"Jo vairāk mīnusu es sevī atklāšu, jo vairāk iespēju man būt labākam"

LosOjosVerdes
LosOjosVerdes 20. marts 2016 16:59
2324

Runā, ka labais vairo labo, un sliktais-slikto. Un vēl runā, ka pasacīts vārds atpakaļ nav paņemams. Un ka runāšana ir sudrabs, bet klusēšana-zelts. Tāpat mums, latviešiem, ir parunas, kas vēsta, ka skabargu cita acīs redz, bet baļķi savējā-nemaz. 

Šis ir stāsts par paškritiku, par sevis slavēšanu, par robežu noteikšanu un spēju pieņemt citādo.

Manuprāt, esmu inteliģenta sieviete, kas itin bieži apmeklē saviesīgus pasākumus, ik pa laikam izdodas baudīt gan vietējo, gan viesmākslinieku koncertus, izrādes, tāpat mīlu iepazīt man pilnīgi nezināmas lietas un vietas, apemklējot izstādes, paceļojot pa neredzētām vietām utt. Tas viss mani pilnveido, ļauj aizpildīt daudzos zināšanu robus, veido manu gaumi, palēnām pārvēršot arī skatījumu uz pasauli. Vismaz man tā šķiet. Es mācos pieņemt dažādo, tik tiešām akceptēju, ka cilvēki ir dažādi, ka darbs, ko viņi dara, ne vienmēr man būs izprotams, kaut arī centīšos to izzināt. 

Taču, taču! Es ciest nevaru amatierismu! Ciest nevaru diletantismu! Es, iespējams, esmu ļoti konservatīva, taču no tiesas uzskatu, ka, prasot naudu par savu pakalpojumu, tam ir jābūt 100% nostrādātam, bez atlaidēm un pielaidēm. Protams, protams, mākslinieks jau pats var uzskatīt, ka viņš visu dara pareizi, ar pilnu atdevi utt., bet taču jābūt kādai paškritikas devai arīdzan. Kāpēc "mākslinieks" savu skatītāju uzskata par muļķi? Kāpēc atļaujas principā izrādīt necieņu?Piemēram, vai friziere, kas matus nogriezīs ne līdz galam, bet "tā pa pusei", jūs apmierinās? Vai taksometra šoferis, 10 km vietā pavedis jūs 2 km, izsēdinās no auto laukā, jums liksies normāla parādība? Taču nē, bet, redz, "lielie mākslinieki", kas iznāk uz skatuves un domā, ka ar to pietiek, lai viņiem aplaudētu, ir pilna Latvija. Visbēdīgākais, ka tautai tas pat ir pieņemami. Tauta sajūsmā lauž krēslus, aplaudē un spiedz, un tā rodas zvaigžņu slimības, kas pat pārslimotas netiek. 

Es negribu nevienu saukt vārdā. Kādam absolūti mans viedoklis pat nebūs pieņemams. Kāds mani sauks par snobu vai iedomīgu kundzīti, vai padomās, ka es galīgi nedzīvoju laikam līdzi. Lai! Bet es nudien neuzskatu, ka man būtu jāsamierinās ar mazumiņu. Ar cilvēkiem, kas nodarbojas ar profesionālu amatierismu, tikai, redz, naudu par to neaizmirst iekasēt. Visiem nav jāmīl klasiskā mūzika. Arī tautas mūzika, arī šlāgerītis var būt skaists un kvalitatīvs, ja to spēlē cilvēki, kas pārzina gan savu mūzikas instrumentu, gan spēj nodziedāt melodiju pareizi, gan savu muzicēšanu (?) uzskata par darbu, ne tikai peļņas avotu. Visiem nav jāizprot pasaulslaveni mākslas darbi, nav jāpieņem modernie risinājumi gleznošanā ne tikai uz rāmjiem, taču, ieejot izstādē, nedrīkst rasties sajūta, ka šis ir jau redzēts, ka skaties uz copy-paste vai ka mākslinieks tīšām sarīkojis nekārtību, jo cerējis, ka apmeklētājs, meklēdams atbildi zem haotiskuma un neatradis to, vainos pat sevi.  Ne visi pieņems Oskara balvas saņēmuša kinorežisora skatījumu, bet neviens, skatoties arī jebkuru citu kino vai pašmāju seriālu, nedrīkst sajust, ka viņš skatās ko iestudētu, ka ainas ir mākslīgas, ka aktierdarbs ir vājš, ka tērpi un dialogi  neatbilst laikmetam, kas it kā tiek attēlots. 

