Baltijā sievietes uzkrāj vairāk kā vīrieši

6. jūlijs 2011 00:00
496

Saskaņā ar ERGO apkopotajiem datiem par Baltijas valstu iedzīvotāju uzkrāšanas paradumiem, lielāko uzkrājēju īpatsvaru veido tieši sievietes – aptuveni 55% no kopējā dzīvības apdrošināšanas īpašnieku skaita.

 



Lietuvā un Igaunijā proporcija starp vīriešiem un sievietēm, kuri veic uzkrājumus, ir identiska, attiecīgi vīrieši veido 45%, bet sievietes – 55%. Savukārt Latvijā sieviešu īpatsvars ir pat 63%.
Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijā: „Ikdienas novērojumi pierāda, ka sievietes par nodrošinājumu nebaltām dienām vai vecumdienām domā vairāk un to plāno savlaicīgāk. Tāpat, nenoliedzami, sociāli ekonomiskās situācijas attīstība, īpaši pēdējās desmitgades laikā, būtiski mainījusi sieviešu lomu darba tirgū. Proti, mūsdienās sievietes pienākumi ir ļoti plaši, un nereti tieši sieviete ģimenē ir budžeta plānotāja, savlaicīgi paredzot nākotnē nepieciešamos uzkrājumus, piemēram, bērnu skološanai, studijām, vecumdienām u.c. Pēdējo gadu ekonomiskā recesija noteikti stiprinājusi izpratni un nepieciešamību pēc uzkrājumiem.”

 

Pērn dubultojušies vidējie Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanā uz vienu iedzīvotājuERGO dati par vidējiem gada laikā atliktajiem uzkrājumiem uz vienu privātpersonu liecina, ka Baltijā (Latvija, Lietuva, Igaunija) uzkrājumiem 2010.gadā tika atvēlēti vidēji 238 lati, kas vidēji mēnesī sastāda ap 20 latiem.Savukārt Latvijā, pēc ERGO datiem, 2010.gadā viena privātpersona, veicot uzkrājumus, atvēlēja ap 258 latiem. Tādējādi vidējā summa, kādu Latvijas iedzīvotāji pērn ik mēnesi bija gatavi atlikt uzkrājumiem Latvijā, sastāda 21,50 latus. Kopumā Baltijas valstīs ERGO uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu patlaban iegādājušās 136 947 personas.
Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijā: „Uzkrājumu kultūra Baltijas valstīs attīstās pakāpeniski. Piemēram, Latvijā vidējais prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju pērn pieauga vairāk kā uz pusi: ja 2009.gadā tie bija 8,43 lati, tad 2010.gadā jau 18 lati.*Saskaņā ar ERGO novērojumiem Baltijas valstīs attīstītākā uzkrāšanas kultūra ir Lietuvā, kur dzīvības apdrošināšanu vēsturiski ieviesa ātrāk nekā Latvijā. Savukārt Igaunijā pēdējos gados uzkrāšanas paradumus sabiedrība lielā mērā aizguvusi no Skandināvijas reģiona, tāpēc šobrīd lielāks īpatsvars tur ir dzīvības apdrošināšanas uzkrājumiem, kas piesaistīti fondiem.”

 

Latvijā sāk uzkrāt vidēji 35 gadu vecumāLatvijā vidējā uzkrājēja portrets ir cilvēks vecumā sākot no 35 gadiem, kura ienākumi ir regulāri, vidēji un virs vidējā. Nemainīgi viens no pamudinājumiem uzkrājumu veidošanai ir nozīmīgi notikumi dzīvē, piemēram, laulības, bērna piedzimšana, kredītsaistību uzņemšanās u.c. Pēc ERGO novērojumiem, galvenais priekšnosacījums dzīvības uzkrājumu veidošanai ir pastāvīgi un oficiāli ienākumi, kas noteikti ir svarīgāks kritērijs kā augsti ienākumi. Realitātē tieši cilvēki ar ienākumiem nedaudz virs vidējā līmeņa veido lielāko uzkrājēju daļu. Šāda tendence novērojama visās Baltijas valstīs, taču Latvijā tā ir īpaši izteikta.

 

*Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati par 2009./2010.gadu.

Autors neiebilst, ja viņa publicētais materiāls portālā Sieviešu Klubs, bez iepriekšējas saskaņošanas ,tiek ievietots citos informācijas avotos ar hipersaiti uz viņa oriģinālo materiālu.
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies