Zaļie gājieni uz veikalu.Stāstu laiks.

hiperkeri
hiperkeri 11. aprīlis 2016 09:23
1635

Labrīt!

Ārā saule, viss apkārt zaļo un zied,tik tiešām sauc pēc kaut kā `zaļāka` arī no manis:) Un vēl,Signes Meirānes Instagrama bildītes- tur salāti tiek pacelti nākamajā līmenī:D Tas prasa jau nākamo gājienu uz tirgu pēc zaļumiem,redīsiem,rītu virtuvē pie manas maizes(turpinājums manam alerģiju stāstam,normālas maizes es vairs nevaru ēst un,ja noraujos un apēdu- pati vainīga) cepšanas un viss notiek:)

es laikam pēdējā laikā vairs nespēju sakoncentrēties uz viena konkrēta temata:D

Koncentrējies,Kero!!

Labi. Nu tā aizsākas sakne domām par veikaliem.

Manas saimniecības veikalu gājieni parasti tagad sākas ar labu sagatavošanos(pirms 3 nedēļām tik sāku uzsūkt informāciju un jau vairāk pirms nedēļas sākām uzsūkto realizēt dzīvē,jo es izbrīvēju laiku,lai pieķertos pie rokdarbiem- otrreizēji izmantoju kādu savu galdautu,kas pārāk ilgi sēdēja dīkā,un pašuvu veikalu maisiņus dažādos izmēros)- ja iešu uz veikalu,tad jāsastāda saraksts

(pārsvarā jau tāpēc,ka es esmu `ūūū,man šito vajag! ooooo- paskaties- eu,šito ņemam? Bet šito līdzi,jo tas piestāv tam...` nē! Nekāds domāšanas process,kamēr esmu veikalā! Sadalām stratēģiju punktos A,B,C,D.. un aiziet!)

Ar sarakstu izskrienu cauri,kādas produktu grupas mums ir ,ņemam attiecīgo izmēra maisiņu-

lūk ,prototipi:) Pagaidām šiem katram ir pa brālēnam attiecīgajā izmērā. Kamēr viens mazgājās,lai otrs var nākt uz veikalu..

20160411085104-79610.jpg

mazulītis-riekstiem,žāvētiem,sveramajiem augļiem,otrs veikala bulkām vai ceptajai maizei, trešais izmērs augļiem un dārzeņiem,saknēm, un ceturtais kartupeļiem vai milzu apelsīniem. kā kuro dienu man gribas bāzēt savu fokusu. apelsīni un kartupeļi man patīk vienlīdz labi:D

Un tad reizi nedēļā mēs ejam uz tirgu,jo tur var sarunāt,ka gaļu iesvērs manis sterilizētajās stikla burkās (tās arī speciāli nepirku,bet cītīgi notīrīju no gurķu uzlīmēm,izmazgāju un izsterilizēju mūsu 9litrīgajā zupas katlā.). Jā,tirgus malums uzreiz ir garšīgāks,mēs jau pamanījām,ka veikalos tā gaļa ir vairāk kā krēms, bet,kad acu priekšā tirgū samaļ- pirmkārt,pats redzi,kas par štelli ir iekšā,otrkārt- tas malums ir rupjāks un tas ir tas,kurš mums labāk garšo:)

Tad mums līdzi arī ir liela (apmēram,kurpju kastes izmēra:D) plastmasas kaste ,kurā mēs ejam pirkt zupas kaulus- vai nu kūpinātus vai svaigus.

Ātri vien sapratām,ka ar stikla burkām vien neiztikt.Un šāda izmēra stikla konteinerus vienkārši nebija iespējams atrast.

Vienīgais,kas mani nomierina- tikai uz to laiku,kas mums nepieciešams,lai šos kauliņus nogādātu mājās,tas man liekas pieņemami,es esmu pret,lai atstātu pārtiku plastmasas konteinerī,tomēr maza daļa plastmasas var nonākt ēdienā,un pēc 40 gadiem brīnies,no kā mirsti nost.

Labi,atkal dramatizēju,bet nu tak domājiet līdzi! Molekulas taču kustās apkārt!!

