"Mākonis, kas noēno Tavu dzīvi..."

Kerstyna
Kerstyna 30. septembris 2013 08:23
3051

Tu esi visādi veiksmīgs cilvēks, un Tev nav pārāk daudz, par ko šajā dzīvē sūroties, bet Tu, vienā ne tik jaukā dienā,  pamani, ka Tev sāk nepatikt cilvēki. Nepatīk nekur - ne darbā, ne veikalā, ne tramvajā, pat mājās nepatīk. It kā nekas, reizēm katram , kas tāds var uznākt.  Tomēr šī nepatika mazpamazām saēd ģimenes dzīvi, bērni paliek neredzami, vīrs vai sieva nelaimīgi, un bez vainas vainīgi.
Kad zvana telefons, Tu vispirms apskaties, kas zvana un tikai tad atbildi, Tu paliec arvien cimperlīgāks draugu izvēlē, un ar aizdomām skaties uz iepazīšanās mēģinājumiem. Jebkādas pārmaiņas un jauninājumi Tev uzdzen stresu. 
Trīs reizes apsver, pirms runā par sevi, jo nevar jau cilvēks būt drošs, ka tas kādreiz netiks pavērsts pret viņu ļaunprātīgos nolūkos. Tev vairs negribas iet ciemos un apmeklēt saviesīgus pasākumus, pēc ilgas domāšanas Tu piekrīti paviesoties  tikai pie veciem un sen pazīstamiem draugiem, un arī  tad tikai mazdrusciņ.
Laiku pa laikam Tevi piemeklē panikas lēkmes, Tu paniko par visu - par naudu, darbu, ģimeni, savu veselību, Tevi vajā nāves bailes, paliec nervozs un nesavaldīgs, jo nevari izgulēties.:@ 
Lokāla katastrofa ir jebkādas iestādes apmeklējums, Tu tai gatavojies, un ej ar lielu negribēšanu kārtot sasāpējušos jautājumus, un  tikai tad, kad ir izsmelti visi aizbildinājumi - "kāpēc nē".
Internetu un tajā notiekošo sāc uztvērt ļoti nopietni, virtuālās dzīves notikumus sāc uztvert kā līdzvērtīgus realitātei, virtualitātes sagādātās ciešanas Tu uztver pārāk personīgi.
Arvien grūtāk atslēgties no problēmām un atpūsties. Tu meklē vientuļas vietas bez cilvēkiem, dod priekšroku vientulībai.
Tava privātā dzīve brūk un tirkšķ pa visām vīlēm, Tu saproti, ka viss ir pagalam, bet neko izdarīt nevari, tikai noskatīties, kā Tavi bērni no Tevis norobežojas un otrā puse sāk veidot citas attiecības....
Kas ar Tevi ir noticis?   It kā nekas tāds - veiksminieku sērga "Sociofobija" - bailes no sabiedrības.
Sociofobija parasti ir pārpilnības, nevis trūkuma sekas, tā  var piemeklēt jebkuru salīdzinoši veiksmīgu cilvēku, mirklī, kad viņš ir cietis kādu neveiksmi. Cilvēks vienkārši nevar atkopties no trieciena,  un grimst arvien dziļāk baiļu un šausmu purvā - sociofobijā, no kura var maldīgi  paglābties tikai sociālajā izolācijā.
Šo stāvokli var viegli sajukt ar depresiju, bet sociofobija ir ārstējama tikai ar savu domu spēku, depresiju, ja tai nav sadzīvisks raksturs, ārstē ar medikamentiem.
Ar sociofobiju var tikt galā tikai tad, kad ar to sirgstošais var skaidri un gaiši pateikt - mana problēma ir sociofobija, tas ir tāpat kā ar alkohola atkarību, mirklī, kad cilvēks atzīst un nosauc problēmu vārdā, sākas problēmas atrisināšana. 
Sociofobi ar lielām grūtībām spēj nonākt pie problēmas saukšanas vārdā. . Viņi skaidro savu stāvokli ar nogurumu, hronisku stresu, neveiksmju periodu, kas tūlīt beigsies, slēpjas aiz apgalvojuma - visi tā dzīvo, un uzskata sociofobiju par kaunpilnu diagnozi.
Kad lasīju materiālus par šo tematu , es sapratu, ka pati arī esmu drusku sociofobe, bet es to varu nosaukt vārdā, tad jau ar mani tik ļauni vēl nav. 
Ceru, ka ar jums arī nē (flower)

 

 

Blogo Sieviešu klubā un laimē Sebamed dāvanu komplektu

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 1. oktobris 2013 08:28 Nikte

Nav tik ļauni...., droši vien, ka nav tik ļauni :)

Nikte 30. septembris 2013 18:09

Izlasīju līdz pusei un man sāka likties,ka man tas viss ir.. :D tāpēc tālāk nemaz nelasīju!:X

Kerstyna 30. septembris 2013 09:13 lotte

Veģetatīvā distonija, neirocirkulārā distonija... tas jau ir cits stāsts....

lotte 30. septembris 2013 08:53

Man sākumā likās, ka tā ir veģetatīvā distonija :)