Decembra brīnumiņš

Linduchy
Linduchy 6. decembris 2017 13:06
229

Reizēm Visumam ir ļoti dzirdīgas ausis. Par to es pārliecinājos dažas dienas atpakaļ...

Viesojoties pie mammas, turēju klēpī un glaudīju viņas kaķi. Man ļoti patīk dzīvnieki, bet nu kaķi ir kaut kas īpaši īpašs. Radi un draugi saka, ka man pašai esot kaķa dvēsele, tāpēc visi iespējamie un neiespējamie kaķi grib ar mani draudzēties un komunicēt. Atliek vien cerēt, ka vecumdienās nekļūšu par vienu no tām īpatnējām dāmām, kas dzīvo šaurā mājoklītī ar 30 kaķiem. 

Tajā pašā dienā Visums nolēma piepildīt manu vēlēšanos, jo pie mājas durvīm mani gaidīja šis pūkainais brīnumiņš. Būdama liela kaķu mīle, protams, paglaudīju mazo kaķmeiteni. Viņa izrādīja savu prieku, pacēlās uz pakaļķepiņām un ļāva noprast, ka gribētu, lai es viņu paņemu rokās. Parasti ielas kaķi tā nedara. Tas man lika domāt, ka viņa neplānoti ir saskārusies ar dzīvi uz ielas.

Mūsu iepazīšanās nebeidzās ar vienkāršu paglaudīšanu. Kad devos iekšā mājā, viņa nolēma man sekot. Nu nedzīšu tak prom šo mīlīgo pūku kamolīti. Iegājām istabā, pacienāju viņu ar pienu un gaļiņu. Pūkainīte nebeidza vien izrādīt savu mīļumu un pateicību. Ēdienu viņa burtiski steigā rija, tātad bija izbadējusies. Pēc trauciņa iztukšošanas, uzmanīgi, bet ziņkārīgi izpētīja visu mājokli, ielūkojoties katrā istabā, izpētot skapja saturu un skatu no katras palodzes. Tad ērti iekārtojās man klēpī un murrājot aizmiga. Pēc kāda laika viņa sailgojās pēc mīļošanās, tāpēc uzkāpa uz mana darbagalda un visādi centās pievērst sev uzmanību, pie reizes noslaukot ar savu pūkaino asti putekļus no datora ekrāna. Viņai ļoti patīk, kad glauda un bužina vēderiņu. Un patīk ar ķepām spaidīt datora klaviatūru. Laikam iepriekšējā dzīvē bijusi rakstniece. Bet bildēties gan viņai nepatīk. Kustīga kā ūdenszāle, nepozē smukumpozās. Tiklīdz paņēmu rokās fotoaparātu, viņa pielien klāt objektīvam un mīlinās. Lērums bilžu, bet visas miglainas. 

Kad kaķenīte sāka staigāt apkārt, sapratu, ka jālaiž ārā. Vēlāk pāris reizes izgāju ārā, bet viņu nemanīju. Tā pagāja pirmā diena. 

Vakar viņa atgriezās. Ieraugot mani ārā, viņa skrēja pie manis. Kad ieraudzīja mani, viņa bija kaimiņu mājas pagalmā. Pie tās mājas dažas dienas atpakaļ bija policija un ātrā palīdzība. Iespējams, ka kaut kas atgadījies ar saimniekiem, bet kaķis palicis bez aprūpes. Vēlāk būs jānoskaidro, kaut šķiet, ka viņa izbauda arī ciemošanos pie manis.

Kaķenīte pieskrēja pie manis, skaļi murrāja un ņaudēja, cēlās augšā uz pakaļkājām, lai ņemu viņu rokās. Tā nu mēs devāmies mājup kopā.

Pūkainītei tika saorganizēta kaķu barība. Visu dienu viņa pavadīja istabā, mīlinoties un pieprasot uzmanību. Ļāva man strādāt pie datora tikai tad, ja ļāvu viņai gulēt starp manām rokām uz galda. Vakarpusē kaķēns atkal sāga mīņāties pa istabām, kas liecināja, ka viņai vajag nokārtot vajadzības. Atvēru durvis, lai izlaistu viņu ārā, bet viņa skatījās uz mani žēlīgām acīm un negāja prom. Iespējams, ka baidījās, ka durvis aizvērsies, un viņa netiks atpakaļ. 

