"Piedienības rāmji šaurie"

Kerstyna
Kerstyna 5. septembris 2013 09:15
1540

Nākas jau šad tad dzirdēt - "Es nemūžam neko tādu neatļautos. Es nekad neko tādu nedarītu!"
Ko tādu jau parasti  dzird no cilvēkiem, kuri ārēji ir tik sterili un nevainojami, kuru ģimenes dzīve uz āru ir pilnīgi ideāla. Visvairāk grēko sievietes, jāsaka , diemžēl, sievietes.
Sievietes pašas iedzen sevi šaurā rāmītī "Piedienīgi - nepiedienīgi". Šo rāmīti veidojot atbilstoši savai audzināšanai, pieredzei un izpratnei par šiem jēdzieniem.
Piedienīgi ir visiem, kuri  skatās "Bīstamās mājsaimnieces " teikt, ka, ko tādu, jau inteliģents un kulturāls cilvēks nemaz  nevar skatīties, un tai pašā laikā kāri tvert katru kadru  no nopeltā seriāla.  Ne mazāk piedienīgi ir plauktos salikt kopotos rakstus, un šad tad tiem putekļus noslaucīt, bet pagultē glabāt "Emanuēlu"un "Lēdijas Čaterlejas mīļāko" vēl "Bīstamos sakarus", "Grejas 50 nokrāsas" un ar satraukumu to lasīt vēl un vēl.
Gadiem pieciest sava vīra daudzos  sānsoļus, bet nopelt kaimiņu, kurš reiz nu ir iekritis - Mans vīrs nekad, kaut ko tādu nedarītu. 
Nokritizēt māsasmeitu, kurai jaunavās gadījies bērniņš...bez vīra iedomājies tikai, tajā pašā laikā pašas meitai arī, kas gadījies no precēta vīrieša, un steidzams aborts jau ir dienaskārtībā.
Sēdēt baznīcā ar svētulīgu paskatu, blakus savam  pierastajam vīram, un iekārot skaisto priesteri, jo viņi visi ir tik iekārojami.... Tas taču nav nekas, izfantazēt kaislīgu seksu ar simpātisko priesteri grēksūdzes laika.....   Un nav svarīgi, ko viņš tur savā sprediķī runā.
Galvenais nopelt citus, un tā ar vērienu, lai nepamana , ka pašas ģimenes dzīve klibo ar abām kājām. Būt pareizai visās jomās, darīt visu kā jādara, vai vismaz teikt, ka tā dara. Protams, ka  citi nemāk pareizi bērnus audzināt, rozes audzēt, rosolu sagriezt un vēl nez ko. 
Ja vēl šajā rāmītī dzīvotu tikai pašas, bet pa visu vari cenšas tur iestūķēt vīru un bērnus. Pāri vicinot karogu "Manā ģimenē, nekas TĀDS nevar notikt!!!" 
Var gan, un vēl kā var notikt

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Cerīte 5. septembris 2013 11:44 Spotorno

(Y)

vecsprofils 5. septembris 2013 11:20

Turklāt, ko nozīmē piedienības šaurie rāmji. Katram tie rāmji ir savi, tur jau ir tas kodols, ka nevienam nav tiesību vispār spriest par to, cik kuram tie rāmji ir plati vai šauri. Faktiski sanāk tā, ka tie, kuri dzīvo bez jebkādiem saviem principiem un dara VISU iespējamo un neiespējamo ir arī tie galvenākie nosodītāji, jo viņiem nepatīk, ka citiem ir savi principi un personīgais ētikas kodekss. Viņi arī ir tie lielākie liekuļi, jo tieši viņi sūdzās paši par savām pieļautām kļūdām un vaino visu sabiedrību. Tāpēc es uzskatu, ka, ja cilvēks grib nodzīvot laimīgu dzīvi, viņam jābūt kaut kādiem rāmjiem - šaurākiem vai platākiem, bet jābūt. Un tos rāmjus katrs sev nosaka pats tādā veidā, lai par sevis pieļautām kļūdām pārāk plaši atvērto rāmju dēļ nesūdzētos.

