Ak, šis tīņu vecums...

Linduchy
Linduchy 24. jūlijs 2014 11:19
3515

Atceros savu bērnību ar gaišām atmiņām, jo īpaši vasaras. Tajā laikā dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, pagalms vienmēr bija pilns ar kaimiņu bērniem. Teritorija ap māju bija ļoti skaista, sakopta - plaša zaļā teritorija ar visdažādākajiem kokiem, bērnu spēļu laukums. Vārdsakot bija viss bērniem nepieciešamais, lai vasaras dienas pavadītu svaigā gaisā, spēlējot spēles un strādājot nerātnības.

Bet tagad? Apkārtnē nekas īpaši nav mainījies - tie paši koki, tik saauguši lielāki un kuplāki, tas pats spēļu laukums, tik šūpoles stāv noplukušas un smilšukastē smiltis ir pieķēzītas, bet vingrojumu stieņi kalpo par satikšanās vietu mūsdienu jaunatnei - dažkārt ar alkoholu un smēķiem, citreiz tie ir bērni/jaunieši, kas vairs neprot dzīvē īsti komunicēt, jo no rokām neizlaiž savus telefonus un spēļu konsoles, bet visbiežāk spēļu laukums stāv tukšs, jo jaunatne labprātāk sēž mājās, pavadot laiku pie datora.

Vecāki, labu gribēdami vai mīļā miera labad, savām atvasēm ļauj pavadīt neskaitāmas stundas pie datora, bez kontroles. Brīdī, kad vecāki sāk apjaust, ka kaut kas nav īsti kārtībā, jo bērnam nav bez datora citu interešu, ir jau ļoti grūti ko labot … grūti, bet nav neiespējami.

Diemžēl arī manā radu ģimenē ir saskārušies ar šādu problēmu. Tīnis (13) ir atmetis ar roku visiem pulciņiem un sporta trenniņiem, tā vietā interesē tikai dators, spēles un komunicēšanas ar draugiem internetā. Vecāki beidzot ir sapratuši, ka tā ir problēma, tāpēc bērns tika sūtīts pie manis - ‘'militārajā nometnē’' :D

Dārza darbi, velo braucieni, bumbas spēlēšana, peldes jūrā, vesels saraksts ar ieplānotajām aktivitātēm, NEKĀDAS piekļūšanas datoram … tāds bija plāns, bet realitātē viss nemaz negāja tik skaisti…

Kļūda Nr.1 - Laikam vajadzēja liegt piekļuvi ne tikai datoram, bet arī telefonam, jo OMG, bet tas sasodītais telefons netika izlaists no rokām ne uz 5 minūtēm. Pat mūsu 380km ceļojuma laikā uz attālu Zemgales nostūri telefons bija svarīgākā lieta, pilnīgi nekas neinteresēja aiz mašīnas loga. Ā, nē, interesēja - nobrauktā mežacūka ceļmalā :D

Kļūda Nr.2 - Uķi-puķi pieeja ir jāaizmirst, laikam tomēr vajag bik skarbāk ar tīņiem, kaut arī tik ļoti negribās būt tai ļaunajai. Tas, ko saka tīnis, ir kārtīgi jāizvērtē - vienbrīd tēloja, ka ir slikti, ka nekur negrib doties, tikai pagulēt…pagulēt ar telefonu rokās. Ja ir slikti, tad tās ir lomkas bez datora, nekas vairāk…

Kļūda Nr.3 - Obligātā vasaras literatūra - nja, tā nu tika ‘’veiksmīgi’'  aizmirsta mājās, lai nebūtu jālasa. Gājām uz vietējo bibliotēku, bet, sasodīts, tieši to grāmatu nebija. Ierosināju palasīt kādu citu, bet man tika veltīts tāāāds skatiens, it kā es nez ko būtu piedāvājusi. Protams, kādas gan var būt grāmatas, ja bibliotēkā sēdēja bariņš ar puišeļiem… pie datoriem. Ak, bet nabaga vecāki priecājas un domā, ka bērns uz bibliotēku iet lasīt grāmatas. Neliela uzpūšanās scēna bibliotēkā, uzmesta lūpa un tīnis pāris stundas apvainojies klusēja. Mani īsti nepārliecināja tīņa arguments, ka grāmatas nav jālasa, jo internetā var izlasīt īsu pārstāstu. Un citas grāmatas, kas nav obligātajā literatūras sarkastā, vispār nav vajadzības lasīt, ehz… Bet toties es pati tiku pie lasāmvielas, ko netraucēti agrajos rītos varēju dārzā lasīt, malkojot kafiju. 

Bet vispār nav brīnums, ka izplatās ‘’jaunatnes debilisms’' - ja vienīgās intereses ir datorspēles, padumjas Holivudas komēdijas un līdzīgas lietas. Grāmatu lasīšana un jaunu zināšanu apguve ir kaut kas tik nestilīgs jauniešu uztverē. Briesmīgi! Un vēl trakāk, ja jaunietim nav ne mazākās izpratnes par elementārām sadzīves lietām. Mūsdienu audzināšanas un izglītības sistēmas problēmas, debilisma kulta slavināšana - Tev nav jābūt izglītotam un zinošam, atliek vien pavicināt pliku pakaļu un viss dzīvē tiks sasniegts. Nja, zelta jaunatne - mūsu nākotne :(

Tuvojoties nedēļas izskaņai, bērnam datoratkarībnieka lomkas pamazām mazinājās. Un sajūsmināti piedalījās savas dzimšanas dienas ballītes organizēšanā un svinēšanā. Ceru, ka dažas prakstiskās iemaņas un zināšanas, kas tika apgūtas šonedēļ, netiks aizmirstas… Arī pāris kg tika zaudēti (traki, bet mūsdienu bērni labprātāk pavada dienas mazkustīgi, līdz ar to paliek fiziski tizli, nevarīgi, slinki un ar pieaugošu lieko ķermeņa masu).

Visbeidzot gribu novēlēt izturību tiem vecākiem, kuriem bērns ir sasniedzis tīņu vecumu…oj, kā es saprotu, ko tas nozīmē - cīnīties ar tīni, mēģināt parādīt, ka dzīvē ir daudz interesantākas un noderīgākas lietas par datorspēlēm…

Attēls: http://hdw.eweb4.com/out/781784.html

Kādas ir Tavas domas - ir vai nav jēga cīnīties ar tīni?

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
KRX 28. jūlijs 2014 10:06 pece

Es ļauju nakšņot pie draudzenēm (gan tikai divām, jo tās pati zinu un viņas kopā visas trīs draudzējās pēdējos gadus), ļauju arī šad tad draudzenēm nakšņot pie mums. Neko sliktu tajā neredzu it kā.
Sabiedrisko dzīvi laikam arī īpaši neierobežoju. Viņa gan apmeklē lielākoties tikai skolas pasākumus, kurus bieži arī organizē un/vai vada, tāpēc nemaz nedrīkstu aizliegt :)
Pagaidām mums nekas nav atgadījies tāds, lai pārvērtētu uzticēto brīvību.

pece 28. jūlijs 2014 08:57

Manai tīnei (13) īsti nav laika stundām drinēt datorā - skolas laikā pulciņi aizņem gandrīz visu brīvo laiku, datoru vazāt līdzi pa nometnēm/izbraukumiem neļauju, telefonā Inets ierobežots. Vasarā laukos nav neta, jā datoru izmanto kā mūzikas klausāmo ierīci un skatās filmas šad un tad. Olbligātā literatūra līdz šim nav bijusi problēma, tāpat kā kaudzēm citu grāmatu (tiesa man šķiet ka reizēm lasa jau pārlieku nopietnu literatūru).

Man ir cita problēma - cik daudz dot brīvību tīnim - cik daudz un bieži ļaut doties tusēt ar citām meitenēm, vai ļaut nakšņot pie draudzenēm un taml.?

KRX 25. jūlijs 2014 23:08

Beidzot izlasīju šo tēmu :)
Laikam būšu pirmā reālā pusaudža mamma, kas te izteiksies :)
Lielā meita saniegusi jau 15gadu vecumu, kas man JAU liekas daudz, īpaši, kad atceros sevi šajā vecumā (pat ļoti spilgti atceros, jo tad sākās mana sabiedriskā dzīve...). Datoru problēma mums BIJA, jo tiklīdz saklausīju pirmos trauksmes zvanus, paspēju noreaģēt: 1kārt, svētdienas mums ir dienas bez datora; 2kārt, lielai meitai ļautas ~3h dienā dators (piem., brīvdienās, jo darba dienās un skolas laikā reāli nav viņām daudz laika datoram), bet mazai 1-2h dienā; 3kārt, regulāri tiek piekopta soda terapija - nedēļas/mēnesis/mēneši vispār bez datora!
Kopumā man nav iemesla sūdzēties par datoratkarību manām meitenēm, jo abas ir patstāvīgas bibliotēkas apmeklētājas (un patiešām ņem grāmatas!), mazākā pat skolā tika TOP3 aktīvāko lasītāju vidū un tika pie balvas - ekskursija (kaut arī sūdzējās, ka klasesbiedrene šmaucas - paņem grāmatu un no rīta atnes it kā jau izlasīta) :D Mums arī mājās ir diezgan jau paprāvs grāmatu plaukts (bērnu). Uzdāvināju arī Annas Sakses Pasakas par ziediem, ko mazā nu jau pārlasījusi 3x :) Mātei par to milzu prieks, protams! :)

Tāpēc, no vienas puses priecājos, ka man ir meitas. Taču uzskatu, ka viss atkarīgs no vecākiem un audzināšanas - ja palaidīs garām problēmas iedīgli, vēlāk būs bezcerīgi ko ķert un grābt.

Linduchy 24. jūlijs 2014 20:59 Ema

toč par Biti, tas ir fakts :D

Emmy 24. jūlijs 2014 20:52 Nikte

sorry, bet tas ir fakts kuru pat klienti nenoliedz.

Nikte 24. jūlijs 2014 20:47 Ema

Uztaisīji antireklāmu Bitei :D:D:D

Emmy 24. jūlijs 2014 20:27 Nikte

Gribi palikt bez zonas pat nedaudz izbraucot no pilsētas, iegādājies Bite pieslēgumu :D

Nikte 24. jūlijs 2014 20:23 Ema

Es vienu nedēļu arī aizbraucu ciemos uz vietu,kur "nebija zonas" pat mobilajam..un tā bija superīgākā nedēļa atvaļinājumā ;)

Emmy 24. jūlijs 2014 18:28

Es izlasīju...par ko man liels prieks...! PC un telefona problēmas ir ne tikai tīņiem... Tīņus gan vēl vecāki vai ļaunās tantes, var ierobežot...ir kaut kāda teikšana, bet jo vecāks tīnis paliek, jo pēkšņi viņam parādās visādas tiesības, bet pienākumi nekādi..! Tāpēc vecāki izvēlas vieglāko ceļu un padodas...lai jau peld pa savu dzīvi...
Tīņa gados vasaras pavadīju laukos...siena talkas, dārzu ravēšanas, čūskas, ogu lasīšana...vistas, aitas...cūkas, govju astu turēšana,kamēr omīte slauc tās...braukšana ar riteni no agra rīta līdz vēlam vakaram ( ak,Dievs kāda man tajā laikā bija figūra :D )...grāmatas lasīju daudz, jo TV vienkārši nebija....skolā neticēja, ka esmu lasījusi Zvejnieka dēļu vai Nezinīti uz mēness ( biezuma dēļ )...
Diemžēl, ir jāsamierinās ar to ka viss attīstās, tehnoloģijas ar vien vairāk...nekad nebūs tā kā bija agrāk...ne velti mūsu vecāki teica...mūsu laikos bija tā un šitā...tā pat arī mēs sakām...un tā ar laiku teiks mūsdienu tīņi...Kamēr viss ir ar mēru, tikmēr var gan PC, gan TV...

