05. jūnijs, 2010. Autors: ilzel
.
Mūsu kāzu svinības pirms 4 gadiem notika kaislīga mednieka viesu namā, kur, protams, neiztrūka visādu trofeju, kas interesanti izcēla mājokļa iekārtojumu, radot fantastisku gaisotni, tādu, ar senuma piegaršu. Bet iespējams tā nebija medību trofeju dēļ, bet gan kokā kā materiālā. Bet varbūt viss kopā. Lai vai kā, bija skaisti.
Es gan zinu noteikti, ka savā mājā negribēšu nekādas kažokādas uz grīdas vai ragus pie sienas, un noteikti ne kādus dzīvnieku vai putnu izbāzeņus, kas tik kā muzeja eksponāts jau der.
Vai Jūs gribētu mājās pie kamīna lāčādu? Pie gultas kādu citu meža zvēra ādu?
Ko Jūs sakāt par šādu riteni?
Foto: casasugar.com
CC (creative commons) licence - atļauts pārpublicēt ar obligātu atsauci, hipersaiti uz oriģinālrakstu un ne komerciāliem mērķiem.
Kažoki man nepatīk, nevalkāju, jo manam dzīvesveidam kažoks nepiestāv, un nejūtos vēl tik veca, lai tādu valkātu.
Nepatīk arī paklāji, nemaz nerunājot par zvērādu pie gultas, sienas vai kamīna. Tā man šķiet nevajadzīga cilvēka pārākuma izrādīšana pār dzīvnieku.
Mani senči ir no zemniekiem, ne medniekiem cēlušies
Ja gribam padiskutēt par dzīvnieku aizsardzību, varam to darīt, jo šis jautājums tiešām ir diskutabls. No vienas puses dzīvnieciņu nomušījam, no otras tāpat šie nevar nedz vairoties nekontrolēti, un tāpat reiz mirst. Ja vēl piedomājam pie ekoloģiskuma un zaļā dzīvesveida, tad zvērādas iz mazāks ļaunums, kā mākslīgais kažoks, jo tā ražošania tiek iztērēti daudz vairāk resursu unlielāks piesārņojums rodas.
Un ja labi padomā mūsu senči visi ir medījuši zvērus un to ādas lietojuši kā apģērbam,tā miteklim.Nezin kāpēc cilvēks mūsdienās tik ļoti grib attālināties no dabas,grib visu mākslīgu?
interjerā, laikam tomēr nē.. nav mans!