Es neesmu profesionāle nevienā no minētajām jomām. Tāpēc ik pa laikam sev pārmetu, ka vispār atļaujos ko kritizēt, jo, iespējams, nesaprotu. Bet es saprotu, ka nedrīkst haltūrēt! Es saprotu, es redzu atšķirību starp tiem, kas ir pelnījuši uzslavas, cieņu un apbrīnu, un tiem, kas tās ir izubagojuši, uzstājoties tv šovos, gozējoties žurnālu lappusēs un esot pazīstam ar vajadzīgajiem cilvēkiem. 

Mans sašutums un skumjas jau ir par amatierismu ne tikai mākslā, kultūrā, bet vispār dzīvē. Manuprāt, lai kļūtu par profesionāli kādā jomā, ir jāmācās jau no bērna kājas (vsimaz mūzikā, sportā u.c.), nepārtraukti jāpilnveido sevi, jāinteresējas, jālasa un jātrenējas. Nevar pateikt sev, ka nu gan esmu gudrs un man neko vairāk nevajag, tik nāciet un klanieties man! Diemžēl daudzi  jau no bērna kājas tiek nepareizi virzīti, ļaujot kāpt uz koncerta skatuves, kad bērns tai vēl absolūti nav gatavs. Nu nevar likt sevī klausīties, ja neesi iemācījies skaņdarbu. Ir jādod tam cilvēkbērnam saprast, ka, ja neizdarīsi savu darbu, zvaigžņu stundas nebūs. Jāļauj bērnam saprast, ka tas ir tāpat kā sūtīšana uz, teiksim, matemātikas olimpiādi,- nekādi tur nenonāksi, ja nepratīsi pat reizrēķinu.

Tā ir elementāra cieņa pret savu klausītāju, skatītāju, kas ir atvēlējis laiku un naudu, lai ierastos uz kādu pasākumu. Es, protams, tik smalki neatceros '80.gadus, 70. vispār vēl nebiju dzimusi, bet man šķiet, ka toreiz "zāle patiesi bija zaļāka",  jo nenācās klausīties visādus pašiedomātus ķēmus (es, protams, atvainojos pa tādu salīdzinājumu, bet pagājušajā nedēļā man patiesi šādu indivīdu nācās redzēt, kur vienīgais, ko varēju pateikt, bija "cirks aizbrauca, klauns palika"). Toreiz tā atlase, šķiet, bija pareizāka, varbūt nežēlīgāka, toties man kā skatītājam, klausītājam dzirde un gaume netika bojāta, jo šobrīd patiesi ir aizdoma, ka lielai tautas daļai šādi mākslinieki ir pat visnotaļ pieņemami un atbalstāmi. 

Zinu, ka mēs balsojam paši ar savu maku, apmeklējot vai neapmeklējot kādu pasākumu, un tomēr man būtu tāda naiva vēlēšanās, kaut ļautiņi, kas sevi, savu "mākslu" pārdod par naudu, spētu paškritiskāk izvērtēt. Tas nenozīmē, ka sevi jānoniecina, bet kaut kā jāspēj tomēr savu izglītību un prasmes sabalansēt ar paštīksmināšanos un vēlmi paspīdēt kaut brīdi.