Linduchy 24. jūlijs 2014 17:57 Nikte

ROFL(Y)

Nikte 24. jūlijs 2014 16:11

Man ir zinami paziņu vidū līdzīgi gadījumi :X Bet tur viss notiek vienkāršāk,bērnu bez mobilā aizsūta pie omes uz Latgales dziļākajiem laukiem.Un,ak,laime (sīkajiem nelaime) tur vienīgais kompis ir pagastmājā,tātad arī internets nav pieejams :D Vienīgais saziņas līdzeklis ir stacionārais telefons..Un ziniet,bērniem skolā vismaz ir ko uzrakstīt,kā pavadīja vasaru!? ;) Gotiņas,cūciņas,aitiņas..ogu lasīšana,sēņošana..un tak čūsku arī esot redzējuši dzīvā dabā :D Vienuvārdu - veselīgi!!!! ;)
Būs jāierosina paziņām,lai taisa kempingus datora apsēstajiem :D

hiperkeri 24. jūlijs 2014 16:09

varu ieteikt Youtubē paskatīties sērijas Worlds Strictest Parents. Interesanti redzēt,kā mūsdienās tiek galā ar tīņiem..

Linduchy 24. jūlijs 2014 11:46 Shalako

Pilnīgi piekrītu Tavam viedoklim par ''advancētajiem'' bērniem ar smārtfoniem - vecāku lepnuma kalngals, ja bērns māk pats uziet YouTube un skatīties tur multenes. Bet wot piemērs iz dzīves - sīcis skatījās multenes pats YouTubē...pēc kāda brīža vecāki atjēdzās, ka sīcis skatās ne tikai multenes, bet arī nopietnu pieaugušo video :S
Ja atņem telefonu, ir tāāāda brēkšana, ka atliek 2 varianti - vai nu atdot, lai ir klusums, vai arī uzšaut brēkulim pa pakaļu (nja, bet fiziska vardarbība arī nav risinājums)

vecsprofils 24. jūlijs 2014 11:38

Cik labs raksts! Pilnībā piekrītu rakstītajam, diemžēl Internets ļoti daudziem ir nevis palīgs, bet dzīve. Virtuālā dzīve, ko aizstāj ar reālo.
Man uzdzen šermuļus tie mazie bēbīši, kuriem ratos jau redzami Ipadi un Iphoni un vecāki lepni tos izrāda un slavina, ka redz cik mans attīstīts jau 1 gada vecumā spaida podziņas, spēlē spēlītes un klausās mūziku....
Es saprotu, ka vientuļie vecāki var to ņemt par attaisnojumu, jo tiešām bieži vien tas ir labs nodarbināmais, kamēr pats rušinās pa virtuvi vai vannu, bet es nesaprotu pilnās ģimenes, kuri tā vietā, lai bērnam nopirktu daudz, dažādu rotaļļietu, kas būtu gan muzikālas, gan aizraujošas, tā vietā iesmērē tos Ipadus un tad brīnās, kāpēc 5gadnieks brēc, ja atņem telefonu, bet tīņi sēž pie ekrāna kā nozombēti.
Problēma ir tieši tajā, ka no pašiem zīdaiņa laikiem bērnam tiek rādīts piemērs, ka telefons ir VISS. Gan paši vecāki tur sēž tad, kad ir brīvs brīdis, gan atvasi mudina tajā ienirt ar visu galvu.
Manuprāt, tas nav pareizi. Bērnam nav jāliedz iespēja tikt pie viedtālruņa, bet tajā pašā laikā tai nav jābūt svarīgakai rotaļlietai! Mūziku var klausīties dazādos citos spēļu aparātiņos, kur ir gan spēle, gan mūzika. Ir tik daudz šodien dažādu rotaļlietu, ka man ir liels sašutums, kāpēc vecāki izvēlās to aizstāt ar telefonu....