Tā kā jā,šis bija arī tāds vienīgais pirkums priekš iešanas uz tirgu. Malto gaļu pēc tam sadalām pa porcijām un mazākās stikla burciņās sasaldējam. attiecīgajā rītā izņemam burciņu no ledusskapja,lai pa dienu atsilst un vakarā var gatavot.

Bet siers? Ziniet,es jau īsti sieru-parasto nevaru ēst,tāpēc tā nav opcija. Parmezānu tik drīkstu,kurš ir 24 mēnešus apcietināts un tad riktīgi ciets un smirdīgs sanāk. To pirms kāda mēneša nopirku Ogrē vienā specveikalā,tur man skaisti papīra loksnē iesaiņoja,pagaidām vispār nav bijusi vajadzība iet un pirkt.Bet man jau ir papīra loksnes un maisiņi priekš šāda gājiena sagatavoti;) Nu,vai vienkāršāk- braukšu atkal ciemos uz Ogri:)

(te arī spēlē tā cieņa pret mūsu ēdienu- kopš daudz ko nelietoju uzturā,ir pavisam cits skats pret dzīvi:) Viss šķiet mazliet īpašāks,gribas skaistāk pagatavot,svaigāku,zaļāku, garšas liekas pirmatnējākas, spēcīgākas- viss nešķiet tik pelēks. Tagad tik redzu to atšķirību- ja pieliek tik mazu gabaliņu to sieru,nevis pārlej ,teiksim,ar siera mērci,tad efekts ir monumentālāks:) Vismaz,uz mani:)

Labi.Tas par gatavošanos.Bet kā man gāja reāli??

Protams,visjancīgāk ir tieši pirmajā dienā:) Tirgū pat pajautāja viena ome- hmm,vai tad tā maz drīkst? Protams,drīkst! Un viss notiek!:)

Otrais tips(man jau te sugas veidojās:D) ir tāds,kurš jebkurā gadījumā izmantos tos sasodītos maisiņus- un,ne jau kā kurš , bet trīskāršā daudzumā- nu tā,lai tas būtu speciāli:D

Pierādījums-

20160411091108-66959.jpg

Nu šis man ļoti sāpēja un visu dienu kremta,jo tas maisiņš patiešām nav otrreiz izmantojams- ne viņu mazgāt,ne kā!

Pie šitāda pārdevēja mēs otrreiz neatgriezīsimies.Sasodīts.Viņam bija kapitāli svaigie zupas kauli..Eh,bet viņš bija tāds pajocīgs,tā kā-ir plusi,ir mīnusi.

Ar saknēm tirgū nebija problēma- visiem gan ir diezgan liels respekts uz tiem baltiem auduma maisiņiem- piedāvā ielikt papriekš plastmasas maisiņā,lai nesasmērē:D Es tik sasmejos,pateicām,lai tik droši sver vien iekšā un aidā jūriņā:)

Vēl viena suga ir tie,kas ir ieinteresēti un stiprina to garu- iesaistās sarunā,bija pat komplimenti par smuki sašūtiem maisiņiem:) Prieksprieksprieks:) Tādi arī bieži padalās,ka arī viņi cenšas ko tādu pasākt:) Nu,drošāk un uz priekšu:)

Mūsu Rimītī vecākā kasiere tāda ir:) Prieks par šādiem personāžiem:)

Un tad ir stāsts par tiem,kas neko nesaka:) Un te ir stāsts par APSARGU:D Bijām tai pašā Rimi un iesvērām mazulīša maisiņā mandeles:) Aizgājām pie parastajām kasēm (jau pieraduši pie rutīnas- bez liekas minstināšanās un emocijām noliekam uz lentas savus maisiņus ar pildījumiem,pasakām,kas iekšā),kasiere nopīkstina,pacilā,paskatās,bet neko. Samaksājām un ejam mājās,bet nekā! Priekšā atlāčo viens liels apsargs un aicina uz `karceri`:D(tā es to nosaucu:D). Mani atstāja ārā ,bet manu princi iesauc iekšā(beigās uzzinu,ka tur telpa uz pusotru kvadrātmetru:D) Tas ,sākumā bargs, parevidējis iepirkumu somu- pacilājis nelaimīgo mandeļu maisiņu un nu jau atplaucis- ā,jūs ņemiet savus maisiņus uz veikalu? Labi,piedodiet,ka aizkavēju! un atlaidis:) Mans princis jau smaidīgs izsoļoja laukā:D

Kas par piedzīvojumiem:)

Bet ziniet,forši! Tad vismaz ir sajūta,ka dzīvo starp cilvēkiem,nevis aizej tikai paburzīties,atdot naudiņu un pēc iespējas ,ar mazāk vārdu pielietošanas,nonākt pie `medījuma` :):DVismaz ir,ko atcerēties:)

Nu,re:)

Tas šoreiz viss:) Ceru,ka iedvesmošu arī jūs uz piedzīvojumiem:) Ja sanāk- rakstiet man,man ļoti interesē dažādās pieredzes:)

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
hiperkeri 13. aprīlis 2016 12:44 kalliope

ooo,noteikti uzblogo:) Ai, man liels prieks lasīt šādas idejas:)
Es pašlaik realizēju veco garderobi,kas nav izmantojama pufos sēdēšanai- nu beidzot ir vieta dzīvošanai un nav jāaizbildinās ar to,ka viss izmests laukā:D (nu,visi tie opju džemperi,kuri man nepatika līgavainim, viena jaka,kas nav vilkta jau gadus 5-6,bet vienmēr tiek turēta- a varbūt šmucdarbos noderēs? Nu,ja tāda diena pienāks,gan būs nākamā vietā:D:D Tā vienmēr ir. vienmēr.

kalliope 13. aprīlis 2016 12:06

interesantākā lieta no lietotiem plastmasas maisiņiem, bija švamme trauku beršanai - taisos mēģināt pati uztamborēt - ja iztaisīšos, atskaitīšos blogā noteikti :)

kalliope 13. aprīlis 2016 12:04 pece

jā, aprikozēm bērnības kompotu garša

kalliope 13. aprīlis 2016 12:03 hiperkeri

saiņo gan viņi plēvē un vakuumā, bet kaste, kurā liek visu, ir otrreiz izmantota :)
ā, un vēl tur var nopirkt griķu sēnalas - lielu maisu pa nelielu naudiņu (nopirku humpalītī biezu spilvendrānu ar rāvējslēdzi un uzmeistaroju datorkrēslam spilvenu pa vienkāršo un krietni lētāk, kā piemēram faberlic) :)

hiperkeri 12. aprīlis 2016 10:49 pece

Protams,visam ir divas puses.Mana atbilde- ūdens tiek pārfiltrēts(tomēr arī es izmantoju mūsu ekoloģiskos mazgājamos līdzekļus no Seal.Vismaz tā tie tiek marķēti un sertificēti), mazgājot iemērcu un tad,kopā ar citām drēbēm mazgāju- tāpēc jau man ir vairāki gabali,lai par katru nevajadzētu svīst. Katrā ziņā,par to visu maksāju es:) Plastmasas maisiņš otru dzīvi nepiedzīvos-ne to mazgāt...vienīgais- tepiķīšus taisīt,bet to tagad vairs īsti neviens nedara un es arī neņemos. Varbūt vēl kko izdomāšu:D Visi otrreiz neizmantojamie plastmasas materiāli vai nu tiek sadedzināti(tā mūs indējot),vai izmesti lielās čupās,kopā ar citiem bioloģiskajiem atkritumiem veidojot siltumnīcu gāzes(laikam tā tas saucas),un arī tā mūs indējot. Kas ir ekoloģiski?
Mazgāties laikam nav ekoloģiski,jo mēs visu patērējam. Taču mans mērķis ir maksimāli samazināt ,nu,cik mana ikdiena to pieļauj,ja nu nedarīt visiem pa prātam un pa labam,tad vismaz nedarīt pāri...

pece 12. aprīlis 2016 08:35 hiperkeri

Filozofisks jautājums tev - a esi parēķinājusi kas ir ekoloģiskāk - mazgāt regulāri zemainu maisiņu (dzeramasi ūdens, elektrība, mazgājamais līdzeklis) vai tomēr netīriem dārzeņiem izmantot plastmasas maisiņu?

