“Mēs izdegam tad, kad zaudējam līdzsvaru,” par cīņu ar izdegšanu stāsta psiholoģe

Autors: Sieviešuklubs.lv, 2019. gada 19. decembris, 10:36:34
“Mēs izdegam tad, kad zaudējam līdzsvaru,” par cīņu ar izdegšanu stāsta psiholoģe

“Es esmu izdedzis!” ir frāze, kuru dzirdam bieži, kad steidzam pirmssvētku laikā sasniegt visus izvirzītos mērķus – gan paveikt darba pienākumus, gan parūpēties par mājas soli, gan sagādāt skaistus svētkus sev tuvajiem un iegādāties dāvanas. Taču arī ikdienas steigā, nerisinot lielākas un mazākas problēmas, mēs uzkrājam ievērojamu stresa apjomu, kas ātri vien izjauc līdzsvaru prātā un ķermenī, sekmējot izdegšanas sindromu. Kā no tā izvairīties, pārvarēt grūtības un atgūt dzīves līdzsvaru, stāsta sertificēta psiholoģe. 

Izdegšana nenotiek vienā dienā

Raksturojot izdegšanas sindromu, psiholoģe Ilze Dreifelde stāsta, ka tas ir ļoti sarežģīts un ilglaicīgs process. “Tā mēdz notikt, ka cilvēks vienā dienā piefiksē, ka nu jau ir gandrīz izdedzis, taču tas veidojas ļoti ilgstošu laiku. Pēkšņi cilvēks piefiksē, ka negribas vairs neko – iet uz darbu, būt kopā ar citiem cilvēkiem. Savukārt kādam var būt parādījušies jau kaut kādi fiziski simptomi, piemēram, konstants nogurums un depresija vai endokrinoloģiskas - vairogdziedzera saslimšanas,” stāsta Ilze Dreifelde. Virzoties uz mērķi un sastopoties ar izdegšanu, cilvēks nereti padodas grūtību priekšā, taču svarīgi atcerēties, ka tā ir slimība, ko iespējams pārvarēt, lai turpinātu ceļu uz savu sapni. 

Tomēr pēc psiholoģes domām, ne visi cilvēki ir pakļauti izdegšanas riskam. “Parasti, uz izdegšanu raugoties, mēs vairāk skatāmies uz palīdzības profesijām – skolotājiem, ārstiem, policistiem, psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Tās ir profesijas, kurās noteikti ikdienā veidojas attiecības ar cilvēku un bieži tiek sniegta palīdzība,” atklāj  psiholoģe. Nenoliedzami izdegšanai pakļauti ir arī radošo profesiju pārstāvji - tie, kuru ikdiena ir pakļauta individuālai jaunradei, prasmēm un talantam radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, jaunus pakalpojumus, meklēt un rast inovatīvus risinājumus, attīstot intelektuālās izpausmes. Šie cilvēkibieži vien ir pakļauti savu spēku un resursu izsmelšanai. Taču izdegšana var skart jebkuru cilvēku, kurš ir ceļā uz savu mērķu sasniegšanu. 

Visbiežāk izdeg dedzīgie un ideālisti

Izdegšanas sindroms bieži skar cilvēkus, kas ļoti idealizē savus mērķus. Kad ilgstoši šie mērķi netiek realizēti, šis cilvēks nonāk stāvoklī, ko sauc par izdegšanu, jo neredz rezultātu ieguldītajam darbam. Pēc Ilzes Dreifeldes pieredzes, izdeg arī cilvēki, kas pārāk entuziastiski iesaistās jaunās lietās – darba attiecībās, projektos, cilvēciskās attiecībās un jaunu ideju realizācijā. Šādi cilvēki ļoti dāsni atdod savu enerģiju, iegulda darbu un domas, lai viss būtu ideāli. “Apņēmīgie entuziasti ir gatavi investēt dubultā un trīskārši sevi jaunās lietās, viņi iesaistās bez jebkādas piesardzības un ar vislielāko prieku un entuziasmu darbojas. Bet viņi tērē savus resursus dubultā vai pat trīskārši, nepārdomājot spēju robežas. Taču kādā brīdī ķermenim nākas par to atbildēt, jo cilvēks ir par daudz investējis un nav padomājis, kā visu noturēt līdzsvarā,” piebilst psiholoģe. 

“Visvairāk izdegšanai ir pakļauti ideālisti – cilvēki, kas ir gatavi iesaistīties un uzņemties atbildību gan par sevi, gan citiem. Šie cilvēki biežāk saka “jā” nekā “nē”. Bet dažreiz šāds pateikts “jā” ir uz gadiem, ko nevar tā vienkārši nolikt nost. Un tad turpinās šī “jā” teikšana, kamēr cilvēka resursi ir vienkārši izsīkuši,” uzsver Ilze Dreifelde. Tādēļ ir īpaši būtiski apzināties savu spēju robežas un ieklausīties savā ķermeni.  