Tā nu veca zābaku kaste pārtapa par kaķa tualeti, taču kaķis īsti nesaprata, kas tas ir ... un piečurāja lielo puķupodu, kurā aug palma. Zvanīju vīram, lai steidzami gādā kaķu tualetes smiltis.

Kad zābaku kaste tika pareizi "noformēta", kaķis labprāt to izmantoja savu lietu kārtošanai. Visu nakti kaķis pavadīja istabā un devās čučēt ar mums gultā, sabučojot ar purniņu gan mani, gan vīru. Tad palīda zem segas un tā arī nogulēja visu nakti. 

No rīta mani uzmodināja skaņas, kas liecināja, ka mazā gudriniece ir atkal paviesojusies zābaku kastē. Tad nu tagad man ir jauns ikrīta rituāls - kaķa tualetes iztīrīšana, kaķa pabarošana un tikai tad varu pievērsties sev.

Nesot ārā miskasti, kaķenīte devās kopā ar mani, bet neatgāja nost ne par soli - atgriezāmies mājās kopā.

Pūkaini saucam par Lūsīti, jo viņai ir ļoti feinas spalvu otiņas ausīs - kā tādam mazam lūsītim. 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
mazaa raganina 7. decembris 2017 10:53

(L)Es PAR kaķiem!!!

ssfinkss 6. decembris 2017 23:27

Mīļā, bet mani kaķi mīļāki, tāpēc ka mani. Tā tas ir vienmēr, jo ir mani ģimenes locekļi...

Linduchy 6. decembris 2017 21:52 rasas

Ja paliks pie mums, tad noteikti. Neesmu gatava klausīties "riesta dziesmas" :D

rasas 6. decembris 2017 20:45 Linduchy

Tad jāsterilizē, saka, ka palīdz. :)

Linduchy 6. decembris 2017 20:32 rasas

Tad es gribu, lai viņa tāda arī paliek - jauniņa un bezgala mīļa :D

rasas 6. decembris 2017 18:36 Linduchy

Varbūt vēl tikai kaķēns? :)

Linduchy 6. decembris 2017 16:23 rasas

Jā, mani arī pārsteidz tāds mīļums. Visiem maniem kaķiem, kas man bijuši, ir bijis reti šerps raksturs (hmm, diez kāpēc tā, vai tik nepieskaņojās saimniecei :D ). Arī mammas kaķis ļauj sevi paglaudīt noteiktu brīdi, bet šis brīnums ir riktīga mīlulīte :)

Linduchy 6. decembris 2017 16:22 Shalako

Paldies! :) Bildē kadra pirmā daļa, otrajā viņa uzlika ķepu uz objektīva, lai nebildēju :D

rasas 6. decembris 2017 16:21

Awwwwwww, cik mīļi. :)
Un cik neredzēti mīļa. Man vecākiem ir trīs krāsu kaķene, pieskarties var tikai galvai, citādi labi nebeigsies :D

Shalako 6. decembris 2017 14:58

Cik mīļš stāsts! (inlove)

Linduchy 6. decembris 2017 14:32 Kerstyna

Paldies :) Mans prieciņš :) Viņa liek man pasmaidīt. Viņa liek man rīkot 5minūšu pauzes no darba...vismaz kādam tas ir izdevies beidzot :D Un vēl - viņa taisa tik foršu masāžu mugurai. Vienkārši super :)

Kerstyna 6. decembris 2017 14:10

Apsveicu ar ģimenes paplašināšanos, antidepresanta ieguvi u.c. ko dod Kaķis :) Un vēl, ja pie Tevis ir atnācis kaķis un Tu to esi pieņēmusi, tad tā ir Tava sargeņģeļa labvēlības zīme:) Atceries, ka viens labs murrājiens ir tūkstoš vārdu vērts :)