Meiju pļaujas laiks: kāpēc no populārā Jāņu rotājuma labāk atteikties

Sieviešuklubs.lv
Sieviešuklubs.lv 21. jūnijs 2021 10:16
129

Bērzu meijām rotāta māja ir viens no neatņemamiem Vasarsvētku un arī Jāņu elementiem. Vīstošās lapas pilda telpu ar burvīgu aromātu, bet zaļie zari palīdz piesegt neizskatīgākos stūrus un ļauj justies kā dabas skāvienā. Tomēr jāatceras, ka katra nocirstā meija ir bērzs, kam nebūs lemts izaugt un dot vērtīgu ieguldījumu apkārtējās vides labklājībā. Latvijas uzņēmums “Not Hot Environmental Solutions” aicina šajos svētkos bērzu nevis nocirst, bet gan iestādīt! 

Uz mežu – nevis ar cirvi, bet ar sēklām!

“Esam pieraduši Jāņos doties uz tuvējo mežu un nest mājās meiju klēpi, taču “Not Hot” aicina ikvienu šajos Jāņos padomāt par bērza iestādīšanu, nevis nociršanu! Ja mēs gribam, lai koks attīra gaisu, ko elpojam, un pēc gadu desmitiem palīdz sildīt Latvijas ekonomiku, pārtopot, piemēram, mēbelēs, mums ir jāļauj tam augt. Ja gribam mazināt savu ekoloģisko nospiedumu, mums ir ne tikai jāpārskata savi paradumi un jāatsakās no izmešu radīšanas, bet arī jāmeklē kompensēšanas mehānismi, kā savu iespaidu uz apkārtējo vidi atvieglot un uzlabot,” aicina “Not Hot” dibinātājs Māris Simanovičs.

Ja neesi gatavs savu birzi stādīt pats, iestādi vai uzdāvini koku un mazini savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu kopā ar “Not Hot”! Gan uzņēmumiem, gan katram Latvijas iedzīvotājam ir iespēja ar “Not Hot” klimata kalkulatora palīdzību aprēķināt, cik daudz CO2 saražo viņu veiktās ikdienas darbības, un iestādīt tik daudz koku, cik vajadzīgs, lai kompensētu šo CO2 apjomu. Tādā veidā ikvienam ir iespēja kļūt klimatneitrālam un pat klimatam draudzīgam, jau iepriekš kompensējot vairāk CO2, nekā tiek saražots.  

Bērzi – tīrākam gaisam un skaistākam skatam

Bērzs ir ne tikai Latvijas ainavai tipisks koks, bet arī augstvērtīga koksne un svarīgs ekoloģiskās tīrības dalībnieks. Bērzi aug apmēram 40 gadu, un šajā laikā tie intensīvi ražo skābekli un piesaista ogļskābo gāzi jeb CO2, attīrot vidi un ļaujot Latvijai kļūt zaļākai. Iestādot koku, ikvienam ir iespēja kompensēt vismaz paša radīto CO2, bet par bērzu birzi būs pateicīga visa apkaime. Tāpēc ne viens vien uzņēmums un privātpersona, stādot mežus, šādi kompensē pašu radītās emisijas – ja ne dodoties uz mežu ar lāpstu un sēklām, tad finansējot mežu stādīšanu. 

Ik gadu Eiropas Savienības meži piesaista CO2, kura apjoms ir līdzvērtīgs gandrīz desmitajai daļai no ES kopējā emitētā siltumnīcefekta gāzu apjoma. Šīs mežu audzes kuplina arī uzņēmums “Not Hot Environmental Solutions”, stādot bērzu jaunaudzes neapsaimniekotās lauksaimniecības zemēs. Šobrīd “Not Hot” pieder astoņas bērzu plantācijas dažādās Latvijas vietās, kur pavisam aug 57 770 koku. “Not Hot” aprēķins par CO2 kompensējamo apjomu, kas balstīts Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētījumā, liecina, ka 40 gadu laikā, kad koks ir visstiprākais, aktīvāk piesaista CO2 un saražo visvairāk skābekļa, visi līdz šim iestādītie koki kopā kompensēs 12 175,25 tonnas CO2. Salīdzinājumam – viens cilvēks gada laikā rada 25–30 tonnas CO2 izmešu.

Ja tomēr savus svētkus bez meijām nevari iedomāties, jāatceras: 

- katrs iedzīvotājs valsts apsaimniekotajos mežos bez maksas drīkst nocirst ne vairāk kā 5 meijas;

- tās atļauts cirst meža ceļu malās, uz stigām, grāvju malās, zem elektrolīnijām un pieaugušā mežā zem lielajiem kokiem; 

- bērza meija jānocērt līdz ar zemi; 

- kategoriski aizliegts cirst bērzu meijas jaunaudzēs, izņemot priežu jaunaudzes, kurās drīkst cirst bērzus, kas nomāc jaunaudzē augošās priedes; 

- liegts cirst bērzus, kas garāki par trim metriem;  

- ieteicamākais laiks, kad cirst meijas, ir agrs rīts pirms lielas svelmes. 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies