Atrast sevi. Pieredzes stāsts.

Evija Čeprova
Evija Čeprova 16. marts 2016 00:18
3656

Bieži saka, ka ilgu un laimīgu attiecību atslēga ir spēja otru saprast, cienīt, uzklausīt, dzirdēt, pielāgoties, pārveidoties utt.

Jā, pielāgoties var un arī tā dzīvot var, bet runa ir par to, kā mēs katrs tādās pielāgotās un nedabiskās attiecībās jūtamies. Kāda ir šo attiecību kvalitāte? Vai tādās attiecībās cilvēks var sasniegt savas dzīves mērķi – augt un pilnveidoties? Tam neatliek laika, jo laiks jāvelta sadzīves strīdu risināšanai.

Vai tu pazīsti daudzus tādus cilvēkus, kuri ir cieši nolēmuši savas dzīves atlikušo daļu pavadīt trakonamā? Saderam, ka nevienu! Bet tagad padomā, cik bieži esi dzirdējis kādu par savām attiecībām sakām „Es gribu izkļūt no šī murga!”, „Kad beigsies tas vājprāts?” Sarunā ar draugiem pie vīna glāzes atklātības un izmisuma brīžos to ir nācies dzirdēt ikvienam no mums.

Parasti tu ļoti rūpīgi izvēlies apavus, mēteli, mašīnu, taču cilvēkus izvēlies neapdomīgi un nekritiski, un tad sagaidi no attiecībām neiespējamo.

Kā to visu labot? Kā dzīvot laimīgi, saskanīgi, mīļi un mierīgi? 

Neviens no mums nav piedzimis par attiecību ekspertu un reti kuram viss izdodas ar pirmo reizi. Arī es pati līdz 30 gadu vecumam biju vīlusies praktiski visās dzīves jomās – laulība izjuka drīz pēc kāzām, izvēlētā profesija nesniedza piepildījumu, ar radiem saprasties bija grūti, bērnu audzināšana likās neiespējamā misija, neticēju pati saviem spēkiem un slīgu aizvien dziļākā bezcerībā. Es biju nelaimīga.

 

Atbildes un palīdzību līdz tam es meklēju vienmēr un visur – Bībelē, filozofijā, indiešu vēdās, Siņeļņikova un Svijaša grāmatās, psihoanalīzē un sieviešu žurnālos. Padomi iedvesmoja, bet tikai uz vienu dienu, kad pārstāja darboties vai vienkārši nebija pielietojami praktiskajā dzīvē. Tad atkal sekoja vilšanās.

Nejauši uzzināju par socioniku. Es internetā meklēju iepazīšanos un mans vīrs, toreiz man vēl pavisam nepazīstams vīrietis, man stundām pa telefonu borēja, cik tas ir svarīgi zināt un saprats sevi, lai varētu izveidot laimīgas ilgtermiņa attiecības. Es, protams, viņam neticēju, strīdējos pretī, centos pierādīt savu taisnību un unikalitāti. Paldies, ka viņam bija pacietība nepadoties un pārliecināt mani vismaz pamēģināt. Tas bija lielu pārmaiņu sākums.

Socionika iedeva atbildes praktiski uz visiem man līdz tam neskaidrajiem jautājumiem, tāpat arī skaidru plānu par to, kā rīkoties turpmāk.

Es beidzot atradu pati sevi, iepazinu, pieņēmu.

Sapratu, kāpēc rūpes par bērniem man sagādā tik daudz grūtību, sapratu, kas ir man piemērota nodarbošanās, sakārtoju attiecības ar tuviniekiem un draugiem. Izklausās kā brīnumzālīte, bet tāda tā tiešām ir jomās, kur ir cilvēki un attiecības. 

Pa  7 gadiem draugos ar socioniku manā dzīvē ir mainījies viss. Vienīgi bērni un radinieki man tie paši:). Sāku ar to, ka aizgāju no darba un riskēju sākt nodarboties ar to, kas patiešām patīk. Risks ir attaisnojies. Man patīk, ka tagad mans hobijs ir mana ikdiena. Ir sajūta, ka nekad nav jāstrādā, bet savam hobijam varu veltīt visu savu brīvo laiku.

