Šovasar mana vēlme rokdarboties pēkšņi ieguva pavisam jaunu dimensiju – mājlietas. Līdz šim mani tas bija interesējis pavisam minimāli. Bija šis tas padomā, šis tas iesākts, tomēr tāda patstāvīga interese nebija. Tagad ir. Pieņemu, ka remonta sakarā tai varbūt būs pārejošs raksturs, bet nu kas zin.

Tad nu atvaļinājuma laikā pegazs tā iespēra, ka uzsāku reciklēto grīdceliņu.

Materiāls – kaudze ar zeķbiksēm un pāri palikusī pēdējā fice no dzijas pakas, ko jau kādu laiku iepriekš esmu pārvērtusi tamborētā ziemas kleitā.

Pieņemu, ka kādam varētu rasties jautājums kur man tās zeķubikses tik daudz radās? Nu lūk, mantojums no famīljas loceklēm, kas dīvainā kārtā bija sakrājušas veselu lielo maisu ar dažāda novalkājuma pakāpē esošām zeķbiksēm, kas bija izmazgātas un sakrautas vairākos maisos. Jā, piekrītu, dīvaini. Bet ko tik cilvēki nekrāj!

Tad nu lūk, uzejot šo maisu bēniņos, kurus pamazām gandrīz esmu pabeigusi atbrīvot no liekām mantām, izlēmu nelidināt laukā, bet racionāli izmantot tā saturu.

P.s Jāteic, ka vēl iesākts ir giga mega paklāja projekts no šī paša izejmateriāla, taču izpildījums būs pavisam citā stilā.