Atmiņu dārzs - ceriņi

nosiguldas
nosiguldas 11. septembris 2017 09:56
1000

Piemirsu minēt, ka man mantojumā nāca arī divi ceriņi. Viens liels krūms ar pildītiem sarkaniem ziediem un viens balts, pavisam maziņš kociņš pie ieejas dārzā. Mīlestība pret ceriņiem ir ļoti sena, nedaudz smeldzoša, sapņaina un nostalģiska.

20170911094124-16111.jpg

Katra sieviete sapņo sastapt savu lielo mīlestību. Un arī es noteikti neesmu izņēmums. Bieži vien, kad tas notiek, mēs pat to neapzināmies. Ir pilnīgi vienalga, kas būs rīt vai parīt. Tu padodies lidojumam un apzināti lido uz sauli, saprotot, ka vari sadegt. 

20170911094218-65601.jpg

Tas pavasaris man bija īpašs, jo katru gadu, kad manā dārzā sāk ziedēt ceriņi, es atceros, kā atvēru savu darba kabinetu un tas bija pilns ar ceriņiem, tie bija uz galda, plauktos un uz grīdas. Kabinetā valdīja apreibinoša smarža. Es to sajūtu arī tagad, kad pieskaros saviem ceriņu  ziediem, aizveru acis un ieelpoju to smaržu.

Pirmie kociņi, kas atrada savu vietu manā jaunajā dārzā, bija trīs ceriņi, kurus es atvedu līdz no savas Rīgas piemājas dobes. Šo skaistumu man uzdāvināja dzimšanas dienā manas meitas krusttēvs. Tas ir ļoti īpašs cilvēks manā un mūsu ģimenes dzīvē. Viņš vienmēr ir man blakus, kad tas nepieciešams, gan tad, kad viena audzināju lielos bērnus, gan tad, kad man likās, ka dzīve ir beigusies un nekad nespēšu piecelties. Ja man būtu brālis, es gribētu, lai viņš ir tāds kā Jānis.

Jāņa ceriņi ātri atrada savu vietu un atlika gaidīt pavasari, kad tie sāks ziedēt. Mūsu mājā ienāca mazs suņu puika vārdā Partoss, kurš grauza visu kam tika klāt. Netika saudzēta ne ābelīte, ne arī viens no ceriņiem.

20170911095055-53048.jpg

Ar nožēlu noskatījos, ka palicis ir tikai mazs stulmiņš no štampa kociņa. Pavasarī gribēju izrakt, bet kaut kāda iemesla dēļ, tas palika savā vietā un jau pēc pāris mēnešiem sapratu, ka  ceriņš ataugs un  nu jau divus gadus tas arī priecē mani ar balti rozā ziediem un saldo smaržu.

20170911095122-37662.jpg

Ceriņu man dārzā  ir daudz un dažādi un  katram no viņiem es veltu īpašu aprūpi, jo tas laiks, kad tie zied, ir neaizmirstams.  Es kavējos atmiņās un iedomājos par to cilvēku, kas man ir dāvinājis šīs īpašās sajūtas.  

Rudens iedvesmas konkurss

20170319094751-96374.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies