Jau mēnesi Lūšuks dzīvo mūsmājās. Viņas ienākšana manā dzīvē bija maziņš, bet ļoti patīkams brīnumiņš.

Kaķenītes parādīšanās mājās ir mainījusi visu. Taču viņas klātbūtne mājās rada īpašu auru un prieku. Kad mazais pūku kamolītis saldi čuč pie sāniem un murrā, rodas laimes sajūta un miers.

Pūkainā daktera ikrīta rituāli

No rītiem mani nemodina atkritumu izvešanas mašīnas trokšņi vai kaut kas tamlīdzīgs. Katru rītu mani pamodina pūkaina purniņa vai ķepas pieskāriens manam degunam. Lūšuks no rītiem apošņā mani, mīlinās un laiza pirkstus, lai es ātrāk celtos augšā. Viņas murrāšana ir tik skaļa, ka pat modinātājs nav vajadzīgs.

Šo procedūru esmu nodēvējusi par pūkainā daktera ikrīta vizīti, lai diagnosticētu, vai ar veselību viss ir kārtībā.

Pārvietošanās maršruts ir strikts - ne pa labi, ne pa kreisi, jo sākumā ir jāiet uz vannasistabu un jāiztīra kaķa "smilškaste". Vēl aizvien tā ir Bugatti zābaku kaste. Kaķim patīk, atbilst izmēram, vēl aizvien nav saplosīta lupatu lēveros un melnā krāsa ideāli iekļaujas vannasistabas interjerā, tāpēc pagaidām nav plānots to aizvietot ar kādu plastmasas darinājumu.

Kad kaste ir iztīrīta, un kaķis ir pārbaudījis, vai tas ir izdarīts pietiekami rūpīgi, uzmanīgi vērojot katru kustību, maršruts tālāk ved uz virtuvi. 

Brokastu sagatavošana (konservu bundžiņas satura uzlikšana uz šķīvīša) tiek pavadīta intensīvas mīlināšanās pavadījumā. Ja uz kājām krātos putekļi, tad pēc tādas kaķa trīšanās ap kājām, no putekļiem nebūtu ne miņas.

Kad kaķis ir dabūjis savu ēdamo, varu pievērsties saviem ikrīta skaistumkopšanas rituāliem.

Pūkainā ēdiena degustētāja

Lūšuks ir uzstājīga ēdiena degustētāja. Nu ja, ja nu ēdiens ir saindēts. :D 

Nav svarīgi, ka viņas šķīvītī tikko ir ielikts ēdiens. Nav svarīgi, ka viņa tikko ir izēdusi pusi no konservu bundžiņas satura. Viņai vienmēr un visur ir jābūt klāt, ja kāds kaut ko ēd. Un viņa parasti nodegustē kripatiņu no VISA. Vislabāk, protams, garšo omlete, biezpiens, putra un gaļa, bet nesen atklājām, ka viņa labprāt nogaršo arī rīsus un pupiņas.

Lūšuks ir ļoti nepaklausīga meitene. Zinu, ka tā ir manas audzināšanas kļūda, bet viņa uzstājīgi lien uz galda - gan vienatnē, gan, kad esam klāt. Un man nav iekšās viņu bārt vai dzīt prom. Labākajā gadījumā viņa balansē man uz kājas un skatās acīs tik žēlīgi, ka, šķiet, viņa ir nedēļu badā dzīvojusi.

Sekotāja

Nekad man nav bijis tāds kaķis, kas sekotu it visur pa pēdām. Šī mēneša laikā esmu aizmirsusi, kā tas ir - pabūt vienatnē vannasistabā vai tualetē. Atvainojos par tiešumu, bet, sēžot uz poda, viņai izmisīgi vajag būt man klēpī. Nezinu, vai tas ir normāli, bet tāda nu mums ir ikdienas prakse.

Lūšuks visu laiku ir kaut kur tuvumā. Ja pārvietojos uz citu istabu, viņa seko. Man tas rosina smaidu. Interesanti, ka sekošana notiek tikai man, jo vīra pārvietošanos pa māju viņa nevaktē - vienīgi tad, ja dzird, ka viņš ir virtuvē un kaut ko meklē ledusskapī, tad, protams, viņa šiem virtuves sirojumiem piebiedrojas.

Vislabāk viņai patīk, kad es esmu virtuvē. Jo parasti, kad esmu virtuvē, kaut ko gatavoju. Un, protams, viņai arī kaut kas tiek.

Grāmatu kritiķe

Lūšukam ļoti nepatīk, ja man rokās ir grāmata. Bet mana ikdiena ir grāmatu lasīšanā. Es domāju, ka tā ir greizsirdības izpausme. Kad man rokās ir grāmata, viņa visādi mēģina tikt tai priekšā, nogulties tā, lai es nevarētu palasīt. Man visu laiku viņa ir jāglauda un jāčukst mīļvārdiņi. Tā var paiet 5-10 minūtes un tikai tad es varu pievērsties grāmatai, taču viņa paliek tuvumā - saritinās kamoliņā un murrā. Kad atkal uznāk akūts uzmanības deficīts, mīļošanas procesu ir jāatkārto, atliekot grāmatu maliņā.

Aktīva dzīvesveida piekritēja

Lūšukam ļoti patīk socializēties ar citiem kaķiem. Viņa sēž uz palodzes un kaitina āra kaķus, rādot, cik labā dzīvē viņa pati ir tikusi. 

Pūkainei patīk rāpties eglē - gan īstā eglē laukā, gan mākslīgajā Ziemassvētku eglītē. Svētku sezonu pavadījām, intensīvi vaktējot egli, kaķi un rotājumus, jo egle un svētku rotājumi bija top objekts, kuriem tika pievērsta kaķa uzmanība. Jo biežāk tiek ārā pie īstiem kokiem, jo mazāk viņu interesē mājās esošais mākslīgais izstrādājums.

Viņai ļoti patīk rotaļāties un ieviest savu kārtību. Ir izrevidēti visi skapji un plaukti. Ja uz galda ir nolikta kāda skrūvīte, poga vai zīmulis, tas noteikti tiek nomests uz grīdas, lai spēlējoties ripinātu pa visu māju. Reizēm līdzīgi gadās ar gaļas gabaliņu - no virtuves tas tiek aizstiepts uz istabu, lai uz paklāja spēlētos. Nesaprotu, kas tur var būt patīkams - kad gaļas gabaliņš ir apviļāts, apkošļāts un paklāja matiņiem aplipis, tas tiek apēsts. Jokaini, bet ko nu var saprast par kaķu uzvedības īpatnībām.

Īpašā stausā ir rotaļas zem segas/pleda - proti, Lūšukam ļoti patīk, ja kāds zem segas kustina pirkstus, tad viņa metās virsū. Un viņa to dara tik smieklīgi. Vai esat kādreiz redzējušas, kā lapsa metās ar purnu sniegā, jo sajūt grauzēju apakšā? Nu lūk, Lūšuks rīkojas ļoti līdzīgi.

Lūšuks ir ļoti aktīva un dzīvespriecīga kaķenīte. Viņa vienmēr atrod veidu, kā sevi izklaidēt. Pēdējo dienu jaunums - kreppapīra plosīšana. Kad apmeklēju vienu izstādi, pie kāda no stendiem tur dalīja iesmaržinātas dzeltena kreppapīra puķes uz koka iesmiņa. Lūk, šis priekšmets šobrīd ir īpaši aktuāls rotaļās. Ja redzeslokā parādās šī manta, tad nekas vairs nespēj novērst viņas uzmanību.

Man ir patiesi liels prieks, ka viņa ir ienākusi manā dzīvē. Ikdiena ar Lūšuku ir savādāka, krāsaināka, priecīgāka, mierīgāka un smaidīgāka.