Ar ko sākas diena tai, kam pāri četrdesmit

Autors: nosiguldas, 2012. gada 5. septembris, 00:00:02
Ar ko sākas diena tai, kam pāri četrdesmit

Rīts un atkal jāceļas, nē vēl desmit minūtes, tad visu paspēšu. Protams pagāja divdesmit un tagad skriešus, jo jāiedzen nogulētais laiks. Šodien visas labās apņemšanās paliek uz rītdienu (apliešanās ar vēsu ūdeni, norīvēšanās utt.).


Taisos un pati uz sevi dusmojos, tāda sajūta, ka nebūtu jau pieaugusi, kā divdesmitgadniece. Neko nevar paspēt, nāk miegs un vēl arī aizguļos. Tā, laiks ir iedzīts, tagad dzeru tēju un tad celšu mazo Kati uz dārziņu.

Šis rīts noteikti nav mans, jo asaras birst un šņuksti pa visu māju - neiešu uz dārziņu. Es stingri bet ārēji mierīgi daru visu nepieciešamo, esam gatavas un nu jau dārziņā. Asaras un lūgumi braukt mājās nepalīdz esam gatavas doties uz grupu un te saprotu, ka soma ar visām bērnu dārza mantām palika mājās. Ko par to teica vīrs, neatkārtošu, bet tā noteikti nebija atzīšanās mīlestībā, pie tam, ja viņš parasti saka, ka nevarot saprast par ko tā nosodīts, ka no rīta tik agri jāceļās. Rīts noteikti nav viņa laiks.

Kad darbā apsēdos pie kafijas krūzes, pašai smiekli nāk. Nekādas starpības 20, 30, 40 - viss viens, tās pašas problēmas un tās pašas situācijas. Pats galvenais, ka uzņēmība nemazinās un tagad es pie saviem solījumiem sev, tomēr piedomāju un iekšējais tārpiņš nedaudz grauž. BET RĪT BŪS JAUNA DIENA UN ES SĀKŠU VISU NO JAUNA.

Ja nebūtu rudens, bet pavasaris, varētu teikt, ka iemīlējusies, izklaidība, vējš galvā un nekādas koncentrēšanās spējas. Tas noteikti nav raksturīgs stāvoklis man. Tagad jāsapurinās un jākļūst nopietnākai. Esmu secinājusi, ka šādos brīžos palīdz kalendārs un darbu plānošana, kad tu ieraugi to, kas darāms uz papīra, uz rokām uzmetās zosāda un tu saproti, ka pēdējais laiks mobilizēties.