Radošās nodarbes priekam

thezeezee
thezeezee 2. aprīlis 2017 23:39
1239

Kāds mīl urbties pavārgrāmatās un gatavo super gardas vakariņas, kūkas vai kādus citus ēdiena šedevrus mīļajiem, cits ņem rokās koka vai metāla stienīšus un rada siltas un skaistas štātes, bet viens ar parastu kaligrāfijas pildspalvu rada muzeja cienīgus teksta noformējumus, kaut ierāmē un kar pie sienas. Savukārt, es nodarbinu rokas ar otām, krāsām un audeklu.

Man ir daudzi talanti, ko daba jau ielikusi šūpulī, taču nekad pie tādiem neesmu pieskaitījusi zīmēšanas vai talantu uz mākslu. Gluži vienkārši tas mani nekad netika saistījis un neuzrunāja kā pašizpausmes veids. Līdz vienai dienai, kurā otas pie manis pašas atnāca kopā ar iedvesmojošu un talantīgu skolotāju. Soli pa solim iegrimu radīšanas burvībā un šis process mani ievilka sevī.

Tā nu atradu gleznošanas studiju Rīgā, kur pasniedz fantastisks pasniedzējs manā gaumē. Respektīvi, nevaru ciest visus uķi puķi pasniedzējus, jo tieša valoda mani uzrunā vairāk, un ja vēl kāds joks pa vidu – tad jau mums ir pa ceļam.

Pieteicos gleznošanas kursos, saņēmu listi ar lietām, kas jāiegādā un devos uz veikalu tām pakaļ. Jāatzīst, ka man pat nebija jausmas par dažām lietām, kur un kā tās varētu tikt pielietotas, bet soli pa solim, nodarbību pa nodarbībai uz priekšu un nu jau zinu diezgan daudz par dažādām tehnikām, gleznošanas veidiem utt.

Kad manā priekšā ir balts audekls, tas vienmēr ir kā jauns sākums. Kā balta lapa. Kā kaut kas tīrs un neaizskarts, tikai un vienīgi no manis atkarīgs, vai kāds nākotnē šo audeklu apbrīnos, vai pels. Krāsas un otas, palete un nokrāsotas rokas vai drēbes nu jau ir mans iknedēļas rituāls, kas iztīra prātu un bagātina dvēseli. Katru reizi kā izeju no studijas, jūtu, ka esmu daudz, daudz priecīgāka, mierīgāka un iedvesmotāka kā esmu ieradusies. Šis process ir mana meditācija.

Paralēli mācos studijā un pāris reizes arī mājās esmu izmēģinājusi iemācītās tehnikas, lai ienestu radošumu arī savā brīvdienā.

Pabeigto gleznu pulciņš vairojas un jāsaka, ka nu jau tās aizņem veselu stūri dzīvoklī. Jādomā, ko ar tām iesākt, bet tai pašā laikā tie ir kā bērni, no kuriem grūti šķirties. Domāju, esmu gatava tās uzdāvināt tikai pazīstamiem cilvēkiem, lai kādreiz varētu tās ciemojoties aplūkot. Dīvaini, ka tā, bet tādas sajūtas mani pārņem.

Un šis ir mans beidzamais darbiņš:

 20170402233857-46055.jpg

Kaut kur lasīju, ka sievietēm ir īpaši svarīgi atrast savu hobiju, lai noturētu dzīvē līdzsvaru. Lai katrai izdodas atrast savu iedvesmu un radošo izpausmi, lai vairotu prieku un uzlabotu pašsajūtu! :)

Čaklo rociņu konkurss

20170319094751-96374.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Kapriize 5. aprīlis 2017 17:46

Tā tik turpini!:) Darbi tiešām ir skaisti! :)

thezeezee 3. aprīlis 2017 11:28 Aggie

Es gleznoju ar eļļas krāsām, jo man patīk kā tās spīd un smaržo :)

Aggie 3. aprīlis 2017 11:21

man patīk tavs hobijs, kādas krāsas izmanto?

pece 3. aprīlis 2017 08:42

Forši!

rasas 3. aprīlis 2017 08:06

(Y) super!