"Saruna"viena.... nē, divu eklēru garumā...

Kerstyna
Kerstyna 2. septembris 2013 21:28
1542

Darba diena galā! Neliels reids konditorejā un varu doties mājās, esmu nolēmusi sevi palutināt šovakar. Galu galā - kad tad, ja ne tagad un kurš tad  - ja ne es pati. Tā nu labā noskaņā soļoju mājā, jau apcerot, ko tik visu šovakar darīšu... vai nedarīšu, to jau nevar zināt, kādas vēlmes uznāks vai pāries. Sievietes daba, ziniet. 
Trīs, četri , pieci pakāpieni, durvis  - vaļā un ciet, augstpapēdenes paliek koridorā.... datorsoma kaut kur tur... Dievīgi! Nolieku uz gultas balto kastīti ar rozā banti - tur atrodas vakara nagla - četri burvīgi eklēriņi.
Ieslēdzu mūziku, skan veci labi gabali, nu un, ka nav modē... man patīk... Vēl tik telefons jāizslēdz, lai būtu laime pilnībā. Atrodu to un gribu jau izslēgt, kad tas sāk zvanīt - skatos  - mana sen nedzirdēti - neredzētā draudzene zvana. Laikam jau kāds ugunsgrēks, citādi jau nezvanītu. Telefons zvana , es domāju - celt vai necelt, beigu beigās, paceļu  klausuli, draudzene tomēr....
- Ja tu zinātu, kas noticis, es esmu tik sagrauta, jūtos TIK briesmīgi.... no klausules atskan manas draudzenes saraudātā balss.
- Un kas tad tāds noticis? - pieklājīgi painteresējos es.
- Juris vakar neatnāca mājā... un nekur nav atrodams!  - nu jau elsojot saka mana draudzene, un turpina traģēdijas izklāstu. Es saprotu, ka tas uz ilgu laiku, un no koridora pārvietojos uz istabu, tuvāk savai vakara naglai. Draudzenes balsī ieskanās histēriskas notis, pienācis laiks man ko pateikt.
- Tas nudien ir šausmīgi.... - saku to iespējami līdzjūtīgā tonī, un iekārtojos gultā pavisam tuvu baltajai kastītei ar rozā banti. 
- Un tagad, kad es tik daudz laika , spēka un  jūtu viņam esmu atdevusi, viņš ņem un pazūd - saka mana draudzene.
- Nepiedodami - saku es, un sāku knibināt vaļā skaisto rozā banti.
- Viņš vispār pēdējā laikā bija tik paviršs un vienaldzīgs, aizmirsa pat mūsu iepazīšanās datumu  - mana draudzene atkal raud....
- Briesmeklis - saku es,  un noceļu kastītei vāciņu - nu tur jau viņi ir - divi smuki, spīdīgi, šokolādīgi un divi ar balto glazūru....
- Pat pusgads nav pagājis.... mēs taču pirms tam atzīmējām visādus datumus, bet  pašu svarīgāko  viņš ņem un aizmirst, saka mana draudzene un skaļi nošņauc degunu.
- Nu mīļā, ko no viņiem gan var gribēt, vai tad tu nezini kādi viņi ir,  saku es, un izceļu no kastītes brūno eklēru...
- Tagad viņš šitā izdara, un es nemaz nezinu vai esmu pamesta jau vai nē - draudzenes balss apsīkst šņukstā...
- Mhmh, saku es- galu galā , ar pilnu muti nav pieklājīgi runāt.
- Un es vakar tā gatavojos mūsu pusgada jubilejai, nopirku ziedus, sveces un tādu apģērba gabalu, ko var naudasmakā ielikt.....no manas draudzenes balss toņa mušas varētu nomirt...
- Jā, kā gan var aizmirst tik nozīmīgus datumus, tas taču ir tik svarīgi attiecībās - pieklājīgi pašausminos es, kurai jāpiedomā, lai atcerētos, kad manam mīļajam ir dzimšanas diena, un izķeksēju no kastes otru eklēru, šoreiz balto...
- Ko tu man iesaki, ko man darīt...draudzenes balss aizlūst, es izturu pauzi, jo ar "Mhmh" cauri šoreiz netikt....
- Neko nedari, nezvani, neraksti īsziņas, aizmirsti par draugiem.lv, izdzer šampi, nolako nagus, dari vienalga ko, tikai nemeklē viņu. Gan jau pats atradīsies, ja neatradīsies, tad Dievs ar viņu... saku es, un nolaizu pirkstus - traki labs, tas eklērs bija...
- Es mēģināšu... cik labi, ka man ir tāda draudzene kā tu, kura saprot un neaudzina, attā mīļā, darīšu kā teici...pī, pī, pī... 
Nolieku klausuli un tūlīt arī izslēdzu telefonu,  tad  paskatos uz eklērīšiem kastītē, un padomāju, ka pievērsīšos viņiem drusku vēlāk... pēc karstas relaksējošas vannas....


Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Atver SAVU blogu arī tu!


Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 3. septembris 2013 12:07 Rebeka

padalies ar iespaidiem :D

Rebeka 3. septembris 2013 11:55

Viss es eju uz rimi pusdienās pēc eklēriem, cerams ka tur nebūs tas kur "margarīns"iekšā :D

Ivetta 3. septembris 2013 10:58 pece

Ha ha man arī gadījies iegrābties tādos, kur šķiet esi iekodusies saldā margarīnā :D

vecsprofils 3. septembris 2013 10:54 Kerstyna

Vēl labi bija "France Express", es teiktu, ka visgaršīgākie, bet tieši viņi samazināja eklēru garumu un krēma daudzumu, bet cena uzauga vēl vairāk :^)
Jā, tevis minētajos ir garšīgi, arī Hyper Maximās pārdodamie, tur labs krēms un izmērs (Y)

Kerstyna 3. septembris 2013 09:55

:$

VIT@ 3. septembris 2013 09:55 Kerstyna

Tu proti skaisti piesārņot :D ;)

Kerstyna 3. septembris 2013 09:49 pece

"Sala" un "Mārtiņa beķerejā" un, neticēsiet, bet esmu vairākas reizes nopirkusi labus eklērus Maximā... Jā, jā. :)

pece 3. septembris 2013 09:46

Labāk pasakiet, kur rīgā var dabūt gardus eklērus, nevis ar tauku/sveista /figviņzinpildījumu, bet vārīto krēmu?

Cerīte 3. septembris 2013 09:44

Labi uzrakstīts.

Kerstyna 3. septembris 2013 09:41 DIO

Aha, ir jau vēl, bet negribas jau tā uzreiz piesārņot ēteru:$

VIT@ 3. septembris 2013 09:12 Kerstyna

Tev sanāk, šitādi romāniņi mazi pietrūkst :)

Kerstyna 3. septembris 2013 09:06 Rebeka

:)Pāldies... Turpinājums gan nebūs, bet līdzīga žanra gan... :)

Rebeka 2. septembris 2013 23:25

Forši uzrakstīts, lasīju ar aizrautību :) Gaidu turpinājumu :)

P.S. par eklēriem runājot, man siekala līdz grīdai :D :D :D

vecsprofils 2. septembris 2013 22:37

Jā, eklēri ir ļoti garšīgi, žēl tikai, ka pēdējā laikā (vismaz Rīgā) eklēri palikuši nu tik maziņi un ar tik maz krēmu, ka gribās uztaisīt skandālu!

Linduchy 2. septembris 2013 22:05

Khmm, sagribējās kādu eklērīti - vienu un maziņu, nu lab, varbūt pusīti (angel)