Latvijas jauniešu veselība uz Eiropas fona ir kritiska, un nākas uztraukties, kas ar viņiem būs jau pēc dažiem gadiem.
Foto: Flickr.com/amy.spanos.
Dārgs dzīvesveids
Latvijā ir salīdzinoši augsta jauniešu mirstība.Visbiežākais jauniešu nāves cēlonis ir transporta nelaimes gadījumi – 26 procenti no visiem nāves cēloņiem šajā vecuma grupā, otrajā vietā ir pašnāvības – 15 procentu.
Tikai 2008. gadā vien pašnāvību izdarījuši 46 jaunieši. Abu dzimumu jaunie cilvēki daudz smēķē, apreibinās ar alkoholu, mēģina un lieto atkarību izraisošas vielas, neveselīgi ēd, maz sporto. Neapšaubāmi, šāda dzīvesveida dēļ pieaug izmaksas veselības budžetā, nodrošinot ārstēšanu, izmantojot konferences materiālus, informē Dace Zaldāte, biedrības «Papardes zieds» sabiedrisko attiecību speciāliste.
Rīgas P. Stradiņa universitātes lektore Anda Karnīte savā prezentācijā atklāja, ka viens seksa partneris pēdējā gada laikā ir bijis tikai 65 procentiem aptaujāto 15 līdz 24 gadus veco jauniešu. Visbiežāk HIV infekciju atklāj jauniem cilvēkiem. No 1998. līdz 2006. gadam regulāri smēķējošo (vismaz reizi nedēļā) 13 un 15 gadu vecu zēnu īpatsvars samazinājies no 25,6% līdz 20,1%, bet šā paša vecuma meiteņu (no 1991. līdz 2006. gadam) vidū līdz 15 gadu vecumam pieaudzis četras reizes. Katru dienu pīpē 14 procentu sieviešu un 31% vīriešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Tikai puse jauniešu vēlētos smēķēšanu atmest.
Uzsvērts, ka pīpē 20,5 procenti grūtnieču vecumā no 15 līdz 19 gadiem.
Tas liecina gan par smēķēšanas ietekmes nezināšanu, gan vieglprātīgu attieksmi pret gaidāmo bērnu. Kādu no alkoholiskajiem dzērieniem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lieto 21,2 procenti zēnu un 16,8 procenti meiteņu. 13 līdz 15 gadu vecumā visbiežāk lieto alu (zēni – 14,2%; meitenes – 6,4%) un alkoholiskos kokteiļus (zēni – 10,4%; meitenes – 11,2%).
Daudz mazu problēmu
«Visam, ko indivīdi dara vai nedara, cēloņi ir galvā. Turklāt nevaram gaidīt, ka jaunā paaudze būtiski mainīs savus ieradumus un attieksmi, ja pieaugušie nemainīsies,» tādu viedokli pauda Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» direktors. Viņš uzsvēra, ka nav vienas lielās pamata problēmas, kuras atrisināšana visu sakārtotu. Katrā jomā ir daudz mazu problēmu, un katra prasa pareizu lēmumu pieņemšanu. Demogrāfu prognozes liecina, ka zemās dzimstības dēļ no pašreizējiem 1,3 miljoniem latviešu 2050. gadā būs palikusi puse, bet 2100. gadā latvieši būs vairs tikai 200 – 300 tūkstoši, un šajos aprēķinos pat nav ņemtas vērā migrācijas tendences pēdējos gados. Tādi ir Arņa Kaktiņa atzinumi.
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dagnija Staķe ieteica ar konferencē publiskotajiem faktiem iepazīstināt Saeimas deputātus. Ikvienam politiķim būtu jāizprot satraucošā situācija jaunatnes veselībā. Konferencē izskanēja nepieciešamība turpināt diskusijas par veselības izglītību un par veselības mācības kā atsevišķa priekšmeta atjaunošanu skolā, kā arī pašvaldību finansētos bērnu un jauniešu centros attīstīt veselības veicināšanas virzienu.
FAKTI
No 13 līdz 20 gadu vecumam 22% jauniešu ir pamēģinājuši lietot marihuānu vai hašišu, 11% to lietojuši vairākkārt. Pēdējā gada laikā marihuānu vai hašišu lietojuši 14%, pēdējā mēneša laikā – 5% skolēnu.
Viens seksa partneris 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu vidū pēdējā gada laikā bijis 65%, divi līdz trīs partneri – 21%. Zēnu vidū – viena seksa partnere bijusi 55%, bet 28% bijušas divas trīs.
Tikai aptuveni 50% no 15 – 24 gadus vecām jaunietēm atzīst, ka par reproduktīvo veselību un dzimumattiecībām ar viņām runājuši vecāki. Jauniem vīriešiem šis skaitlis ir 35%.
Avots: tvnet.lv/ Bauskas Dzīve
Sieviešu Kluba diskusijai:
