Bīstamās mājsaimnieces sindroms...

Linduchy
Linduchy 25. marts 2013 12:14
909

Dzimšanas dienas, vārda dienas, Ziemassvētki un visādi dārza svētki, un, protams, draugu ciemošanās bez īpaša iemesla…Man ļoti patīk rīkot viesības - sastādīt darāmo darbu plānu, izdomāt ēdienkarti, iepirkt visus nepieciešamos produktus un dekorācijas, tīrīt māju, spodrināt galda piederumus, gatavot ēdienus un gaidīt to mirkli, kad ieradīsies viesi. Patīk saņemt komplimentus par lieliski pagatvotiem ēdieniem. Patīk justies kā Bree Van de Kamp no seriāla Desperate Housewives - lieliskai namamātei, kurai vienmēr viss ir izdevies perfekti. Pēc viesībām paslavēt klusībā pašai sevi par lielisko pasākumu…nomazgāt traukus un sakopt māju.

Vai varbūt pareizāk būtu teikt, PATIKA to visu darīt? Aizvien biežāk pēc pasākumiem sāku justies ''iztukšota''. Viesības izdevušās, bet es nejūtu agrāko  gandarījumu par paveikto. Galvā maisās domas - esmu nogurusi no nemitīgās kārtošanas, gatavošanas, situācijas kontrolēšanas, lai viesiem nekā netrūktu, lai visi justos ērti. Bet, vai šo gadu laikā kaut reizi kaut viens no viesiem piedāvātu atslābt, neiespringt, pasēdēt un atpūsties - ! Un tieši šī doma mani sāka grauzt aizvien dziļāk un dziļāk…

 

Tuvojās Jaungada svinēšanas laiks. Draugi un paziņas aizvien biežāk sāka interesēties, kādu ballīti es plānoju. Un tad nu reiz mērs bija pilns, pateicu sev ''PIETIEK!'' Visiem, kas prasījās ciemos, atbildēju, ka neko negatavošu,  gribu atpūsties - ja grib braukt ciemos, tad nu šoreiz ''Groziņu vakars''. Neizpratne un šoks - kā kaut kas tāds ir iespējams. Bet pirmo reizi mūžā man bija VIENALGA, es biju nolēmusi atpūsties un palutināt sevi, izbaudīt svētkus, nevis gatavošanos svētkiem un svētku ''pēcgaršu''. Lieki piebilst, ka šādās Jaungada svinībās atteicās piedalīties lielākā daļa ''aktīvo zvanītāju''. Vai es biju pārsteigta vai apvainojusies? Nē, man vēl  aizien bija VIENALGA :) Aizbraucām ar vīru uz Stockmann un nopirkām visu svētkiem nepieciešamo jau pagatavotu. Atbraucot mājās, atlika vien uzklāt galdu, atkorķēt dzirkstošo vīnu un ļauties jaukam vakaram. Pirmo reizi mūžā es IZBAUDĪJU svētkus. :)

Pāris nedēļas atpakaļ, sāku gatavoties vīra dzimšanas dienas svinībām. Grandiozi plāni, viesi, ēdienkarte utt. Bet atkal jau tā doma galvā - nabaga kuņģis, nabaga aknas, īslaicīgs prieks, bet milzīgs darbs, lai to visu sagatavotu. Un tad radās ideja uzrīkot netipisku man pasākumu - nekāda chillout dīvānā, nekādas izrīšanās un kokteiļu malkošanas - mēs dosimies pastaigā uz Saulkrastu Balto kāpu - fiziska aktivitāte svaigā gaisā :) Pabrīdināju viesus par šādiem plāniem…un atkal jau lielākajai daļai bija objektīvi vai ne tik objektīvi iemesli, lai nepiedalītos. Lai jau. Bet mēs plānu realizējām un, manuprāt, bija super, neskatoties uz vēso un vējaino laiku. Vēl viens izdevies pasākums, lai arī pilnīgi un noteikti netipisks man. :)
Pēc dažām dienām sāksies Lieldienu brīvdienas. Man jau atkal ir plāni, bet tad jau redzēs, kā man veiksies ar to realizēšanu. ;)

Baudam dzīvi un neiespringstam par lietām, kas patiesībā ir vien sīkumi, nevis ''pasaules gals''!

