Par sunīti un kaķīti

Autors: pece, 2012. gada 3. maijs, 00:00:00
Par sunīti un kaķīti

Kad aiz vecuma nomira mans jaunības dienu draugs vācu suņa izskatā, vecāki nolēma, ka mājā sunim būs būt. Izlēma, ka grib kādu maza izmēra šuneli, kurš būtu gan mīlulis, gan zvaniņš, ja lauku mājās ienāk kāds svešinieks.

Nolēma, ka brauks lūkot suni uz vietējo suņu patversmi, gribēja kucēnu, bet sirdī iekrita pāris gadus vecs maza izmēra suņapuika, kurš jau sen kā meklēja saimniekus. Suņapuika, pēc vetārsta vērtējuma, bija kaut kas no jagterjera un latvijas dzinēja, bet mums pašiem šķita, ka kāds taksis arī bīs bijis radu rakstos. Dzīves mācīts un sists, suņuks bij kļuvis nīgrs pret svešiniekiem, visu centās sargāt un īsti negribēja mest pie malas savu veco ieradumu – klaiņošanu.

Cerējām, ka citā vietā, prom no ierastajām takām, suņuks savus klaiņošanas paradumus atmetīs. Atveda suņupuiku mājās un deva tam karalisku vārdu – Reksis.

Lai arī nešpetns pēc dabas, nīgrs un ne maz tik paklausīgs, Reksis iekaroja mājinieku sirdis. Tiesa mums nācās mācīties būt uzmanīgiem, jo šunelis mēdza kampt kur pagadās, ja kāds gadījās ne tur vai ne tā vai kāda kustība bijusi par ātru.

 Kā bij teikts slavenajā stāstā par sunīti Pifu – kur ir suns, tur jābūt arī kaķim. Mājās ieradās mazs kaķēns. Visi satraukti gaidīja, ko par šo mazo pūkaino radījumu teiks Reksis, bet visiem par pārsteigumu suņuks mazuli uzņēma ar sapratni un visi atviegloti uzelpoja. Kaķēnu, kurš ir Latvijas strīpainā kāds no radiniekiem, nosauca par Muri.

Pēc pirmās nakts bija vērojama šāda aina – Reksis sēž savā guļvietā, deguns pa laikam klanās līdz pat zemei un mēs neizpratnē skatānies,kāpēc šis neguļ, bet klanās sēžot. Izrādās Muris, izdomājis ieritināties suņa guļvietā un šņāc ka ūsas kust, bet Reksis nesaprot ko ar šo pasākt. Tā ar mazo minku neizdevās ieradināt gulēt savā guļvietā, jo viņš par savu audžumammu, neskatoties uz dzimumu, iecēla Reksi. Reksis savukārt adoptēja Muri, ļaujot tam laiku pa laikam pamēģināt pazīst, gan mazgājot, sargājot un lutinot, kā arī kopīgas rotaļas uzsākot.

 

Tā mazais Muris auga lielāks, un dauzīšanās pieauga ar jaunu sparu. Īpašā nodarbe bija SPA procedūras, ko Reksis sniedza Murim un otrādi, gan mazgājot un pucējkot kažoku, gan sniedzot masāžas pakalpojumus (diemžēl mums tā arī nekad šo te nav izdevies iefilmēt).

Muris sāka staigāk kaķa takas, bet kamēr apgūst teritoriju un iemācās cīnīties ar apkārtnes runčiem, par savu miera posteni izmantoja suņa būdu, kur labi varēja patverties, kad nikni ķepas vēzēdams pakaļ dzinās kāds kaimiņu runcis, jo nevienam no tiem nepietika drosmes doties cīņā uz suņa būdu.

Pie neatņemamas dzīves sastāvdaļas pieder arī greizsirdība, jo tiklīdz tiek bužināts viens, tā otrs mēdz uzrasties nez no kurienes, pieprasot arī savu daļu uzmanības, bet kad Reksism šķiet, ka Murim uzmanības ticis par daudz, tas ņem savu draugu maigi aiz čupra un noliek citā vietā.

 

Un ak jā, svēta lieta ir pārbaudīt otra barības trauku, jo jāpievaktē, lai tur netiktu ielikts kas labāks – un tā tagad gadās, ka kaķis iztukšo suņa trauku un otrādi.

Bez tam Muris mierīgi iet ekspedīcijā uz Rekša būdu ar cerību, ka tur būs kas labāks un galu galā, tā ir laba vieta, kur paslēpties no saules un ne tikai no saules.

Ja negribas iet laukā - var sauļoties no iekšpuses:

Toties Reksim patīk pastaigas:

Tā nu abi ir Draugi ar lielo burtu!

Piedalies konkursā arī tu! Vairāk par to lasi šeit>>

Balvā viens laimīgais saņems kādu no šiem komplektiem,ko dāvina Royal Canin:

Aizsardzība no saules mašīnai

Paklājiņš spēlēm sunim

vai

 vai komplekts ķemmēšanai kaķiem

Atstarotāju komplekts

Konkursu atbalsta

www.royalcanin.lv