Mīļās!

hiperkeri
hiperkeri 24. novembris 2013 13:42
1497

 Mīļās dāmas-vai jums viss kārtībā? Izsaku līdzjūtību , ja kādas pazīstamajam ir cietušie vai bojāgājušie pazīstami. Es personīgi neesmu starp tiem,kurus skāra Maksimas traģēdija,taču man ģimenē ir citas lietas,arī skumīgas.. 

Iededzu svecīti piemiņai arī es.

Žēl,ka šis cerību laiks,kas jāievada pirms Ziemassvētkiem,ir sācies tik drūmi..

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
Ivetta 25. novembris 2013 21:40

Viss kārtībā. Es to par sevi un savējiem. Trakākās emocijas ir izraudātas. Ļoti palīdzēja lūgšanas. Svētdien pilnīgi prasījās ātrāk uz baznīcu aiziet. Uz lūgšanām. Bet nezinu, neviens neko nelūdzās - nebija tā, ka visi gatavotos lūgšanās laikam. Koris rīkoja pirms dievkalpojuma mēģinājumu . Varbūt pārpratu. Varbūt mazajā zālē bija lūgšanas. Bet es lūdzos turpat, kur vienmēr dievkalpojums noris.
Viens cilvēciņš kādā brīdī pie manis pienāca aprunāties, sasveicināties...bet parunāt bija grūti... Saprata...aizgāja uz savu vietiņu... Ik pa laikam lūdzos... Kora dziedājums dziedināja, vieglāk bija izraudāt skumjas...
Pēc Dievkalpojuma, kā ierasts visi viens ar otru sveicinājās, aprunājās un viena sieviete no draudzes pienākot ar mani sasveicināties izteica tik...Neatrodu pat īsto vārdu... Man emocionāli dziļu...komplimentu? Nē, tas skan kaut kā bezpersoniski... Bet vārdi bija tik dziļi ar tādu maigumu un sirsnību pateikti: Tu esi tik mīļa... Tie aizgrāba...pateicos... jo citu nezināju ko teikt... tas pats paldies man šķita par maz, par vienkāršu teikts... Bet aizgrāba. Laikam saprata manas emocijas.
Un jāteic, ka pret attiecīgo cilvēku man sevī ir radušies konflikti. Man grūti ir pieņemt tik ļoti degošus ticībā cilvēkus. Viņa ir no tām. Viņa mani dažādi ir uzrunājusi, degoši mudinājusi nākt uz baznīcu un neiet to plato ceļu utml. izteikusies. Tas man nepatīk, ka cilvēki pārāk dedzīgi mudina otru vedināt uz baznīcu. Bet ar laiku šo sievieti cenšos pieņemt tādu kāda viņa ir. Tāda ir viņas ticība. Es no viņas mācījos ņemt to, ko spēju sevī pieņemt... Laikam izdodas...

Lūk, gribēju pateikt, ka ar mani viss labi, bet sanāca to visu pateikt daudz dziļāk...

(hug)

Nikte 25. novembris 2013 18:20

(hug)(hug)(hug)

vecsprofils 25. novembris 2013 02:35

(hug) trūkst vārdu

VIT@ 24. novembris 2013 21:20

Skumjš mēnesis ... dalies bēdās, nepaliec viena tajās!?

Cerīte 24. novembris 2013 20:58

(hug)