Ar smaidu par mīlestību. Vai Tu esi satikusi savu Īsto?

hiperkeri
hiperkeri 5. aprīlis 2010 00:00
640

Un vēl sakiet, ka neticat zīmēm savā dzīvē! Šoreiz vēlos to sasaistīt ar saviem meklējumiem ĪSTĀ atrašanā. Gribu minēt vienu pozitīvu un vienu negatīvu piemēru.

{smallpic:1}

Pirmais bija tas negatīvais, tāpēc arī pozitīvajam piemēram būs sekas no tā...

 

Biju iepazinusies internetā un norunājusi „aklo” randiņu dzīves dažādībai. Kā vienmēr, pirmā rīcība ir ļoti tipiska- sākumā rīkojies, tad domā. Nu bet tāda es esmu... eju uz norunāto vietu un nemaz neuztraucos (liekas, ka nav jau par ko, bet tas būtu tikai normāli, ja ir cerība, ka tur satiksi savu Liktenīgo), lai gan Rafaello kaste drošai rokai bija jāpaķer.

 

Sākumā nekādi nevarējām satikties, jo viņš nesaprata, kur esmu es,  bet es-kur viņš.. Nu bet tomēr satikāmies. Puisis kā puisis, BET tukšām rokām. Sauciet mani par vecu vai stereotipisku (kaut man ir tikai 20 gadu), bet tomēr- vīrietis uz randiņu nedrīkst atnākt ar tukšām rokām!

 

Aizbraucām uz Mežaparku pastaigāties. Viss it kā romantiski, bet ir sajūta, ka kaut kas trūkst. Nu jā, randiņa noslēgumā man gribējās patēlot romantisku būtni un pašūpoties bērnu laukumā. Rezultātā nemācēju noiet no šūpolēm un pamatīgi sasitu degunu un kādu nedēļu izskatījos pēc Pandoras iedzīvotāja no „Avatara”. Zīme- tas neizdosies.

 

Viņš tomēr tā dēļ nepārstāja ar mani tikties un mums izveidojās ilgas attiecības,kuru vidū diemžēl bija arī vardarbība..

 

BET!

 

Kad tas viss bija beidzies pēc aptuveni 6 mēnešiem es draugiem.lv caur savu paziņu iepazinos ar citu! Pēc mana uzskata- īsts misters Holivuda.. Pirmais, kas piesaistīja- mums bija īstas vēstules nevis ierastās " trīsrindītes" ...

 

Ilgi noraidīju tikšanos, jo biju par sevi sastresojusies, kompleksaina, domāju- viņš ir par labu man.. Bet sākās tā kaķa-peles spēle,kuras noslēgumā es eju ļoti nervoza uz tikšanos.. Rokas nav tukšas arī šoreiz, lai drošāk:D un galā ir 2 ļoti līdzīgi cilvēki.. TĀĀĀ apjuku! Un kad sāku pie sevis smaidīt, tad īstais pienāca klāt un tā lieta aizgāja..

 

Jā. Mēs esam kopā jau 1 mēnesi, kura laikā mēs neesam izlaiduši nevienu dienu,lai viens otru satiktu,IZBAUDĪTU KLĀTBŪTNI...

 

Tagad jūtos kā princese bez visiem zirņiem, laimīgas pasakas arī notiek-VIŅI NAV VISI VIENĀDI!!!!

 

Ps. Vislabāk man patika izprašņāšana par ziediem-kuri tad man patīkot vislabāk..kad biju skaidri un gaiši izvaikstīijusies, kā man BESĪ tie vīrieši,kas atnāk uz randiņu ar 1 sarkanu rozi un tad jūtas NU TIK uzpūsti lepni par savu izrādīto laipnību,kādu ķērienu viņi ir dabūjuši sev klāt,tad sekoja vienkāršs un sasodīti naivs solis,kurš nevarēja mani atstāt vienaldzīgu-universālā puķe no plīša-tāda rotaļlieta,ar lielu smaidu pār visu ziedu:)

 

Liekas-tādas naivas lietas, bet tik iejūtīgi no viņa puses un AR IZDOMU,lai tikai būtu ņemts vērā mans viedoklis .. un dzejolis,ko centās uzrakstīt viņš par mums abiem. Patīkami redzēt,ka cilvēks pats cenšas un reāli ietver lietas,kas daudz nozīmē mums,nevis tikai kaut kādas vispārzināmas , romantiskas " figņas" :D

 

Sievietes-IR CERĪBA!!!TURĀS!!!

 

Vai Tu esi satikusi savu ĪSTO un VIENĪGO? Pastāsti, kā tas bija? Vai likteņa zīmes nostrādā vienmēr?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies