te mana titulbilde. Tādu nu mani visi apkārtējie redz..