Šo rakstu iesāku ar tiem citātiem, jo ilgi esmu domājusi par to, vai vispār vajag, vai man ir tiesību izteikties par šo, vai tas ko mainīs (protams, ka nē:D), bet man tomēr šķiet, ka visam patiesi ir robežas. Ja, piemēram, nakšņošanai rezervēju kempinga mājiņu par 20 eiro, loģiski, ka neprasīšu pieczvaigžņu viesnīcas ērtības, bet minētās gultas vietā ieraudzīt netīru cisu maisu būdas vidū arī nebūt godīgi (ja vien tas nav minēts aprakstā:D). Tāpat ir ar māku spēlēt: ja minēts, ka tiks spēlēta vijole, bet tā vietā pa to pāris reižu tiek uzvilkta griezīga skaņa, tad jūtos apkrāpta, un tur vairs nav runa par kvalitāti vien. Ja tiek pieteikts, ka tūlīt tiks izdota nu jau slavenās pašmāju autores kārtējā grāmata, tad gribu lasīt vairāk par teikumu savārstījumiem 3.klases  un sadzīves līmeņa miksējumā.

Es mācos, mācos pieņemt savādo, savādāko, neierasto un tādējādi interesanto, tomēr nepavisam negribu atbalstīt pašmāju darinājumus, kas neatbilst nekādai profesionalitātei.

P.S. Nosaukumā minēto citātu ik pa laikam dzirdu no kāda pedagoga. Ticiet, tas strādā:)

 

Foto no interneta

 

Beztēmas konkurss blogerēm

20151008140647-14371.jpg

Zvaigzne ABC moto ir: “Labas grāmatas – gudrāki lasītāji!”.


 
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
VesmaSk 21. marts 2016 11:11 pece

Nu savulaik Eolika bija tik populāra, ka ciema tantuki būtu gatavi pat fonogrammu klausīties, lai tik Rajecku dzīvajā redzētu.:D Un priecīgi vēl, ka uz tādu lauku nostūri vispār kāds atbrauc.

pece 21. marts 2016 09:30 VesmaSk

Par Eolikas biļetēm es pat VIDam pasūdzējos, bet vai tad no tā kas mainījās. Ne tak!

Man atbildēja, ka varbūt tikai mana biļete bija kreisa!

VesmaSk 21. marts 2016 09:21 pece

Piekrītu par to balsošanu ar saviem maciņiem. Ir aitas - būs cirpēji. Paši vien uzturam tos haltūristus, jo nevienam nav dūšas tos "profesionālos amatierus" konkrēti vārdā nosaukt un kritizēt. Tā vietā aprobežojamies ar vispārēju paburkšķēšanu.:)

LosOjosVerdes 21. marts 2016 07:22

P.S. Un zinu, ka daudzi bija kaifā tajā koncertā, ko min pece, tā vienmēr ir. Un tādos brīžos ir vēlme, kaut es arī būtu kaut uz mirkli tik "vienkārša":D Bet, ja nopietni, te ir runa par ļaužu prasībām, sapratni, attieksmi arī pret sevi utt.

LosOjosVerdes 21. marts 2016 07:19 pece

Aleluja:D
Jo nav jau runa par to, vai patīk vai nepatīk. Piemēram, Šimkus daudziem nepatīk, bet tas nenozīmē, ka saukšu viņu par iedomīgu, amatierisku ķēmu (man gan viņa spēle ļoti patīk). Vai Pauls-viņa mūzika var iet un var neiet pie sirds, bet vai viņš haltûrė uz skatuves? Neesmu nevreizi manījusi. Viss, ieskaitot korektu biļešu pārdošanu, liecina par cilvēka attieksmi pret savu klientu, klausītāju, skatītāju.

pece 21. marts 2016 07:09

Man pašai un šķiet arī autorei viena no netīksmēm ir saņemt no profesionāļiem amatieru līmeņa pakalpojumu. Man nav nekas pret amatierteātriem, bet eju uz to izrādēm, es negaidu augsta līmeņa tēlojumu, savukārt, ja eju lielo profesionālo teātru izrādēm, es sagaidu attiecīga līmeņa tēlojumu.

Viena no manām lielākajām vilšanām savā laikā bija Eolikas koncerts mazpilsētā - sākot ar nereģistrētu biļešu tirdzniecību pirms koncerta, beidzot ar haltūru uz skatuves .....

