Bērnības garša

Autors: pece, 2012. gada 12. septembris, 07:00:00
Bērnības garša

Skatījos raidījumu Latvijas garša un nevilšus ģimenē izvērtās diskusija par tēmu „bērnības garša”.

Dzīvoju ciematā, pašiem bija i dārziņš, i lopiņi kūtiņā – gotiņa, cūciņa, vistiņa. Tā teikt pārsvarā viss no sava dārza un bonusā vecmāmiņas ceptā rupjmaize un saldskābmaize tikko no maizes krāsns. Sestdienās visa māja smaržoja pēc svaigi ceptas maizītes, pīrāgiem, plātsmaizes!

Mana bērnības aukstā zupa – mūsmājās saukta par RūguRāceni – saplucina šķīvī uz oglēm avīzēs ceptu sālīto siļķi, pievieno nomizotus krāsnī ar visu mizu ceptus kartupeļus (vecmāmiņa dēvēja kartupeļus par rāceņiem), un visu pārlej ar rūgušpienu un pārber ar kapātām dillēm un lociņiem. Šo, šad un tad, vasarā mēdzam gatavot.

Mūsmājās iecienīta bija piena kunkuliņu zupa – piena zupa ar kaut ko līdzīgu klimpām. Tikai nesen sapratu, ka vispār tā tāda latviešu makaronu zupa, jo makaronu gatavošanas recepte neatšķiras no kunkuliņiem, vienīgi makaroni ir tādi formīgi, bet kunkuliņi brīvā formā peldoši. Katram no tiem var atrast kādu līdzību mākonim vai zvēram, kad tas peld šķīvī.

Bukstiņbiezputra – kartupeļu – miežu putraimu biezputra, vēlams otrās dienā cepta uz pannas sviestā un mazliet piecepusies.

Īsta lauku torte no biskvīta ar vārītā krēma puķēm – šovasar ar bērniem tādu uzmeistarojām savai mammai vārda dienā un visi ēda laizīdamies. Tiesa, manas tortes dekorēšanas iemaņas ir zudušas un skaisto puķu vietā vien tādas vājas atblāzmas no puķēm bij, bet garšu jau tas nemaitāja.

 

Kāda ir tava bērnības garša?