Neaizmirsti iepriecināt gan prātu, gan ķermeni

Lai nenonāktu līdz tādam stāvoklim, kad negribas iet uz darbu, zūd vēlme satikt cilvēkus vai vēl ļaunāk – sākas jau kādas veselības problēmas, kas jau skar mūsu ķermeni, ir jāiemācās atrast veidu, kā sev palīdzēt nepadoties un turpināt tiekties uz saviem sapņiem. Ilze Dreifelde iesaka: “Cilvēkam ir jāsaprot – kā es tieši šodien sevi varu iepriecināt? Ir svarīgi atcerēties par to, ka savam ķermenim ir jāļauj atpūsties un atgūties no slodzes.” Risinājums tam var būt pastaiga svaigā gaisā, relaksējoša masāža vai pirts, vai tieši pretēji – aktīvas sportiskas aktivitātes, ko katrs izvēlas individuāli, ņemot vērā to, ka katram palīdz relaksēties vislabāk.  

Savukārt otrā lieta, par ko jāpadomā – kā es varu sevi iepriecināt emocionāli? Kādam cilvēkam emocionālu labsajūtu var sniegt kultūra – teātra izrādes vai iemīļota mākslinieka koncerta apmeklējums. Savukārt citiem palīdzēt var daba – pastaiga mežā, gar jūru vai pa kalniem vienatnē vai ar kādu mīļu cilvēku. “Protams, emocionāla labsajūta rodas arī attiecībās ar citiem cilvēkiem, tāpēc nereti prieku var sniegt atkal satikšanās ar kādu draugu vai ģimenes locekli. Ir ļoti daudz un dažādi veidi, kā par sevi parūpēties, tikai katram no mums jāatrod ir sev piemērotākais,” turpina psiholoģe. 

Lai izvairītos no izdegšanas, Ilze Dreifelde iesaka diezgan stingri: “Mainiet kaut ko! Jūs būsiet pamatīgā stresā no tā, ka viss mainās, bet izdegšana noteikti beigsies. Mums katram šādā situācijā jāatrod savs veids, kā atjaunot līdzsvaru dzīvē, bet “atrast” nozīmē “meklēt” un tas ir darbības vārds!” 

Turklāt izdegšana ir tāds process, kurā mēs neļaujam paši sev realizēties, tāpēc, ka baidāmies. Baidāmies no tā, ko citi par to domā, ko viņi teiks un kā tas viss būs. Un tā mēs baidāmies un turam savu sveci zem pūra, kamēr tā izdziest. Tāpēc katram jāatrod savs īstais risinājums izdegšanas sindromam, taču katram jāatceras viens – tuvinieku atbalsts vienmēr ir spēcīgs ierocis cīņā ar problēmām, tāpēc lielisks pirmais solis ceļā uz risinājumu ir dalīšanās ar pārdzīvoto un savām sajūtām, tāpat palīdzēt var arī domubiedru atrašana, pauž speciāliste.

“Mums apkārt ir tik daudz spēcīgu un neatlaidīgu cilvēku, kuri ir pārvarējuši kritienus ceļā uz sava sapņa sasniegšanu un kuru stāsti var kalpot kā iedrošinājums un pamudinājums arī citiem neapstāties pusceļā. Mēs vēlamies mudināt cilvēkus dalīties ar saviem stāstiem, atklājot piedzīvoto ceļā uz mērķiem par spīti visām grūtībām. Mēs zinām, ka mērķu un savu sapņu piepildījumu sasniegšana bieži vien ir smags darbs, gribasspēks un centība. Lai gan nereti izvairāmies no šādu stāstu izpaušanas, jāatceras, ka dalīšanās ar pieredzi var ļoti palīdzēt mums apkārt esošajiem cilvēkiem mirklī, kad viņiem pašiem savā dzīvē jāpārvar grūtības ceļā uz saviem sapņiem,” pauž Gunta Kursiša, Huawei CBG mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā

Novembra beigās uzsākta Huawei zīmola kampaņa “Vissvarīgākais stāsts esi Tu pats”, kuras ietvaros sagatavotas īsfilmas veidā tiks publicēti motivējoši personiski stāsti, lai iedvesmotu cilvēkus nepadoties un tiekties pretī saviem mērķiem. Kampaņas ietvaros šajos stāstos uzsvars tiek likts uz cilvēcīgajām emocijām un grūtībām, kas katram no mums jāpārvar, lai sasniegtu savus izvirzītos sapņus. Vairāk informācijas pieejams šeit: https://consumer.huawei.com/lv/campaign/yourstory/