vecsprofils 5. septembris 2013 11:01

Katrs cilvēks ir brīvs savos spriedumos ne tikai domās, bet arī mutvārdos, t.i. uzskatu un vārda brīvība. Šajā sakarā jāuzsver, ka nosodīšana nav viens un tas pats, kas negatīvu uzskatu paušana kā sava viedokļa izteikšana. Turklāt, sava viedokļa paušana, kā arī nosodījums var iet roku rokā ar liekulību, bet tā var arī nebūt - nu ne visas, kuras skatās "Mājsaimnieces", nopeļ to utt.!
Ko nozīmē nosodīt? Nosodīt nozīmē nepārtraukti par kaut ko kādam cilvēkam/personu grupai pārmest par viņu izvēli vai rīcību. Uzsveru - nepārtraukti pārmest par kaut ko konkrētu! Savukārt, ja kāds pasaka, ka "kur bija tava galva, kad gulies apakšā tam vazaņķim, kurš tevi pameta", tad tas nav nosodījums, bet gan pamatots aizrādījums vai komentārs, kurš izteikts vietā un laikā! Nosodījums šajā gadījumā būs tad, ja kāds nepārtraukti dienu no dienas redzot to pamesto sievieti censtos ieknābt ar "kāpēc tu tā darīji, nu kāpēc... kas nu tagad būs". Lūk tas jau ir nosodījums.
Tieši tāpēc, manuprāt, pirms "moralizētājus" pasludināt par nosodītājiem un liekuļiem, derētu saprast, ka 1) ne visa izteiktā kritika ir nosodījums; 2) katram ir tiesības izteikt ne tikai pozitīvo, bet arī negatīvo (neparkāpjot pamattiesības); 3) ne visi, kuri izsaka kritiku ir liekuļi un paši uzvedās tā, par ko kādam aizrāda.

Kerstyna 5. septembris 2013 10:24 Noelle

Tas ir pateicīgs temats:D
Mani uz šo rakstiņu paveda divas mūsu pagasta "krietnākās katolietes" , kuras uz veikala stūra apsprieda jauno priesteri,ne jau par garīgo runa gāja:D

Noelle 5. septembris 2013 10:17

Šī tēma lieliski apspēlēta vienā no vieglajiem amerikāņu TV seriāliem "Good Christian Belles" :) Viņi izteikti ironizē par šo virspusējo svētulību un pareizību. :) Jāsaka gan, ka krievu valodā šim seriālam ir iedots vēl trāpīgāks nosaukums - "благочестивые стервы" :)

Cerīte 5. septembris 2013 10:14 Kerstyna

Lasu un pie sevis smaidu-nu,nu-Tu jau ari rīkojies kā piedienas ,jo tagad modē un piedienīgi ir kaut ko tādu nosodīt.Sak-es jau tāda neesmu un nevienu nenosodu.Ha-nosodi gan un nupat ar šo rakstu Tu to izdarīji..Tā ka neesi labāka par citām un būtībā neatšķiries no aprakstītajām.Dīvaini...:D

Kerstyna 5. septembris 2013 09:47 Rebeka

Es par to atceros, kad rakstiņš jau ir ielikts....;)

Kerstyna 5. septembris 2013 09:46

Nekad nesaki nekad, vai ne?

VIT@ 5. septembris 2013 09:38

Mans mīļākais teiciens no krievu filmas un ja vēl to izsteiksmi un seju jūs redzētu kā tas ir teikts "Dzīvē ir iespējams absolūti VISS"!

nosiguldas 5. septembris 2013 09:36

Lai nu kā sievietēm vispār ir raksturīgi, sevi idealizēt, un kas gan var būt labāks kā parakņāties cita dzīvē, es to redzu pēc dažādiem rakstiem. Atļāvos neapdomīgi aizrādīt kādai rakstītājai par komentēšanu un tad nu es dabūju dzirdēt, visu ko par mani domā, galvenais ka pilnīgi nepazīstami cilvēki. Tas būtu mazākais, galvenais, ka sekotājas bija sievietes un bija brīvdienas, rakstu bija apmeklējušas gandrīz 1000 lasītājas , noņemsim rupji 100, kur saruna risijājās ar iesaistītām personām, es un raksta galvenā varone sarunu bija jau sen beigušas, bet situācijas apspriešana turpinājās.Ar ko izdaru secinājumus, ka nav nekā interesantākā kā parakņāties citu netīrajā veļā.

Rebeka 5. septembris 2013 09:34

Ļoti interesanti raksti, vienmēr ar interesi veru vaļā tavus stāstiņus un lasu, bet lūdzu liec arī titulbildes tiem, lai var vieglāk pamanīt rakstiņu rindā. :)

pece 5. septembris 2013 09:25

Ne velti ir teiciens cita aī skabargu ierauga, bet pats savā baļķi neredz - vieglāk ir mācīt citus, nekā sakārtot savu dzīvi....