 

 

Ir mainījies draugu loks. Tas palicis ļoti kompakts, kā esences pudelīte, un tas atbilst manai būtībai, man tā ir komfortabli. Esmu iedraudzējusies ar sportu un ēdienu, sadūšojos ienirt, uzstāties lielu auditoriju priekšā, un ticu, ka tas ir tikai sākums.

Pašvērtējums vispār ir atsevišķs stāsts. Kad zinu savas stirpās puses, pēc iespējas cenšos tās likt lietā. Tā strādāt ir viegli un patīkami. Kad neizaicinu savas vājās puses, esmu rāma un harmoniska kā upe jūlija vidū. Man saka, ka izskatos aizvien labāk, jo esmu priecīga, laimīga, un man ir ko dot citiem.

Attiecību komforts arī pilnībā pārbaudīts uz savas ādas. Tagad man ir vislabākais un man vispiemērotākais vīrs pasaulē. Un es zinu, ko runāju, jo savulaik esmu piedzīvojusi attiecības, kurās viss ir ļoti slikti.

Tagad es zinu, kas mani satrauc, biedē, kas kaitē manam pašvērtējumam, bet vislabākais ir tas, ka zinu, kā sev palīdzēt reizēs, kad izjūtu diskomfortu, vai kad mani izsit no sliedēm.

Socionika saliek pa plauktiņiem haosu galvā, attiecībās un attieksmē pret sevi. 

Te nav runa par ticību, cerību un mīlestību, bet gan par zināšanām un izpratni par savas saimniecības – psihes – funkcionēšanu. Tas ir tik vienkārši un reizē neticami, bet pilnīgi noteikti strādā, ka par to ir jāzina ikvienam. 

Vienīgais trūkums - tas viss nenotiek vienā dienā. Ir nedaudz jāpamācās, jāvelta laiks sev pašam. Bet tas atmaksājas. Socionikas zināšanas  tik ļoti atvieglo dzīvi, iedod pilnīgi jaunu attiecību izpratni, ka dzīve noteikti kļūs harmoniskāka un laimīgāka.

Gribi saprast sevi un izveidot saderīgas attiecības – mācies par to!

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Evija Čeprova 20. marts 2016 22:42

Paldies, meitenes, ar viedokļiem. Bet es nedaudz paskaidrošu.
Socionikā par laimi nav nekā mistiska, tā ir zinātne, kas radusies uz matemātikas, informātikas un socioloģijas bāzes. Pēta cilvēka informatīvo metabolismu - to, kā mēs uztveram, apstrādājam un nododam tālāk informāciju. Tas arī ir pamats mūsu izpausmēm un savstarpējo attiecību komfortam.
Ar testa palīdzību tipu precīzi noteikti izdodas vien retajam, cilvēks nav tik vienkāršs mehānisms, lai ar dažiem jautājumiem atklātu savu būtību. Tam jāvelta lielāka uzmanība.
Protams, cilvēce var iztikt bez socionikas, tāpat kā bez elektrības un citiem mūsdienu sasniegumiem, no tā tik tiešām neviens nenomirs. Tomēr dzīvot ar šīm vērtībām ir daudz labāk, ērtāk.
Jā, dažādas iezīmes cilvēkā var noskaidrot arī pēc ārējām pazīmēm. Un tas arī nav nekas pārdabisks, jo arī tagad pēc dažādām ārējām pazīmēm ikviens no mums spēj atšķirt vīrieti no sievietes:) Kad iedziļinās, var visu ko.

kalliope 18. marts 2016 12:01

un tas jau no katra paša atkarīgs, kā izmantot iegūto informāciju - vai izlasīt, ka esmu melanholiķis un dzīvot tālāk "raudot", vai mēģināt stiprināt vājās puses :)

kalliope 18. marts 2016 11:58

nav jau tā nekāda mistika - būtībā psiholoģisks tests, tāpat kā temperamentu tipu noteikšana.