Savukārt, ja eju uz zaļļumballi, ko spēlē ansamblis xx, tad es gribu, lai šamie arī spēlē, nevis 2 dziesmas nospēlē un 1/2 stundas pauzi.....

Protams, par visu balsojam ar saviem maciņiem, bet reizēm pirms tam nav iespējams izvērtējums.

Par "žurnālistiem", rakstiem, īpaši netā, un runāšanu/uzvedību TV labāk diskusiju nesākt - varu uzcepties uz līdzenas vietas. :D

VesmaSk 20. marts 2016 20:34

Bet vispār jau negribas ne ar vienu kasīties, īpaši ja zinām, ka nāk pilnmēness.:D Un pateikšu, kā es to redzu - man var nepatikt kāds vai kaut kas, bet tas var būt tikai subjektīvi, citiem var patikt. Bez tam, kas gan būtu profesionālisms bez amatierisma? Nebūtu, ar ko salīdzināt.

VesmaSk 20. marts 2016 20:23 LosOjosVerdes

Tu tik šausmonīgi tieši uztver manus komentārus. Es jau neteicu tev iet sevi operēt. Manuprāt, te par teātri/koncertu tika runāts? Un iepriekš jau teicu - nekrīti galējībās, pirms ko iegādāt, painteresējies par atsauksmēm. Par tiem pašiem ārstiem daudz informācijas var atrast. bet, no otras puses, ja tev nulle sajēgas no ārstēšanas, kas gan tu par speciālistu, lai kritizētu kādu? Es uzskatu, tā īsti var kritizēt un nolikt tikai to, ko tu pārzini līdz mielēm. Citādāk tas būs vien tādā -"viena tante teica" līmenī. Bet, ja, tev taisnība, es, atšķirībā no tevis, neesmu tik daudzpusīgi izglītota, lai kritizētu to, ko nepārzinu. Visu cieņu, ja tu esi tik kompetenta.

LosOjosVerdes 20. marts 2016 20:17 VesmaSk

Nepiekrītu! Diezgan primitīvi,jo tikai tāpēc, ka es, piemēram,neprotu sevi izoperēt, neļaušu sevi graizīt tam, kas savus iepriekšėjos pacientus neuzmanības dēļ pie Dieva aizsūtīja.v Vai tikai tāpēc, ka pati neprotu franču valodu, ļaušu to mācīt cilvēkam, kas to dara ar apšaubāmām metodēm. Nē, tā nedrīkst uz lietām skatīties. Man viss, lai to kritizētu, pašainav jāprot.

VesmaSk 20. marts 2016 20:12 LosOjosVerdes

Labi gan, ka es varu atļauties neiet uz pasākumiem, kas paciešami kā zobu sāpes.:D Bet piekrītu savai draudzenei, kura reiz uz manu drausmīgio eirovīzijas dzietātāja kritiku pateica - "Ja esi tik gudra un zinoša, tad ej un dziedi viņa vietā. Bet, kamēr tu neej un viņa vietā nodziedāt nevari, tikmēr - samierinies!" Eh, tik ļoti viņai bija (un ir) taisnība!

LosOjosVerdes 20. marts 2016 20:10 VesmaSk

Pilnīgi pareizi viss, ko raksti. Man patīk lauku amatierteātri, bet viņi sevi tieši tā arī dēvē, ta%u ja tādā pašā līmenī spēlētu Nacionālā teātra aktieri, Tev tas šķistu pieņemami un būtu ar mieru par to maksāt naudu? Par to jau arī runāju, ka sevi par profesionāliem māksliniekiem dēvē tie,kas tādi nemaz nav. Jā, protams, var izlasīt atsauksmes utt., bet tas jau nemaina lietas būtību. Un ir vietas, kur vienkārši ir jābūt un jāpiecieš kā zobu sāpes.

VesmaSk 20. marts 2016 20:07 LosOjosVerdes

Nu nav tā kopaina tik slikta, mēs esam tik raibi, tik dažādi un vai gan man ir tiesību nosodīt kādu, kuram patīk kaut kas savādāks kā man? Katrs ir ar citādu gaumi un citādu skaistuma izjūtu un neviens jau nespiež man pirkt to, kas man nepatīk.

