Baudīt laimi sīkumos

hiperkeri
hiperkeri 13. septembris 2011 00:00
676

Mīļās:)

Rakstīšu atkal savas pozitivērijas:) Man šodien bija ļoti emocionāla diena-un tapuši 2 stāsti:)

 

 

1)nācās satikt mammu Rīgā-bija jāatbrauc no laukiem iepirkt Lielajā tirgū brūklenes,ko pie āboliem zaptē likt(viņa nav tik alternatīva,kā mēs te-kas liek ingveru un visādus citādus pričendāļus:) ) un pie reizes arī-ko paēst-viņai un suncītim:)

 

Man bija šoks,cik viņa spēja ekonomiski iepirkties-parasti,kad es aizeju uz veikalu,es par tiem pašiem produktiem maksāju reizes pusotras vairāk (vidēji),taču viņa nebaidās pirkt to vislētāko-sak,gan jau izdomās,kā to apēst.. un tad vēl tas fenomens-tur pārdodas preces,kurām ir baidzies derīguma termiņš. C`mon-Konfekšu asorti izlase `Pergale` par 60 santīmiem??? Mamma paņēma kafiju un 2 šokolādes tāfelītes,kopā samaksājot 1.50Ls , un tad es pie sevis nodomāju,kāpēc es esmu par to tādā šokā.. No vienas puses,negribas,lai mamma dzīvotu no tādām precēm-man taču arī rūp,kas notiek ar manu ģimenīti..ja godīgi,pat tagad vēl sirds sāp,cik patiesībā,izskatās,grūti ir šajā ģimenē ar tām naudām. Nē,es nesūdzos,mums ir ,ko ēst,taču..nu jā,tas viss nav no Stockmann. Ir jau,pa reizei,bet tad tā jau skaitās lutināšana.

 

Tad es atceros,ka jautāju,kā bija,kad mēs bijām maziņi.

 

Mamma atbildēja,ka tad jau bija tikpat grūti-naudas bija tik,cik bija.. Taču vienmēr mums bija ziemā katru dienu Kāruma sieriņi,bet vasarās-saldējumi.Tolaik tie katrs maksāja kaut kur 15-20santīmi.Īsta eksotika mūsdienās. Taču vasarā es pamanīju lielajā maximas veikalā,ka ir tādi pāri,kas paņem un nopērk tos pašus lētākos saldējumus(piefiksēju laikam tāpēc,ka šādi mirkļi tik tiešām veido bērnības atmiņas),un mazie bērni jau uzreiz skrien kasei otrā pusē,lai sagaidītu,kad tas našķis pieslīdēs slīdošās lentes otrā galā,un viņi varēs piebāzt pilnus vaigus ar šo brīnumu..

 

Vēl atceros,ka par katru labu padarītu darbiņu man vectēvs deva 20 santīmus-tieši tik,lai es varētu nopirkt saldējumu. Un tad tie darbiņi visi tika ar prieku gatavoti un pēc tam dīcu mammai un tētim,lai ātrāk braucam uz veikalu:)


nu tāds tas stāstiņš.Par minimāliem līdzekļiem uzaugām godīgi,labi pārtikuši un laimīgi,vienīgi tagad mazliet smeldz,kad redzi,ka tava paša mamma tā tikai turpina dzīvot,un zini,ka pašlaik nav iespējam pašam palīdzēt. Vēl arvien ir maza depresija par to,ka tika visi vasaras darbi atteikti,vel jau arī rudens zābaki jāpērk-neba nu visu ziemu staigāsi ar slēgtajām vasaras kurpēm.. Nu tīri sīkumi,bet vajadzīgi.

 

Lai nu kā,bet tagad jau ir visādas darīšanas,kurām man arī ir jāgatavojas-meistarklases,koncerti-diemžēl,par kuriem nemaksās,bet tas dod to iespēju vismaz būt apritē. Un par to man ir liels prieks un pateicība:)

 

2)šodien akadēmijā saskrējos ar vienu baletnieku,kuru pazīstu jau kopš vidusskolas. Un tad jau nu man viņš patika,jo bija ļoti pieklājīgs,inteliģents,patīkams,kaut arī kluss. Bet viņam patika cita meitene,un par to man tā sirsniņa lūza. Tad mēs īsti nerunājām,vienīgi varbūt viens otru pa gabalu-uzmetām aci un paturējām viens otru skata attālumā. Un tagad tad,viņš gluži vienkārši pajautāja,kā man iet-principā jau,kāda viņam daļa-mums katram sava dzīve,nekur lekcijās nekas nekrustojas,bet tomēr-mazliet sajauca man galvu-varbūt viņš tā mēģina pievērst sev uzmanību...

 

lai nu kā,bet vēderā kaut kas tomēr apvēlās otrādi. taču. pēc tam,ejot uz mājām,es tomēr nospriedu-nēēē,tas nav nekas nopietns,vairāk gan tāda emocija par to,kas bija bijis manī to vidusskolas laiku,un galu galā-cilvēki arī viens otra kādu reizi drīkst paprasīt,kā otram klājas:D:DUn tad bija tāds riktīgs smaids pār seju,ka esmu tikusi šādai vētrai pāri ar to,ka manī līdzi ir mana mīļotā cilvēka mīlestība,kas manas kājas tur stabili uz zemes ,bet sirdi nes daudz augstāk padebešos nekā jebkas cits,kas kādreiz varētu būt.

 

Jā,un tad jau es gandrīz pie mājām uzskrēju draudzenei,kas,tikko mani ieraudījusi,nevis tā kā komplimentējot,bet,drīzāk,kā faktu izsakot ,pateica-klau,Tu esi iemīlējusies..

:)

Nu ko ,nevaru nepiekrist:)

 

Sieviešu Kluba diskusijai:

Kādos ikdienas sīkumos tu ieraugi laimes stariņu?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
rasas 13. septembris 2011 14:51

patiesībā, kļuva ļoti skumji lasot šo blogu..

kintijasieviesuklubslv 13. septembris 2011 08:57

paldies par emocionālo blogu! tā jau ir, ka īstā laime slēpjas sīkumos. un redz, lai kā, bet tu izskaties iemīlējusies un esi laimīga! ko gan vairāk vajag, vai ne? :)