VesmaSk 17. marts 2016 10:06

OMG. ... Ehhh, ko gan nabaga cilvēce darīja pirms tādas socionikas un pirms vēl visi jeseņini un majakovski bija dzimuši?
Jā, es arī laikam esmu skeptiski noskaņota attiecībā uz šādām lietām. ROFL

Kerstyna 17. marts 2016 09:31

Es vienmēr domāju, kur tādas"pseidozinātnes"salasa savus adeptus?

Nikte 17. marts 2016 08:55

Neticu šitādām "mistikām",bet,ja kādam palīdz,tad tik uz priekšu!;) Galvenais ir neuzpsiest to citiem ;)

Ardlem 16. marts 2016 23:01 Kimare

jā, tipus var noteikt arī vizuāli, pēc foto.

Ardlem 16. marts 2016 22:59 Evija Čeprova

nesanāks :(
esmu patālu no Rīgas. otrā LV malā.

Kimare 16. marts 2016 22:42

''viņš zināja kā bildes jāvērtē''- vēlies teikt, ka viņš pēc fotogrāfijām varēja noteikt tipu?

Evija Čeprova 16. marts 2016 21:17 Ardlem

Jums vajag atnākt uz kādu no mūsu pasākumiem, kur ir iespēja vismaz saderīgu draudzību izveidot. Jau tas vien palīdz pa dzīvi soļot drošāk, noticēt savām spējām, vērtībai. Tipu piknikā, ko rīkoju augustā, izveidojās jauka draudzeņu kompānija - Jeseņini, Maksimi, Žukovi un Hamlets ļoti labi saprotas, kopā iet uz pasākumiem, pieskata bērnus, palīdz pārvākties un iedrošina mainīt darbu. Prieks skatīties! Saderība ļoti pozitīvi iedarbojas uz pašvērtējumu. Ir cilvēki, kas tevi pieņemt tādu kā esi un nebeidz sajūsmināties par tavām īpašībām. Tas tik ļoti palīdz.... Nav jācīnās, kaut kas jāpierāda. Tad ir arī spēks kaut ko mainīt savā dzīvē. Ne jau vienmēr tieši ar vīriet jāsāk. Saderīga draudzība arī der:)

Ardlem 16. marts 2016 20:36 Evija Čeprova

šobrīd es esmu tai posmā, kad - skudriņa Tipa ticēja, neticēja.... saistībā ar socioniku.
esmu noskaidrojusi, kas es esmu? Jeseņins. lai gan no paša sākuma šķita, ka Hakslijs, bet jau tad mani Jeseņins vairāk piesaistīja :D tad nu šo gadu laikā, kopš pirmo reizi sastapos ar socioniku, esmu sapratusi, ka es tomēr esmu introverta persona, lai arī izskatās, ka ekstraverta.
pēc psihosofijas es sanāku Andersens. savienojums ir patraks.
joprojām ik pa laikam cenšos no ābeles dabūt bumbierus :D
man nav gadījies būt attiecībās ar savu aktivizācijas vai duālo partneri. bet tās attiecības, kas ir bijušas līdz šim, ir bijušas smagas...

Evija Čeprova 16. marts 2016 14:11 Ardlem

Sveika!:)
Mums ir aktivācijas attiecības. Es nemeklēju gan apzināti, jo nezināju toreiz vispār neko par socioniku, bet kad uzzināju, tad man likās pilnīgs sviests un nemaz negribēju klausīties.
Bet mans vīrs gan jau bija izglītojies un apzināti meklēja tieši saderīgos tipus. Vairs negribēja veidot attiecības uz dullo un piedzīvot vilšanos. Viņam bija izstrādāta sava jautājumu stratēģija, viņš zināja kā bildes jāvērtē...:) Un pec tam man pa telefonu garas stundas stāstīja, cik tas ir labi, noderīgi un vajadzīgi.

Ardlem 16. marts 2016 11:46

Tavs vīrs ir Tavs duālais vai aktivizācijas partneris? un vai apzināti meklēji tieši šo socionikas tipu?