Šoreiz neiet runa par kādu konkursu vai sacensību, kurā var iegūt kādu vietu. Runa būs par dzīvi un cilvēku savstarpējām attiecībām. Pareizāk gan būtu teikt vīriešu un siviešu attiecībām.

Esmu nonākusi tādā kā strupceļā... Runa nav par manu privāto dzīvi, bet gan par manas labākās draudzenes. Viņa jau labu laiku ir precējusies un viņai ar vīru ir bērniņš. Jau kādu laiciņu atpakaļ viņas dzīvē uzradās vēl kāds vīrietis. No sākuma kā nevainīgs draugs, bet nu jau jūtas kļūst arviens spēcīgākas.

Kā jau dzīvē, notiek dažādas situācias, kas liek rauties vai nu uz vienu vai otru pusi. Un tad parasti gribas ar kadu to apspriest - un ar kuru gan lai to apspriež, ja ne ar labāko draudzeni. Taču katru reizi, kad viņa man prasa padomu, tas man tā kā liek sarauties.

Pati vienmēr esmu bijusi par ģimeni, uzskatu, ka ir ļoti jāpiestrādā pie tā, lai ģimenē visi justos labi. Tādēļ vienmēr itkā grias teikt: "Met to svešo vīrišķi pie malas un pievērsies savam vīram". Taču no otras puses, gribas lai draudzene būtu tiešām laimīga. Un varbūt laimīga viņa varētu būt tieši ar to "svešo vīrišķi"!? Bet varbūt ir jāpieliek tikai nedaudz vairāk pūļu un viņa atkal būs laimīga ar savu vīru?!Aizliegtais auglis jau vienmēr ir tas garšīgākais, bet vai veselīgākais???

Un kādas tiesības ir man - ceturtajam šajā situācijā - pateikt, kā būtu labāk? Pateikšu - ej prom no vīra un varbūt vēlāk izpelnīšos nosodījumu.

Pateikšu - paliec un varbūt vēlāk atkal dzirdēšu pārmetumu, ka viņa būtu bijusi laimīgāka ar to otru.

Lai gan zinu, ka draudzene man nepārmestu par to, ko esmu ieteikusi, negrias arī viņu iespaidot ar savu personīgo viedokli, jo galu galā jāizlemj viņai pašai, jo viņa pati vislabāk zin, kas viņai trūkst unkas ir vajadzīgs.

Taču kā lai palīdz?

Vai Tu daudz nedomājot izsaki savu viedokli savām draudzenēm?

foto:popgadget.net