Mūsmājas mīlulis: pats ieradās - pats aizgāja

pece
pece 23. aprīlis 2016 18:55
2189

Dzīvojam dzīvoklī un vietas ir tik cik nu tās ir. Bērni šad un tad padīc par to, ka vēlas kaķi, bet, izvērtejot realitāti, kaķa tā arī mums nav. Tomēr tas nenozīmē, ka mums nekad nekā nav bijis.  Bet tagad visu pēc kārtas.

Rudenī, kad ābolu laiks bij, un pilna māja ar āboliem, pie mums, ne sauktas ne aicinātas, pirmās ievācās augļu mušiņas, ko zinātniski dēvē par drozofilām.

Ābolus arestējām, daļu noglabājām ledusskapī, daļu salikām slēgtā traukā, bet jaunās iemītnieces, tā ar negrasījās pazust.

Izpucēju virtuvi un ņēmos studēt zinātniskos pētīju mus par to, kā šīs nelūgtās viešņas noģiptēt, maksimāli dabai un videi tuvā veidā.

Kamēr es nodevos studijām, vienu rītu, ne saukts, ne aicināts, ieradās Viņš. Laikam jau kāds augstāks spēks bija pamanījis manus nesekmīgos centienus cīņā ar mušiņām. Viņš – liels, skaists, melns un mazliet saimtains, ar salīdzinoši īsām kājelēm priekš šīs sugas pārstāvja, sēdēja virtuves logā. Pareizāk sakot, viņš karājās neredzamā, sevis radītā diegā.

Viņš – Zirneklis, bija atnācis mūs atbrīvot no nelūgtajām viešām. Visa ģiemene, ar patiesu  interesi, vērojām, kā mūsu jaunais mājas iemītnieks vij sev māju  - smuka tīkla veidā, loga ailē. Un rītos noraugās mūsu brokastīs, bet vakaros izliekas, ka guļ.

Viņš  bija tiks smuks un neatvairāms, ka kļuva par mūsu mājas mīluli. Sekmīgi no mūsmājām izmetis nelūgtas viešņas drozofilas, viņš kādu laiku turpināja dzīvot. Raizējos par to, ko nabaga lopiņš ēdīs, jo, tuvojoties ziemai, to Viņam ēdamo radību arī kļūst stipri mazāk.  Un par laimi, prusaki, kas Viņam būtu noderējuši barībai, mūsmājās nemīt.

Kādu rītu, mēs pamanījām, ka smukais, smalkais zirnekļatīkls mūsu mājas virtuves logā ir kļuvis tukšs un pamests. Viņš bija sakravājis savus čemodānus un tāpat kā nelūgts, ne saukts ieradās mūsmājās, neatvadoties aizgāja savās gaitās.

Tā arī nav pat atvadu vēstuli atsūtījis un neinformē mūs par savām tālākajām gaitām.

Bet mēs ceram, ka Viņam sokas labi!

PS Viņa bildes mums nav, tāpēc ilustrācijai pievienoju bildi no smuko Latvijas zirnekļu galerijas iekš latvijasdaba.lv .

 
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Nikte 24. aprīlis 2016 11:45 Kerstyna

Tev jau tas tarantuls :D

Kerstyna 24. aprīlis 2016 10:38

Šitais - manējais :)

pece 24. aprīlis 2016 09:46 LosOjosVerdes

Nedrīkst dusmoties uz zirnekļiem, viņi ieradušies tev palīgā!

pece 24. aprīlis 2016 09:45 ofelija

Smuks tev tas dzīvnienieks!

pece 24. aprīlis 2016 09:45

Man vienmēr patikuši zirnekļi. Kad gāju vidusskolā, manā istabā dzīvoja zirnekļu pāris, kurš regulāri sēdēja uz sienas (man bija gaišas, gandrīz baltas tapetes ar lielām puķēm) - pārītis bija īpašs ar divām lietām, to, ka patika eksponēties un sauļoties un to, ka viens bija tik liels kā pieckapeika, īsām kājelēm, bet otrs kā kniepadatas galviņa ar garām kājām.....

Ardlem 24. aprīlis 2016 09:13 ofelija

cik skaists! :)

ofelija 24. aprīlis 2016 04:56

Muusu maajaas zirnekli patiik ,ja taavar teikt,jo tie apeed mazos neveelamos insektus.Maaja atrodaas koku tuvumaa,daudz kruumu uttEsam pieradusi pie dazaadiem iemiitniekiem daarzaa arii.Muusu miilulis ir vanags,kurs ielido daarzaa regulaari un noker kaadu mazo peliiti!:)

Kerstyna 23. aprīlis 2016 22:13

... un tad viņš aizgāja, atstājot aiz sevis palicēju saldsērās skumjas....
Jauks stāsts (Y)

Linduchy 23. aprīlis 2016 19:55 LosOjosVerdes

ROFLROFLROFL

LosOjosVerdes 23. aprīlis 2016 19:54

Tad no Tevis Viņš atnācis!? Pie tam visu famīliju vairākās paaudzės savācis līdzi(devil) Saki adresi, pievedīšu bez maksas!!!

Linduchy 23. aprīlis 2016 19:50

Superīgs mājas mīlulis :D Neprasa ēst, pats nomedī, nepielāčo grīdu un nesmērē gultasveļu, nav jāved pastaigā, ja līst lietus, un nav jātīra kaku kaste - nu ideāls :D (Y)