"Kad mēs vēl mīlējām viens otru..."

Kerstyna
Kerstyna 10. septembris 2013 08:41
2103

........kad mēs vēl mīlējām viens otru, es cēlos septiņos no rīta, lai sagatavotu Viņam īpašas sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu. Vienmēr atcerējos, kas Viņam garšo un kas nē, man tas nebija grūti. Viņš atcerējās kādi nieki un ziedi man patīk, Viņam tas nebija grūti.
Tad, kad Viņš nāca mājās, mēs ar bērnu devāmies viņam pretī, lai ātrāk atkal satiktos. Viņam tas patika un man arī...
Es biju greizsirdīga uz viņa kolēģēm, un mulsu sastopoties ar viņa draugiem - nezināju, vai viņu acīs esmu gana laba viņu draugam.
Man patika rūpēties par viņa lietām - gludināt kreklus un mazgāt zeķes. Atturējos no jebkādiem kontaktiem ar citiem vīriešiem, pat pa draugam neļāvu apkampt... Jā, un es nesmēķēju... gandrīz nemaz.
Un tad Viņš reiz aizgāja..... Pilnīgā frustrācijā nosēdēju, liekas, diennakti. 
.......kad mēs vairs viens otru nemīlējām, es pārstāju gatavot Viņam sviestmaizes.... Reiz es nepajautāju Viņam - kurp viņš dodas un kad būs mājā, jo man bija vienalga. Es pārstāju Viņu saukt vārdā, arī domās, Viņš bija tikai  Viņš.
Man negribējās tad  iet mājās, staigāju pa parku un ielām, vēroju cilvēkus, un reiz es viņu uzrunāju uz - Jūs. Ak, tas bija toreiz, kad Viņš pirmo reizi neatnāca mājās nakšņot. Es teicu, ka tik vienaldzīgi pret manām jūtām var izturēties tikai garāmgājējs, ne savējais.  Es sāku smēķēt....
Kad Viņš aizgāja otro reizi, šoreiz uz visiem laikiem - es par to aizmirsu jau pēc stundas.
Mēs bijām izdarījuši tik daudz nepiedodami - nelabojama viens otram, ka... trešās reizes vienkārši  nevarēja būt ......


Papildini mūsu draudzīgos Sieviešu Kluba pulkus! Atver arī SAVU blogu!


Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kerstyna 11. septembris 2013 07:51 Ivetta

Dzīvē viss esot cikliski, bet tā kā dzīve virzās pa spirāli uz augšu, tad nonākt tieši tādā situācijā vairs nav iespējams...

Ivetta 10. septembris 2013 21:55

Man pēc tāda dzīves apraksta ienāca prātā tas, ka šī situācija asociējas ar mēness cikliem... Sākums kā augošs mēness līdz tas ir pilns...līdz mēness sāk dilt un te velkas paralēles ar to, ka viens no otra atsvešinās... Vienīgi kurā brīdī skaitās jauns mēness? Vai pēc dilstošā? Ja tā, tad reāli dzīve veidojas bez maz vai pēc mēness ciklu iespaidiem...
Nekad par to tā neaizdomājos, bet momentā kaut kas atsūtīja prātā šo domu...

Nikte 10. septembris 2013 11:55

Novēlu visām,lai nekad tā nenotiek! Lai mēs pēc 30 gadu kopdzīves vēl skatītos viens uz otru ar mīlestības pilnām acīm (inlove)

Linduchy 10. septembris 2013 10:15

Ļoti patiesi uzrakstīts (Y)(F)

Rebeka 10. septembris 2013 09:39

Izlasot, atliek vien nopūsties .... tā nu gadās, ir redzēti šādi gadījumi visai bieži... :(

VIT@ 10. septembris 2013 09:17

Skumīgs stāsts, bet cik patiess... un dzīvē taču tā notiek ļoti bieži.. sākums, agrās brokastis, vēlie brīvdienu rīti, pēc tam nekas no tā.. pat skarbi vārdi.. man jau vispār liekas, ka skarbi vārdi ir attiecību beigu sākums (es domāju, tādu nopietnu lamāšanos, pat roku palaišanu, otra noniecināšana)