Arī tāda argumentācija ir argumentācija....

Kerstyna
Kerstyna 10. oktobris 2013 09:00
1691

Šis būs reāls notikums, tikai literāri apstrādāts, jo iesaistītās personas ir vēl joprojām ( jācer)  dzīvas.

Tā bija karsta vasaras diena, kad saņēmām izsaukumu uz mūsu apkalpes  zonas  Nekurienes tālo kaktu.  Bija jābrauc diezgan tālu, pa krietni izdangātu  mežā ceļu, kas mūs ieveda paprāvas mājas pagalmā.

  Pagalms kārtīgs, puķudobes skaistas, suns, kurš mūs nemaz neaprēja un vīrietis, kurš mūs sagaidīja. Viņš izskatījās uztraukts, nobālis, vairākas reizes gribēja mums ko teikt, tad atmeta ar roku un aicināja viņam sekot.

  Iegājām mājā, māja kārtīga, jaušama sievietes roka, klusums... un tad – degunā iecirtās asiņu dvaka, mazliet pastāvējušu asiņu dvaka – salkana, lipīga.....

  Vīrietis atvēra istabas durvis un  ar roku norādīja uz gultu....

 Mēs dzīvē jau daudz ko bijām redzējuši, bet ko tādu.....

 Gultā gulēja sieviete, viņai nebija sejas, tikai izplūdis, uzblīdis zilums un asiņainas lūpas. Viņa juta , ka mēs te esam, bet nevarēja atvērt acis un  parunāt ne tik.

  Klusēdami ķērāmies pie darba-  sejas sasitums, apakšžokļa, iespējams augšžokļa lūzums, smadzeņu satricinājums, lauzta labā roka, pie tam roka jau bija bijusi salauzta, lauztas ribas, zilumi uz vēdera.....  kājām...

 Loģisks jautājums – kā tas noticis un kurš to nodarījis?

 Kamēr gatavojām cietušo pārvešanai,  izjautājām vīrieti, kurš mūs sagaidīja.  Viņš esot cietušās brālis, ilgi bijis prom, šodien atbraucis pie māsas, un atradis viņu tādu....  Kad jautājām – Kurš to varētu nodarīt, vīrietis tik nošņirkstināja zobus un izgrūda, ka tas esot viņas vīrs un neviens cits. Ne jau pirmo reizi māsa ciešot no viņa, bet šoreiz esot  atradis māsu bezsamaņā  uz grīdas, ielicis gultā un izsaucis mūs.

 Vakara krēslā sekoja otrais, dramatiskais  cēliens....

 Izsaukums uz to pašu māju, pagalmā sastopam citu vīrieti, pamatīgi piekautu, asinīm noplūdušu, izsistiem zobiem un pamatīgā alkohola reibumā... Ievācot info  secinām, ka tas ir mūsu dienas pacientes „mīlošais vīrs” , ar kuru, iespējams, svainis tā  sirsnīgi aprunājies....

 Un tad iestājās profesionālā dilemma – formāli – viņš ir cietušais, kurš jāaprūpē, kam ir jāsniedz palīdzība, un kurš  jāaizved uz slimnīcu, bet   tīri cilvēciski – gribējās iegāzt vēlreiz, tā lai sāp pa īstam....

 Finālā viņš policijai neteica, kurš viņu tā apskādējis, arī viņa sieva neteica, kurš viņai to nodarīja.... Bet, uz piekaušanas gadījumiem mums uz to adresi vairs nav jābrauc.  Sievasbrāļa argumenti ir bijuši gana jaudīgi...

Un ne pirmais ne pēdējais  tāda rakstura izsaukums, diemžēl....

/attēls no sievietespasaule.lv/

 

Blogo Sieviešu klubā un laimē Sebamed dāvanu komplektu

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nikte 10. oktobris 2013 19:00

Trakākais jau ir tas,kad šādās ģimenēs piedzimst bērni..dažreiz arī viņi dabuj ne tikai redzēt vardarbību,bet arī just! :(

Kerstyna 10. oktobris 2013 14:12 cerite

Kamēr nestrādāju NMP, es daudz ko nezināju, par dzīvi.... Par paralēlo dzīvi, kura mani neskāra es zināju diezgan maz. Pirmās saskarsmes bija šokējošas, pēc tam... es negribu teikt, ka pie tā pierod, nepierod, tikai sāk savādāk uztvert.

pece 10. oktobris 2013 13:06

Trakākais, ka daudzi to uzskata par normu....

Cerīte 10. oktobris 2013 12:40 Linduchy

Tāda ir realitāte ,daudzās vietās un ģimenēs.Labi ka mēs to nezinām.

Kerstyna 10. oktobris 2013 11:18 Linduchy

Diemžēl - realitāte, gan lauku, gan pilsētu....

Linduchy 10. oktobris 2013 11:07

Pat nav īsto vārdu, ko iekomentēt...BAISI! :(