...es esmu ar sevi...

Aggie
Aggie 8. septembris 2010 16:24
654

 

Mana ikdienas dzīve ir tik piepildīta, ka nav pat laika ieslēgties sevī. Darbs pie vīra, sava darba vieta, bērni, māja, saimniecība, personiskās aktivitātes... utt. Varētu uzskaitīt arī visu pa sīkumam bezgalīgi.  Dzīve vienā skriešanā... izņemot...

 

...izņemot pirmdienas, kad mans lielākais puika atrodas peldēšanas treniņā. Es tad apsēžos skatītāju tribīnēs, uzlieku austiņas, lai klausītos MP3, kurā atrodas man sirdij vistīkamākās dziesmas. Un vēl, es tad arī tamborēju.

 

Tai brīdī es ieeju citā realitātē... Es nedzirdu svilpes saucienus, es nedzirdu trenerus, es nedzirdu ūdens šļakatas....

 

Manī raisās tūkstošiem domu. Es domāju par pagātni... par to, kas bija, bet varēja arī būt savādāk, ja vien... Es domāju par nākotni... kā būtu, ja būtu... Es domāju par cilvēkiem... kas bija, ir un būs... Es varu arī vienkārši ieslīgt fantāzijās...

 

Domas izraisa emocijas. Man var parādīties asara acīs. Es varu arī pie sevis plati pasmaidīt. Un mani pat neuztrauc tas, ka blakus man sēž citi vecāki un to varbūt pat pamana. Es esmu ar sevi...

 

Tas, kas ar mani tajā stundā notiek, nespēju kontrolēt, viss notiek pats par sevi.

 

Un viss tas tiek ietamborēts manos darbos.

 

Viena stunda sev, viena stunda savai dvēselej!

{smallpic:2}

 

 

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
rudace 9. septembris 2010 18:29

agy, tavuprāt domas neatstāj "nospiedumus" uz lietām?

Aggie 9. septembris 2010 00:39

...man mācīja to pašu, bet ir atšķirība starp slikto garastāvokli un to stāvokli, kad tu nekontrolē savas domas...
...es kā paņemu tamborējumu rokās un sāku knibināties, apkartējā pasaule vienkārši pazūd...
...un ja pa galvu šaudās ne tās domas, tas nav slikts garastāvoklis...

smukaa 8. septembris 2010 23:56

Mana ome maaciija,ka nedriikst adot vai tamboreejot buut slikts garastaavoklis,jo tad tu ietamboree sliktu energjiju taas lietas sanjeemeejam..

aranza 8. septembris 2010 23:34

es jau labu laiku savam vīram dīcu Ipod, jo mūzika ir mana dzīve. Tā spēj uzlabot garīgo pāris minūtēs. Manā dzīvē reiz bija periods, kad vienkārši staigāju viena pati ar salādētu mīļāko mūziku mobilajā un, lai arī tas nebija labākais periods manā dzīvē, es to izdzīvoju, visas sajūtas... Gaidu savu dzimšanas dienu oktobrī ;)

Aggie 8. septembris 2010 18:12

...man nav gadījies tā, ka būtu viss jārda ārā, bet kādu fragmentu vai rindu gan... bet galvenais jau ir galarezultāts, es ļoti relaksējos rokdarbos... un tā arī ir, kad kaut kas slikts ir bijis domās, tad ari ir pieļautas kļūdas... un tāpēc man ļoti patīk tamborēt, ka nav jāuzlasa n-tie valdziņi, lai izlabotu kļūdu...

8. septembris 2010 16:55

Un, kādi pēc tam ir tavi tamborējumi??? Vai nav tā, ka atkarībā no emocijām, gadās, ka tie ir jāārda ārā....man tā vienreiz bija ar adītu džemperi...... adīju un pa galvu maisījās ne tās labākās domas, džemperis (daļa no tā) uzadījās šķībs:)