Situācija šāda-tā kā esmu vientuļā mamma, tad nu cenšos atrast otru pusīti,jo nu pietrūkst tā otra cilvēka bez gala!

Vienā no iepazīšanās portāliem atrakstija kāds jauks puisis,sākumā izturējos vēsi,jo drošībai jābūt...Bet tad jau vārds pa vārdam un izvērtās jaukas sarunas! Kādā piektdienas vakarā sarakstoties sadomājām, ka vakars vēl garš un vajag ko pasākt...Tā sadomājām, ka viņš atbrauks pie manis...

Atbrauca,nosēdējām mašīnā, ilgi runājoties un vienkārši klusējot,kaut viņš to ilgi nespēja!Bet bija tik neizsakāmi labi,tā kņudināšana vēderā...Un teikšu, kā ir-ieāķējās man puisis sirsniņā...Tikai nesaprotu, ar ko viņš to panāca-attieksme,jaukās sarunas,smiekli,izskats,konfekšu kārba, ko pasniedza neierastā veidā...

Atvadīties it nemaz negribējās,laikam tāpēc izspēlēju tādu joku, ko pati no sevis nebiju gaidijusi...Kāpjot ārā no mašīnas, pēkšņi pagriezos par 180 grādiem, noteicu vārdus "Nav ko te marinēt" un noskūpstiju viņu...Atklāti pēc tam vēl ilgi aizmigt nevarēju, domājot par to visu...

Galvenais jautājums bija "Kas tas tagad bija?"!

No rīta pamodos emociju pārpildīta...Steidzu pie pc...Jā, mans taurentiņš sēž online un jau ir atrakstijis...Tā nu turpinājām sarakstīties...Protams, aprunājot arī marinēšanu(skūpstu),viņš atzinās ka ko tādu nebija gaidijis...

Ha, viņš nebija gaidijis,un ko tad man teikt!? Sarakstoties pat laika izjūta bieži zuda...Pienāca nākošā piektdiena, bet tajā nekas neizdevās,tikai vairs neatceros, kāpēc...Kaut es visu laiku prātā prātoju par nākamo tikšanos, tikai žēl, ka es viena.

Sarakstes kļuva arvien švakākas,tikai nespēju paskaidrot, kāpēc... Tad nu bijām nedēļas garumā norunājuši tikšanos uz šo piektdienu...Piektdiena pienāca,es visas nedēļas laikā biju prāojusi, ko vilkšu,teikšu un kā uzvedīšos...Tikai jēga jau nekāda no tā, jo puisim mašīna esot salūzusi un nekur netiek...Skumji,bet fakts, ka atkal garais un nu jau drēgnais vakars jāpavada vienai...

Sarakstīšanās nepārtrūka,biju rakstijusi, ka šodien būšu viena mājās un jūtos neomolīgi,puisis pats piedāvāja braukt ciemos, vakar visu vakaru līdz vēlai naktij sarakstijāmies,par šo vakaru...

Es jau pat īpaši sagatavojos, bet, še, jums saldais visam pa virsu! Šodien jau visi vārdi tika atcelti, jo viņam licies, ka runāju par citu dienu, kaut ir vēstules, kas pierāda, ka  par šodienu,bet es jau neiešu strīdēties,jo neesam un laikam diemžēl nebūsim tik tuvi...

Tā nu sēžu, dzeru savu vīniņu,ēdu vīnodziņas ietinusies pledā un vienlaikus dalos ar jums savā priekā un bēdās! Tikai ir tik skumji, jo ar katru šādu vīriešu izdarību mana uzticība petējam dzimumam saplok ar vien mazāka...

Paldies, ka uzklausijāt meitenes!