VesmaSk 20. marts 2016 20:04

Nu izlasīju vēlreiz un atkal nesapratu - kāpēc amatierisms ir slikts? Tad jau visi mazie amatierteātri ir pār žogu metami un nav atbalstāmi? Un kā ar tiem, kuriem patīk tas amatierisms? Bez tam - par gaumi taču nestrīdas - vienam patīk šlāgeri, otram klasiskā mūzika. Bez tam, pirms apmeklēt kādu pasākumu, var taču tsauksmes izlasīt, tajā pašā Googlē pameklēt. Ja tu ko pērc, tevvi taču neviens nespiež pirkt nekvalitatīvu preci, lai kas tā būtu - pasākums, adījums, friziera pakalpojums vai kas cits. Paskatoties interneta sludinājumus rokdarbnieču lapās, šķiet, ka puse Latvijas ir akla un otra puse dīvaina, ja kaut ko tādu pērk, bet ir taču, kam patīk tā greizi noadītā zeķe absolūti tizlās krāsās, bet tizlas tās droši vien ir priekš manis, kādam tās liekas skaistas.

LosOjosVerdes 20. marts 2016 20:00 VesmaSk

Es neapvainojos, nav vairs tāds vecums. Jau rakstīju, ka nevienu konkrēti apspriest negrasījos. Kopaina Latvijā.

VesmaSk 20. marts 2016 19:57 LosOjosVerdes

Bet pārlasīšu vēlreiz, ja nu esmu ko palaidusi garām?

VesmaSk 20. marts 2016 19:56 LosOjosVerdes

Nesaprotu, par ko tu apvainojies un uzmet lūpu, jo es īsti neizpratu, par kuru priekšnesumu/daiļdarbu/izrādi ir runa. Nezinot konkrētu izpildītāju, tas ir tas pats, kas šaut tumsā aizsietām acīm. Viedokli tavu saprotu, bet par ko tieši tas ir, nesaprotu.

LosOjosVerdes 20. marts 2016 19:53 VesmaSk

Jau iepriekš esmu Tev teikusi, ka visiem nav dots. Un es saprotu, ko vėlējies pateikt, šādu viedokli gaidīju no kāda, jo arī starp mums, kā redzam, ir tā daļa tautas, kas ļaujas muļķoties. Domā, ko un kā vėlies-Tavas tiesības!

VesmaSk 20. marts 2016 19:48

Ā, um, manuprāt, nevis mīnusu, bet mīnusus - jo vairāk es sevī atklāšu ko? (nevis kā?)

VesmaSk 20. marts 2016 19:32

Tā īsti neizpratu, par ko autorītei cepiens.:D bet grafoloģijas nodarbībā, kurā skolotāja lika uzrakstīt katrai 10 savas labās īpašības, viņa ar treknu vilcienu izsvītroja manu paškritiku un pieteica, ka šo ni un ni nevajag savajās labajās īpašībās ieskaitīt.ROFL

pece 20. marts 2016 17:57

Tā viš'i - nākas rūpīgi izvērtēt ko apmeklēt, ko skatīt, ko lasīt..... Tiesa, tāpat reizēm nākas iegrābties uz haltūriskiskiem pasākumiem, kur uzstājas visiem zināmi, pazīstami mākslinieki. Skumji par attieksmi.....

Kerstyna 20. marts 2016 17:35

Nu Tu, es, citas... esam no cita gadsimta :) Tagad citi laiki, citi tikumi. Tāda ir dzīve. Es arī par Tevis cilātajām lietām reizēm esmu domājusi,

LosOjosVerdes 20. marts 2016 17:28

Virsrakstā ieviesusies kļûda-mīnusus vietā jābūt mīnusu. Lūdzu, izlabo, redaktorīt!
Un te būtu vietā runāt arī par žurnālistu profesionalitāti, kad brīžiem ir grūti pat temstu saprast iztrūkstpšo pieturzīmju un visnotaļ interesanto teikuma konstrukciju dėļ:D