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
VIT@ 25. marts 2013 20:23

es nemaz neatminos kad pēdējo reizi man bija tāda ballīte, ka ne mala, be gala redzēts... manā pusē svinības notiek ārpus mājām, mazajos mājas restorānos visbiežāk :) bet mums bieži mājās tika rīkoti (tagad vairs nē, dēļ suņa) pokera un šautriņu vakari :) Tiesa gan viss aprobežojās ar uzkodām un kādu vīnu un sacensības tik varējas sākties, nekas tāds sarežģīts :)

Cerīte 25. marts 2013 17:21

Kā es Tevi saprotu...Šogad dzimšanas dienu svinēju janvārī ar dārza svētkiem un vēl tagad visi sajūsmā .Un vispār -mums tagad jaunais stils,pie iespējas svinību dienās izbraucam no valsts un taisam svētkus sev.Ja gribam -paņemam kādu līdz ,pie vecākiem iebraucam ar torti turp vai atpakaļ ceļā.Kolosāli.

mazaa raganina 25. marts 2013 16:37

Es arī esmu nogurusi no viesību rīkošanas, man tas vairs nesniedz gandarījumu. Esmu rīkojusi pāris reizes groziņu vakaru-nekāda vaina!!!

Linduchy 25. marts 2013 16:04

Tradicionālo smukā galda servēšanu atstāju tik ģimenes pasākumiem - tik reti redzu savus vecākus, ka gatavošanos viņu uzņemšanai uztveru ar prieku un pagodinājumu :) Bez tam viņiem ir problēmas ar garu staigāšanu - vecums un veselības kaites :(

Linduchy 25. marts 2013 15:59

Tā saucamais Next level :D Plānot vēl aizvien patīk. Lai saplānotu pasākumu bez izēšanās un alkohola lietošanas ir vairāk jāpiestrādā, jo ir vajadzīgas aktivitātes, kas aizņem laiku un neļauj domāt par ēšanu un dzeršanu ;) Uhzz, man tik daudz visādu plānu galvā, tad jau redzēs, kā man ies ar tautas piedabūšanu uz aktivitātēm. Tāda pasivitāte draugu lokā - vieglāk pasēdētt, uzēst un iedzert :(

Linduchy 25. marts 2013 15:54

Man pēdējā laikā tusiņos vispār neprasās pēc alkohola...ja nu vienīgi kāda glāze vīna, nu dažkārt pāris glāzes. Tauta nesaprašanā - ja nedzer, ir 2 iemesli - vai nu stāvoklī, vai nu kaut kas nav kārtībā ar veselību, trešais variants nav dots :D

Ivetta 25. marts 2013 14:56

Lieliski! Gribu ticēt, ka Tu šajā jomā proti augt. Tev patika gatavot, plānot utml. bet tas aizgāja tādā rutīnā, ka sāki just vajadzību pēc izaugsmes... Uzrīko vēl kādu reizi līdzīgu aktivitāti un uzaicini atkal tos cilvēkus un domāju, ka būs interesanti pavērot atsaucību otrajā reizē... ;)
Pirmo reizi viesiem kaut kas jauns ir grūti pieņemt, bet, ja kas līdzīgs tiks vēl rīkots, varbūt, ka cilvēkiem iepatiksies :) Cilvēki jāpieradina pie pārmaiņām.

magone 25. marts 2013 14:17

Malacite!
Sis raksts man atsauca atminas par manu jaunibu. Loti netipiski, bet man jauniba nepatika viesibas, kuras tika lietots alkohols.(Personiska berrnibas truma). Tad nu es centos no visa speka, lai pieraditu, ka viesibas var but jautras un sakarigas ari bez rosola kalniem un pudeles. Dzive gan mani krietni aplauza :(

pece 25. marts 2013 14:14

Mēs arī esam sākuši piekopt līdzīgas izklaides jubilejās un ir forši!
Ir gan reizes, kad prasās kas tradicionālāks.