Ar ko sākas diena tai, kam pāri četrdesmit

nosiguldas
nosiguldas 5. septembris 2012 00:00
727

Rīts un atkal jāceļas, nē vēl desmit minūtes, tad visu paspēšu. Protams pagāja divdesmit un tagad skriešus, jo jāiedzen nogulētais laiks. Šodien visas labās apņemšanās paliek uz rītdienu (apliešanās ar vēsu ūdeni, norīvēšanās utt.).


Taisos un pati uz sevi dusmojos, tāda sajūta, ka nebūtu jau pieaugusi, kā divdesmitgadniece. Neko nevar paspēt, nāk miegs un vēl arī aizguļos. Tā, laiks ir iedzīts, tagad dzeru tēju un tad celšu mazo Kati uz dārziņu.

Šis rīts noteikti nav mans, jo asaras birst un šņuksti pa visu māju - neiešu uz dārziņu. Es stingri bet ārēji mierīgi daru visu nepieciešamo, esam gatavas un nu jau dārziņā. Asaras un lūgumi braukt mājās nepalīdz esam gatavas doties uz grupu un te saprotu, ka soma ar visām bērnu dārza mantām palika mājās. Ko par to teica vīrs, neatkārtošu, bet tā noteikti nebija atzīšanās mīlestībā, pie tam, ja viņš parasti saka, ka nevarot saprast par ko tā nosodīts, ka no rīta tik agri jāceļās. Rīts noteikti nav viņa laiks.

Kad darbā apsēdos pie kafijas krūzes, pašai smiekli nāk. Nekādas starpības 20, 30, 40 - viss viens, tās pašas problēmas un tās pašas situācijas. Pats galvenais, ka uzņēmība nemazinās un tagad es pie saviem solījumiem sev, tomēr piedomāju un iekšējais tārpiņš nedaudz grauž. BET RĪT BŪS JAUNA DIENA UN ES SĀKŠU VISU NO JAUNA.

Ja nebūtu rudens, bet pavasaris, varētu teikt, ka iemīlējusies, izklaidība, vējš galvā un nekādas koncentrēšanās spējas. Tas noteikti nav raksturīgs stāvoklis man. Tagad jāsapurinās un jākļūst nopietnākai. Esmu secinājusi, ka šādos brīžos palīdz kalendārs un darbu plānošana, kad tu ieraugi to, kas darāms uz papīra, uz rokām uzmetās zosāda un tu saproti, ka pēdējais laiks mobilizēties.

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
nosiguldas 6. septembris 2012 09:54

tas ir patiesi jauki, ka mēs te esam tik daudz. :)

spaara 5. septembris 2012 14:00

Neapgalvotu, ka dzīve sākas vai beidzas pēc 40, dzīve vienkārši turpinās, tā ir savādāka, ar citām prioritātēm, ar citu attieksmi pret notikumiem, cilvēkiem, galu galā arī pret sevi. Necenšos par katru cenu izlikties jaunāka, lai gan jaunībā ieliktais lauku rūdījums ļauj man justies labi un droši. Atceros, kā kādreiz 50 gadu jubilejās "godināja" jubilārus - ar ziediem rotātu krēslu un vilnas seģeni ap pleciem, toreiz likās likās, ka 50 gadu vecumā dzīve ir galā :) labi, ka laiki mainījās un mums ir iespēja ilgāk saglabāt jauneklīgu attieksmi pret dzīvi. Arī tas, ka pensijas vecums pienāks labi ja 70 gadu vecumā, domas par novecošanu nepieļauj. :)

kalliope 5. septembris 2012 13:50

vienīgais, kas man nepatīk virsrakstā ir vārdiņš 'tai', man šķiet, labāk un skaistāk skanētu 'sievietei' vai tml. apzīmējums. bet, iespējams, tie ir tikai mani aizspriedumi (asociācijas ar tādiem izteicieniem kā 'tā tur', kas saistās ar necieņu)
bet citādi - forši un neviens nav norakstāms (Y) :)

ssfinkss 5. septembris 2012 13:03

Kad ir pāŗi 40, pamosties no rīta, nekas nesāp, esi vesela...
Nevar ne salīdzināt ar jaunību, kad bija hroniska neizgulēšanās, bieža slimošana, bērns, kas prasīja uzmanību, un atbildība.
Pāri 40 bērns ir izaudzis, par mani vēl parūpējas, lai māte būtu paēdusi, un pat aizved, ja ir nepieciešams uz kādu pasākumu. Atbildība arī ir pasudusi, jo tagad ir jāparūpējas tikai par sevi. Jūtos jauna un izskatos uz 30, varbūt par jaunāka, tikai dzīves pieredze ir cita, un skatiens uz pasauli skaidrāks un skaudrāks.
Pāri 40 gadiem ir savas priekšrocības, tikai darba devēji tās šad tad nenovērtē. Ir jau tiešām tāda sabiedrības iezīme - mums vajag darbinieku no 20 - 30. Un tas ir pamatoti, jo tad cilvēku vieglāk vadīt un var mazāk maksāt... bet vai viņi no tā vienmēr būs ieguvēji? Vai nav labi, ka darbā ir dažādu paaudžu cilvēki? Savādāk pēc prncipa, uz ragaviņām un ziemā uz mežu, kā pasakā.
Ir jau interesants fakts, ka novecojot kaut kas tiek zaudēts, kaut kas tiek iegūts. Vienkārši cilvēks nepaliek nemainīgs. Un kā sieviete jūtas pēc 40 gadiem, ir lielā mērā atkarīgs no viņas pašas! Es gribu justies laimīga, un es jūtos! Es gribu vienkārši labi justies, un jūtos labi!

nosiguldas 5. septembris 2012 12:02

vai 18 :)

nosiguldas 5. septembris 2012 12:02

dīvaini, kur tu to salasīji. Šo rakstu sēriju kā reiz arī uzsāku, lai tomēr nedaudz kliedētu mītus par šo vecumu.

fabrikante 5. septembris 2012 10:51

Nevienā teikumā neko tādu neizlasīju...

puma75 5. septembris 2012 10:10

Izlasot šo virsrakstu,radās iespaids,ka pēc 40 sievietes ir norakstāmas.

pece 5. septembris 2012 09:29

Man reizēm ir sajūta, ka ķermenis noveco, bet gars paliek savos 25 gados :)