pece 12. aprīlis 2016 08:34 kalliope

Es teiktu, ka eko rieksti un īpaši žāvētie augļi garšo pilnīgi citādāk. Nebalinātās aprikozes, mmmmm, cik gardas!

hiperkeri 12. aprīlis 2016 07:49 kalliope

oho,paldies!!!

kalliope 11. aprīlis 2016 13:32

runājot par riekstiem, nu jau laiciņu tos un žāvētos augļus pērku riekstotaji.lv - produkti ir bio, katra mēneša sākumā tiek savākts pasūtījums. summiņa salasās, protams, tā kā pirkums tiek veikts vienā reizē, nevis pa 100 g rozīņu ik pārdienas, bet garšo lieliski un izdalot uz mēnesi, vairāk nesanāk. sevišķi gardi ir žāvētie ananāsi, kas ir reāli žāvēti ananāsi nevis krāsainas cukura končīņas, kā ierasts lielveikalos :)

hiperkeri 11. aprīlis 2016 12:20 Nymph

Jā,es mīlu Stokmana politiku šajā jomā:)
Riekstus var bērt arī papīra maisiņā,tad nav extra svars;)
Vienmēr ir izeja;)

Nymph 11. aprīlis 2016 11:50

Es, godīgi sakot, arī to burku pasākumu īsti neizprotu. Jā, piekrītu - ekoloģiskāk u.t.t., tomēr tik sasodīti nepraktiski (nu, es tā no sava skatpunkta un ikdienas rutīnas iedomājos, kā es vispirms uz darbu ar savu burku maisu - gaļai, krējumam, biezpienam u.t.t. un tad no darba uz tirgu + vēl tas svars nešanai). Protams, neko sliktu nevaru teikt par apņemšanos kā tādu :)

Vēl man tomēr no personīgā budžeta viedokļa šķiet nu ļoooti jau neizdevīgi teiksim, riekstus bērt un svērt auduma maisiņos - ja man vajag, piemēram, 50 gramus pekanriekstu, tad vēl pusi cenas es samaksāju veikalā par to vien, ka atnācu ar savu maisiņu...

Vārdu sakot - es piekrītu, ka tā plastikāta maisiņu padarīšana pie mums ir aizgājusi smagi par tālu un arī pati cenšos izvairīties no to ņemšanas veikalos, savukārt, ja kaut ko pērku maisiņā, tad maisiņus tomēr cenšos lietot pēc iespējas atkārtoti.

Par gaļas & zivju saiņošanu papīrā - Stockmann jau dikti sen šo praktizē un nekad nekas man nav iztecējis.

Ciao 11. aprīlis 2016 11:26

ar burkām uz tirgu liekas traki par daudz... bet nu katrs dara kā ērtāk. Man gaļu tin iekš papīra. Mājās jau tālāk pati sakārtoju, pārkārtoju...

hiperkeri 11. aprīlis 2016 11:13 pece

jo auduma maisiņā nav tas higiēniskākais variants,no papīra var tecēt,bet burku ir viegli gan izmazgāt,gan nosterilizēt,nav jāmet ārā,un ir labi pārstrādājams materiāls- kvalitāte no stikla pārstrādāšanas tā necieš kā plastmasas izstrādājumos. Plastmasu katru reizi pārstrādājot,mainās tās kvalitāte,cik es saprotu.

pece 11. aprīlis 2016 10:52

Es ilgi nesapēju saprast kāpēc gaļa burkās jāliek!

Mēs jau sen kā maļam gaļu tikai mājās - zini kas tas ir un no kurienes nācis!

Cerīte 11. aprīlis 2016 10:05

Daru kaut ko līdzīgu,bet ar papīra maisiem.Tiesa vēl daudz kur jāpiedomā,jo daudz ko pērku jau gatavos iesaiņojumos,un to tirgu kaut kā tomēr neesmu iecienījusi.

Linduchy 11. aprīlis 2016 09:32

Mani priecē tavi zaļie blogi :) (Y) (F)