Bīstamās mājsaimnieces sindroms...

Autors: Linduchy, 2013. gada 25. marts, 12:14:57
Bīstamās mājsaimnieces sindroms...

Dzimšanas dienas, vārda dienas, Ziemassvētki un visādi dārza svētki, un, protams, draugu ciemošanās bez īpaša iemesla…Man ļoti patīk rīkot viesības - sastādīt darāmo darbu plānu, izdomāt ēdienkarti, iepirkt visus nepieciešamos produktus un dekorācijas, tīrīt māju, spodrināt galda piederumus, gatavot ēdienus un gaidīt to mirkli, kad ieradīsies viesi. Patīk saņemt komplimentus par lieliski pagatvotiem ēdieniem. Patīk justies kā Bree Van de Kamp no seriāla Desperate Housewives - lieliskai namamātei, kurai vienmēr viss ir izdevies perfekti. Pēc viesībām paslavēt klusībā pašai sevi par lielisko pasākumu…nomazgāt traukus un sakopt māju.

Vai varbūt pareizāk būtu teikt, PATIKA to visu darīt? Aizvien biežāk pēc pasākumiem sāku justies ''iztukšota''. Viesības izdevušās, bet es nejūtu agrāko  gandarījumu par paveikto. Galvā maisās domas - esmu nogurusi no nemitīgās kārtošanas, gatavošanas, situācijas kontrolēšanas, lai viesiem nekā netrūktu, lai visi justos ērti. Bet, vai šo gadu laikā kaut reizi kaut viens no viesiem piedāvātu atslābt, neiespringt, pasēdēt un atpūsties - ! Un tieši šī doma mani sāka grauzt aizvien dziļāk un dziļāk…

 

Tuvojās Jaungada svinēšanas laiks. Draugi un paziņas aizvien biežāk sāka interesēties, kādu ballīti es plānoju. Un tad nu reiz mērs bija pilns, pateicu sev ''PIETIEK!'' Visiem, kas prasījās ciemos, atbildēju, ka neko negatavošu,  gribu atpūsties - ja grib braukt ciemos, tad nu šoreiz ''Groziņu vakars''. Neizpratne un šoks - kā kaut kas tāds ir iespējams. Bet pirmo reizi mūžā man bija VIENALGA, es biju nolēmusi atpūsties un palutināt sevi, izbaudīt svētkus, nevis gatavošanos svētkiem un svētku ''pēcgaršu''. Lieki piebilst, ka šādās Jaungada svinībās atteicās piedalīties lielākā daļa ''aktīvo zvanītāju''. Vai es biju pārsteigta vai apvainojusies? Nē, man vēl  aizien bija VIENALGA :) Aizbraucām ar vīru uz Stockmann un nopirkām visu svētkiem nepieciešamo jau pagatavotu. Atbraucot mājās, atlika vien uzklāt galdu, atkorķēt dzirkstošo vīnu un ļauties jaukam vakaram. Pirmo reizi mūžā es IZBAUDĪJU svētkus. :)

Pāris nedēļas atpakaļ, sāku gatavoties vīra dzimšanas dienas svinībām. Grandiozi plāni, viesi, ēdienkarte utt. Bet atkal jau tā doma galvā - nabaga kuņģis, nabaga aknas, īslaicīgs prieks, bet milzīgs darbs, lai to visu sagatavotu. Un tad radās ideja uzrīkot netipisku man pasākumu - nekāda chillout dīvānā, nekādas izrīšanās un kokteiļu malkošanas - mēs dosimies pastaigā uz Saulkrastu Balto kāpu - fiziska aktivitāte svaigā gaisā :) Pabrīdināju viesus par šādiem plāniem…un atkal jau lielākajai daļai bija objektīvi vai ne tik objektīvi iemesli, lai nepiedalītos. Lai jau. Bet mēs plānu realizējām un, manuprāt, bija super, neskatoties uz vēso un vējaino laiku. Vēl viens izdevies pasākums, lai arī pilnīgi un noteikti netipisks man. :)
Pēc dažām dienām sāksies Lieldienu brīvdienas. Man jau atkal ir plāni, bet tad jau redzēs, kā man veiksies ar to realizēšanu. ;)

Baudam dzīvi un neiespringstam par lietām, kas patiesībā ir vien sīkumi, nevis ''pasaules gals''!